Ratus ziemā – ragavas vasarā jeb Rēzeknes un Rīgas saskanīgās līdzības

Saskaņas centram nevajag savu neizdarību slēpt aiz argumentiem, ka valdība vainīga

Teiciens par to, ka ziema pie mums vienmēr atnāk negaidīti (arī tad, ja saskaņā ar kalendāru jau atkal piedzīvojam sava mūža kārtējo decembra vai janvāra mēnesi un Latvija joprojām nav mainījusi savu atrašanās vietu mūsu planētas ziemeļu puslodē), nupat jau kļuvis par neatņemamu folkloras sastāvdaļu. Būtisku ieguldījumu šāda uzskata stiprināšanā līdz šim nenoliedzami snieguši pašvaldību vai valsts ceļu un ielu uzturētāji, kurus nesagatavotus pārsteidz vai ikkatra gada pirmais sniegputenis (pēc šoziem Rīgā pieredzētā – noteikti ne tikai pirmais).

Taču nupat rodas iespaids, ka ar ceļu uzturētājiem konkurēt apņēmušies arī atsevišķu pilsētu, piemēram, Rīgas un Rēzeknes, pašvaldību vadītāji, kuri tikai šajā pat decembra vai janvāra mēnesī atklāj, ka ziema nāk ne tikai ar sniegu, bet arī aukstumu.

Atklājums, protams, nepatīkams. Un ne jau tikai tamdēļ, ka pilsētas iedzīvotājiem nākas izrakstīt milzīgus rēķinus, ar kuru palīdzību apmaksāt attiecīgo pašvaldību neizdarību vai tieši otrādi – centību ne tikai māju, bet arī pilsētas gaisa sildīšanā. Nepatīkamākais ir tas, ka šie rēķini jāizraksta priekšvēlēšanu apstākļos. Laikā, kad tādi preses virsraksti kā “Decembrī būtiski pieaug apkures rēķini“, “Apkures rēķini nepatīkami pārsteidz un dzen izmisumā” vai “Rēzeknieši šokā par apkures rēķiniem” varētu tā īsti nesaskanēt ar Saskaņas centra (SC) “padarītā atskaitēs” vēlētajiem stāstīto.

Salst tagad, rēķini jāizraksta tūlīt un pašvaldību vēlēšanas ir tepat aiz stūra. Jāmeklē risinājums. Īstermiņā to ilgtermiņa problēmai atrast neizdodas, bet vainīgo gan – pie visa vainīga ir valdība (arī šim teicienam diemžēl jau atradusies stabila vieta folklorā).

Vienkārši zelta formula: kad par Eiropas Savienības (ES) naudu tiek uzceltas koncertzāles un labotas Rīgas vai Rēzeknes ielas – gods un slava pašvaldību vadībai. Kad šīs pašvaldības to pašu ES naudu nespēj pienācīgi izmantot siltumapgādes un energoefektivitātes problēmjautājumu risināšanā – vainīga ir tikai valdība.

Galvenie valdības “vainas pierādījumi” – atteikšanās samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) mājsaimniecībās patērējamai siltumenerģijai, kavēšanās ar atsevišķu jaunu siltumapgādes projektu apstiprināšanu (kuros kā kurināmo atsevišķas pašvaldības tomēr joprojām uzstājīgi vēlas izmantot “lēto” Krievijas gāzi) un vispār nevēlēšanās iedziļināties vai saprast problēmas, ar kādām, piemēram, tai pašai Rīgas vai Rēzeknes domei nākas sastapties ikdienā, intensīvi (ne-)realizējot ar energoefektivitāti saistītus projektus.

Ar SC loģiku nodokļa jautājumā viss ir skaidrs – samazināsim par 7% un attiecīgi samazināsies apkures rēķini. Tas, ka šie pašvaldību siltumuzņēmumu izrakstītie rēķini iedzīvotājiem, salīdzinot ar pagājušo gadu, jau ir pieauguši teju par 60% un nekāds nodokļa samazinājums to nespēs segt vai pat nedaudz izlīdzināt, acīmredzot nav būtiski. Turklāt, atceroties SC (nu jau ikgadējos) solījumus samazināt apkures rēķinus Rēzeknē un šo solījumu patieso izpildījumu, vismaz katrs rēzeknietis varētu sev apjautāties par ticamību, ar kādu valdība un pilsētas iedzīvotāji varētu gaidīt 7% rēķinu samazinājumu nākamajā mēnesī pēc attiecīgu likuma grozījumu izdarīšanas.

Nedaudz mulsina arī laiks, kurā SC (ar nu jau ierasto ZZS Saeimas frakcijas atbalstu) atklāj savas rūpes par apkures rēķinu nomocītajiem (Ušakova paša terminoloģijā – “spīdzinātajiem“) iedzīvotājiem – kad nupat jau atnākusi ziema. Senču teiciens par ragavu gatavošanu vasarā varētu būt nemoderns, tomēr joprojām saprotams visiem. Skaidrs, ka veikt būtiskus uzlabojumus siltumapgādē un ievērojami samazināt apkures rēķinus ziemas laikā vairs nav iespējams. Bet kāpēc tas netika darīts iepriekš? To, ka tas nav pateicīgs vai ātrs darbs, SC politiķi zina. Zina un tāpēc nedara vai katru gadu atliek uz vēlāku laiku.

Nav taču tā, ka tieši no SC vadītajām pašvaldībām tiktu prasīts neiespējamais. Vai, piemēram, Valmiera atrodas citā Latvijā, kuru pārvalda cita valdība? Vai tur PSRS laikos celtas no Rīgas un Rēzeknes pilnīgi atšķirīgas dzīvojamās ēkas? Vai tajās dzīvo pilnīgi atšķirīgi cilvēki? Vai varbūt runa ir par citādu pašvaldības attieksmi? Saskaņas centrs teiks, ka valmierieši (arī liepājnieki) ir malači, bet viņi ēku siltināšanu iesākuši jau sen – vēl tad, kad SC neatradās Rīgas un Rēzeknes domes priekšgalā. Arī iepriekšējie šo pilsētu saimnieki neko neesot darījuši. Signāls iedzīvotājiem skaidrs – SC ir tieši par tādu pašu neizdarību pilsētas namu siltināšanā, kāda pastāvēja visu iepriekšējo Rīgas un Rēzeknes domes sasaukumu laikā. Mēs neesam ne sliktāki, ne labāki kā iepriekšējie!

Iedzīvotājiem tikmēr jāgaida un jāturpina maksāt par gaisa sildīšanu. Varbūt četru (!) gadu laikā SC beidzot būs apjēdzis, ka viņi ir tie, kas atbild par Rīgā un Rēzeknē notiekošo. Vai tomēr turpinās cerēt uz Putina Krievijas “draudzīgajām” gāzes cenām (to kāpuma apmērus no Ls 141 līdz 256 par 1000 kubikmetriem dažu gadu laikā Ušakovs nekavējas norādīt pats) vai siltākām Latvijas ziemām? Un ja nu tomēr tas viss nepiepildās – arī te droši vien var vainot valdību.

Lasot SC taisnošanos vai izskatot viņu “risinājumus”, tā vien šķiet, ka viss tiek balstīts uz īslaicīgu domāšanu un vēlmi pēc tūlītēja rezultāta. Skaidrs, ka nav reāli vairāku gadu laikā nosiltināt visas Rīgas vai Rēzeknes daudzdzīvokļu ēkas. Skaidrs, ka nav viegli pārliecināt iedzīvotājus par siltināšanas (un daļēju savu personīgo līdzekļu ieguldīšanas) nepieciešamību. Taču ar kaut ko ir jāsāk! Tepat Latvijā ir neskaitāmi piemēri, kur tas ir izdarīts. Tepat blakus rīdziniekiem vai rēzekniešiem dzīvo cilvēki, kas par savu dzīvokļu apkuri maksā daudz mazāk, neskatoties uz tiem pašiem apstākļiem – augstu kurināmā cenu, bargu ziemas salu un citiem “valdības pāridarījumiem”.

SC rīcībā ir viss nepieciešamais – pieejams ES fondu līdzfinansējums un attiecīgi namu apsaimniekošanas, komunālie un siltumapgādes uzņēmumi, kas, neskatoties uz visām iedzīvotāju “spīdzināšanām”, tomēr pamanās arī labi nopelnīt („Rīgas siltums” Ls 5,5 milj. un „Rēzeknes siltumtīkli” Ls 0,3 milj. 2011.gadā). Tam tikai jāvelta daudz vairāk laika un enerģijas, kas līdz šim tiek šķērdēta tādos vienas dienas (taču izdevīgos) pasākumos kā Rīgas-Rēzeknes savstarpējā nolietotu autobusu tirgošanā (protams, neaizmirstot par starpniekiem ar “pareiziem” radurakstiem) vai piešķirot bezmaksas sabiedriskā transporta braucienus visiem auto īpašniekiem – tur tomēr ir vairāk sabiedrisko attiecību guvuma nekā vienkārši kārtīgā un savlaicīgā ielu tīrīšanā.

SC ir jābeidz taisnoties ar mūžīgo opozicionāru un aizvainoto sērdieņu kārti. Rīgā un Rēzeknē nu jau ilgu laiku valda tieši viņi. Ja jau valda, tad lai beidzot uzņemas atbildību. Tieši viņi atbild par rīdzinieku un rēzekniešu neefektīvo un dārgo siltumapgādi, atkritumu apsaimniekošanu (par to nākamajā rākstā) un citiem pašvaldību pārziņā esošiem jautājumiem. Ja pašiem tomēr liekas, ka viss ir kārtībā un atbildēt nav par ko, tad tā saviem vēlētājiem arī būtu jāpasaka, nevis kārtējo reizi jāslēpjas aiz valdības muguras.

Autori ir 11.Saeimas deputāti, Reformu partija