No 1.jūlija pašvaldību deputāti vairs nevarēs apvienot dažus amatus

Augstākās pašvaldības amatpersonas turpmāk ievēlēs atklātos balsojumos

No 1.jūlija pašvaldību deputāti vairs nevarēs ieņemt pašvaldības izpilddirektora vietnieka, kā arī pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja un viņa vietnieka amatus, paredz Saeimas deputātu trešajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā “Par pašvaldībām”.

Pašvaldības deputāts vairs nevarēs ieņemt amatu arī pašvaldības administrācijā, ja viņa pienākumos ir domes lēmumu projektu sagatavošana, lēmumu tiesiskuma un lietderības pārbaude, domes pieņemto lēmumu kontrole un uzraudzība. Tāpat deputāts savu amatu nedrīkstēs savienot, tieši vai pastarpināti sniedzot dažādus pakalpojumus domes administrācijai, aģentūru LETA iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā.

Pašvaldības domes deputātam būs aizliegts arī ieņemt pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa vietnieka amatu. Šis aizliegums neattieksies uz deputātiem, kuri ir izglītības, kultūras, veselības un sporta iestāžu vadītāji.

Tāpat no 1.jūlija pašvaldībās, kurās ir mazāk nekā pieci tūkstoši iedzīvotāju, domes priekšsēdētājs vienlaikus vairs nevarēs pildīt arī pašvaldības izpilddirektora pienākumus. Noteikt amatu savienošanas papildu ierobežojumus rosināts, lai lēmumu pieņemšanā pašvaldībās novērstu iespējamos korupcijas riskus, kā arī nodalītu lēmējvaru no izpildvaras.

Turpmāk pašvaldības domes priekšsēdētājs un viņa vietnieks, izpilddirektors un viņa vietnieks, pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītājs vai viņa vietnieks amatā būs jāievēl atklātā balsojumā, balsojot ar vēlēšanu zīmēm. Atklāts balsojums būs arī atsaucot domes priekšsēdētāju vai viņa vietnieku no amata un lemjot par pašvaldības deputāta mandāta anulēšanu.

Tāpat aizklāta balsošana vairs nebūs, lemjot par pašvaldības iestāžu vadītāju, pastāvīgo komiteju locekļu un revīzijas komitejas locekļu ievēlēšanu vai atbrīvošanu no amata. Atklātā balsojumā būs jāievēl vai jāatbrīvo no amata arī bāriņtiesas priekšsēdētājs un bāriņtiesas locekļi, kā arī jālemj par jautājumiem, kas saistīti ar vēlēšanu un tautas nobalsošanas organizēšanu.

Izmaiņas likumā par atklātas balsošanas procedūru rosinātas, lai veicinātu caurskatāmu lēmumu pieņemšanas procesu pašvaldībās un, ņemot vērā pašvaldības deputāta pienākumu skaidrot savus lēmumus un tos pamatot, nevis, izmantojot aizklātus balsojumus, slēpt savu viedokli.

Patlaban pašvaldībās aizklāts balsojums ir par domes priekšsēdētāja un viņa vietnieka ievēlēšanu amatā vai atcelšanu no amata, kā arī anulējot deputāta mandātu. Citos gadījumos aizklāta balsošana notiek, ja par to nobalso vairākums domes deputātu.

Likums arī paredz, ka no 2014.gada 1.jūlija pašvaldībām būs jānodrošina domes sēžu ierakstīšana audioformātā un ieraksta ievietošana pašvaldības mājas lapā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) norāda, ka līdz ar Saeimas lēmumu atbalstīt amatu savienošanas ierobežojumus novadu un pilsētu domju deputātiem ir mazināts interešu konflikta risks un beidzot pielikts punkts pašvaldību vadības iespējai manipulēt ar saviem darbiniekiem.

“Šis ir ļoti nozīmīgs solis ceļā uz atbildīgākām un labāk pārvaldītām pašvaldībām,” norāda Sprūdžs, paužot cerību, ka likumdevējs tik pat operatīvi un konstruktīvi atbalstīs arī pārējās viņa iniciētās reformas – pašvaldību referendumu ieviešanu un deputātu skaita samazināšanu.

Kā uzsver ministrijā, ieviest amatu savienošanas ierobežojumus pašvaldību deputātiem bija viena no Sprūdža prioritātēm, kļūstot par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru.