13 rakstnieki apņemas uzrakstīt vēsturiskus romānus par Latviju

Romāni aptvers XX gadsimta Latvijas vēsturē nozīmīgākos laikposmus

Rakstniece Gundega Repše ir grandiozas ieceres idejas autore un iniciatore – līdz 2016. gadam taps 13 vēsturisku romānu cikls “Mēs – Latvija. XX gadsimts”. Iecerei oficiālais starts tika dots pērnā gada nogalē, vēsta avīze “KDi”.

Trīspadsmit latviešu rakstnieki rakstīs vēsturisku romānu sēriju, lai, Repšes vārdiem runājot, caur pārradīšanas kvalitāti dabūjot spriegumu, līdzpārdzīvojumu, iedotu jaunas kvalitātes, stāstot par Latvijas vēstures lielajiem notikumiem.

Sēriju iesāks Osvalds Zebris ar romānu “1905.gads”, kam jāiznāk 2014.gadā, tāpat kā Paula Bankovska romānam “1918.gads”. Vēl šajā gadā paredzēts izdot Gunta Bereļa darbu “1914.gads – 1915.gada pirmā puse”.

Savukārt Pēteri Pūrīti Repše uzrunājusi aprakstīt pagājušā gadsimta 30.gadu vidu – “gribēju arī kādu neordinārāku salikumu”, teic Repše intervijā avīzei. Ironiski paradoksālajam Pūrītim viņa uzticējusi 1934.gadu, kura aprakstīšanai neesot vajadzīga vēsturiski hrestomātiska pieeja, bet gan “kāds cits leņķis – asprātība vai distance”. Kas ienāks prātā autoram, rādīs pats darbs.

2015.gadā paredzēts klajā laist Noras Ikstenas romānu par pagājušā gadsimta 60./70.gadiem un Māra Bērziņa darbu “1941.gada decembris”. Rakstniece Dace Rukšāne rakstīs par 1952. – 1968.gadu jeb Hruščova laiku. Ingai Ābelei uzticēts piespiedu kolektivizācijas pēc Otrā pasaules kara periods. Pati Repše uzņēmusies aprakstīt 1940.gadu – Baigo gadu.

Savukārt 2016.gadā ieplānoti vēl četri romāni – Andras Manfeldes par 70.gadiem, Mairas Asares par 80.gadiem, Laimas Kotas (Muktupāvelas) romāns par “perestroiku” jeb padomju laika pārbūves gadiem un Arno Jundzes romāns par 1999.gada nogali.

Repše par šā lielā projekta nepieciešamību teic, ka “man bija doma, ka varētu rakstīt arī romānus, ka jāatstāj vienā laikā dzīvojošu cilvēku liecības par XX gadsimtu”. Turklāt viņai nav īsti patikusi latviešu apiešanās ar savu vēsturi literatūrā. “Šajā žanrā ļoti bieži tiek izbraukts uz tematiku un saturu,” saka rakstniece.

Viņa arī norāda, ka pastāv bīstamība – vēsture jau kļūst par konjunktūru, pasaulē uzplaukumu piedzīvo dažādu tautu rakstnieku daiļrade vēsturiskajā žanrā. “Visticamāk, mēs diemžēl ar savu romānu sēriju ietrāpīsim konjunktūras straumē, jo nu būs modē dreijāt nacionālās tēmas,” saka Repše, īpaši uzsverot katra rakstnieka atbildību par sava garadarba brīvību.