Savu paziņojumu par veto budžetam ministrs skaidro ar temperamentu
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) noliedz, ka Baltijas valstis sarunās par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu nebūtu bijušas vienotas, ziņo LETA. Ministrs uzsvēra, ka diskusijās par kohēziju un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (CEF) Baltijas valstu pozīcija bija vienota. Turklāt vēl 7.februārī notikusi pēdējā koordinācija par ES daudzgadu budžetu Baltijas valstu premjerministru un prezidentu līmenī.
Rinkēvičs teica, ka šajā jautājumā nebūtu jāņem vērā atsevišķu Eiropas Parlamenta (EP) deputātu teiktais, nezinot patiesos lietas apstākļus. Vienlaikus ministrs atgādināja, ka jau daudzkārt iepriekš norādījis – pēdējās sarunu stundās katra valsts tomēr paliek katra par sevi.
Ministrs uzskata, ka Latvija ES budžetā 2014.-2020.gadā ieguvusi, panākot izņēmumu kohēzijas finansējuma griestiem. Tāpat ārpus kohēzijas aploksnes Latvijai būs pieejami CEF līdzekļi, kas dos iespēju strādāt pie dzelzceļa infrastruktūras attīstības. Tāpat būs iespēja kopā ar Lietuvu saņemt papildus līdzekļus, lai veidotu gāzes starpsavienojumu ar Poliju. Iespējas sniegs arī programma “Horizonts 2020” un finanses cīņai ar jauniešu bezdarbu.
Ārlietu ministrs atzina, ka viņa “lielākā sāpe” saistībā ar nākamo plānošanas periodu ir tiešmaksājumi, kuru ātrāku izlīdzināšanu nav izdevies panākt.
Savu paziņojumu sociālajos tīklos, ka viņš sarunās par ES daudzgadu budžetu būtu licis veco, Rinkēvičs otrdien žurnālistiem skaidroja ar savu temperamentu. “Mēs šos jautājumus esam pārrunājuši [ar premjerministru]. Mums varbūt atšķiras nedaudz temperamenti,” sacīja Rinkēvičs. Ministrs respektējot premjera Valda Dombrovska (Vienotība) viedokli.
Ministrs prognozēja, ka tagad EP gaidāmas nopietnas diskusijas par ES septiņu gadu budžetu. “Es nedomāju, ka šie lēmumi EP nāksies viegli,” bilda ministrs.
8.februārī ES līderi vienojās par bloka 2014.-2020.gada budžetu. Latvija nākamajā plānošanas periodā lauku attīstībai saņems papildu 67 miljonus eiro (47 miljonus latu), kurus būs iespējams izmaksāt arī kā tiešmaksājumus.
Kohēzijas maksājumu griesti Latvijai noteikti 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta jeb 4,2 miljardi eiro (2,95 miljardi latu), bet Latvijas lauksaimniekiem 2019.gadā tiks izmaksāti 196 eiro (138 latus) lieli platību maksājumi par hektāru.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis iepriekš uzsvēra, ka, ņemot vērā ES budžeta kopējo samazinājumu, Latvijai ir izdevies savas pozīcijas uzlabot. Turklāt, ja rēķina atbalsta intensitāti uz vienu iedzīvotāju, Latvijai ir trešā labākā pozīcija starp visām valstīm.
Komentāri (26)
Māris Bārzdainis 12.02.2013. 12.39
Jāsaka atklāti – V. Domrovskis nodeva mūsu valsts intereses.
Mūsu premjerministram nav izdevīgi sakašķēties ar ES eliti, liekot tur visādus “veto”, jo pats drīz ieplānojis pievienoties šai grupai.
Veto nozīmētu konfrontāciju ar tiem, no kuriem atkarīga Dombrovska tālākā karjera ES. Dombrovskis ir memļaks ( “podkoblučņiks” ), kas labi jūtās zem Vienotības un savas sievas tupelēm.
Zīmīga ir R. Zīles norāde, ka vainīgais ir jāmeklē Ārlietu ministrijas virzienā(nu kas gan vēl cits var būt vainīgs mūsu valstī – protams RP).
Vienotība un tās eirokomisāri nevar tieši norādīt uz RP vainu, jo jāievēro “pamiers” līdz vēlēšanām, bet Zīlem gan ir rokas vaļā.
“Lācītis” uztaisīja lāča pakalpojumu mums visiem – būs jāsūta pie Vītolmammas uz Līgatni.
0
Ieva 12.02.2013. 13.57
67 miljoni eiro – pārrēķinot tas ir ap 3,5 ls uz vienu Latvijas iedzīvotāju gadā.
Citām valstīm jau gan nav daudz vairāk, citām tikpat vai vairāk nāk nost, bet īsti nesaprotu par ko šūmējamies.
Nopērkot reizi mēnesī vienu papildus braukšanas biļeti sabiedriskā transportā, jūs iztērēsiet vairāk…
1
andris902 > Ieva 12.02.2013. 15.10
…Ķīps….hmmm….diezgan dīvains Tev tas aprēķins, ja zinām, ka šie 67 miljoni iedalīti tiešmaksājumiem lauksaimniekiem….ne es, ne Tu ar lauksaimniecisko ražošanu nenodarbojamies, tāpēc rēķināt tiešmaksājumus uz vienu valsts iedzīvotāju – nav īsti korekti….
…atgriežoties pie iepriekšējā raksta diskusijas – atšķirība lietuviešu un latviešu zemnieku saņemtajos maksājumos ir proporcionāla attiecīgās valsts lauksaimniecības zemju platībai….ja nemaldos, tad platību attiecība ir 3,8 : 1,8….līdz ar to lietuviešiem iegūtā summa izskatās krietni iespaidīgāka….
0
janazakovica 12.02.2013. 12.06
kur gan vinas vareja citur likties cenas iepirkumiem-pakalpojumiem-darba spekam samazinajusaas reizes tris bet nauda iedota loti lidzigaa apjomaa ta kaa ieguvums ir acim redzams tikai rekinaat jamak..un ja vel kads izskaidrotu tautai tad jau vispaar butu labi..
0