Valodnieki: arī pēc pievienošanās eirozonai varēsim teikt “eiro”

 

Lai arī Eiropas Centrālā banka savulaik visām ES dalībvalstīm bija izvirzījusi prasību nacionālajos tiesību aktos lietot Eiropas vienotās valūtas nosaukumu “euro”, Latvija nostiprinājusi savu izņēmuma stāvokli – euro slīprakstā kā tehnisks termins svešvalodā tiek lietots tehniska rakstura tekstos, bet kdienā sabiedrībā un publiskajā telpā joprojām tiek un arī pēc pievienošanās eirozonai tiks lietots termins „eiro”.

Par to medijus informē Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, kurš uzskata, ka arī pēc pievienošanās eirozonai Latvijā vienoto valūtu dēvēs par eiro.

Pamatojums, pēc Baltiņa teiktā, ir tas, ka Latvijas sabiedrība ikdienā kā Eiropas Savienības vienotās valūtas nosaukumu jau gandrīz 15 gadus plaši lietojusi vārdu „eiro”, kas pilnībā atbilst latviešu valodas likumiem. Tieši šis arguments bija pamatā, lai Latvija panāktu sev izņēmuma stāvokli eiro vārda lietošanā.

Baltiņš atgādina, ka visām ES dalībvalstīm Eiropas Centrālā banka 2004.gadā izvirzīja prasību aizstāt nacionālajos tiesību aktos ES vienotās valūtas kodu EUR ar šīs valūtas vienības nosaukuma oriģinālformu „euro” jeb euro, nepieļaujot atšķirīgu tā rakstību atbilstoši gramatikas likumiem nevienā valodā, kas lieto latīņu alfabētu. 

Ja šī prasība netiktu ievērota, tad Eiropas Centrālā Banka vienpusēji varētu lemt par dalībvalsts, tai skaitā Latvijas, izslēgšanu no maksājumu sistēmas TARGET2, kas nodrošina tiešu un ātru norēķinu veikšanu eiro valūtā starp Eiropas Savienības finanšu tirgus dalībniekiem.