Sprūdžs pārmet koalīcijas partneriem atbalsta trūkumu reformām

Saeima noraida ieceri pašvaldībās samazināt deputātu skaitu

Saeimas deputāti ceturtdien pirmajā lasījumā noraidīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ierosinājumu samazināt deputātu skaitu pašvaldībās un mainīt deputāta statusu, kas iepriekš paredzēja, ka deputāts pienākumus pilda no darba brīvajā laikā, ziņo LETA. Savukārt ministrs Edmunds Sprūdžs pārmet koalīcijas partneriem atbalsta trūkumu reformām.

Koalīcijas partneru balsojums pret ieceri par pašvaldību deputātu skaita samazināšanu un steidzamības piešķiršanu likumprojektam nav saistāms ar attieksmi pret vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu (RP), bet gan ar kolēģu nogurumu un garo Saeimas sēdi. Tā uzskata Sprūdža partijas biedrs Reformu partijas Saeimas frakcijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis.

Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā paredzēja, ka novada domē ievēlamo deputātu skaits noteikts atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā. Ja novadā dzīvo līdz 5000 cilvēku, tad ievēlami ir deviņi deputāti, ja no 5001 līdz 20 000, tad jāievēl 11 deputāti. Ja reģistrēto iedzīvotāju skaits ir no 20 001 līdz 50 000, tad ievēlē 13 deputātus, bet, ja novadā ir vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju, tad ievēlē 15 deputātus. Republikas pilsētas domē ievēlē 13 deputātus, ja iedzīvotāju skaits ir līdz 50 000, bet, ja tas pārsniedz 50 000, tad ievēlē 15 deputātus.

Rīgas domē ievēlamo deputātu skaitu bija paredzēts samazināt no 60 uz 35. VARAM skaidroja, ka Rīgas domes deputātu skaita samazināšana atbilst proporcionalitātes principam, kāds tiek ievērots Saeimas vēlēšanās, kur 100 deputāti pārstāv divus miljonus iedzīvotāju. Saskaņā ar grozījumiem 35 Rīgas domes deputāti pārstāvētu 0,7 miljonus rīdzinieku. Šāds deputātu skaits būtu pietiekams, lai nodrošinātu domes deputātu darbu frakcijās un komitejās.

Ministrija norādīja, ka viens no iemesliem, kāpēc ir nepieciešams samazināt deputātu skaitu, ir tāds, ka pašreizējais domes deputātu skaits atsevišķās pašvaldībās neveicina domju darba vienotību un efektivitāti, jo deputāti, kas kādreiz ieņēma bijušo pagastu vai pilsētu deputātu vai priekšsēdētāju amatus, novadu domēs turpina pārstāvēt atsevišķu novada teritoriālo vienību, nevis visu novada iedzīvotāju intereses. Deputātu skaita samazināšana domēs stimulēs jaunu pieeju un politisko kultūru pašvaldību pārvaldē, jo mazākam skaitam deputātu būs jāpārstāv visu novada iedzīvotāju, nevis tikai atsevišķu teritoriālo vienību intereses, uzskata VARAM.

Taču domes deputātu skaita samazināšana esot jāskata kontekstā ar piedāvātajiem ierobežojumiem deputātiem ieņemt amatus administrācijā, iestādēs un kapitālsabiedrībās, kas kopumā ir vērsti uz deputātu darba profesionālisma un domju darba tiesiskuma nodrošināšanu, deputātu atbildības palielināšanu. Ministrija paredzējusi, ka šie grozījumi attieksies uz to domju sastāviem, ko ievēlēs nākamajā vasarā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.

Šie VARAM izstrādātie grozījumi izraisīja pretrunīgu attieksmi no pašvaldību vadītāju un pašvaldības pārstāvošo institūciju puses – Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Lielo pilsētu apvienības -, kas uzskata, ka šāda skaita samazināšana mazinās domju darba un pieņemto lēmumu kvalitāti.

Deputāti arī neatbalstīja iecerētās izmaiņas Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā, kas paredzēja izslēgt normu, kas noteic, ka pašvaldības deputāts savus pienākumus pilda no darba brīvajā laikā.

VARAM iepriekš skaidroja, ka 14.panta trūkums neizslēgs iespēju, ka deputāts savus pienākumus var veikt arī no darba brīvajā laikā, jo visās pašvaldībās saglabāsies noteikts personu loks, kam būs atļauts ieņemt deputāta amatu, turpinot pildīt savus pienākumus līdzšinējā darba vietā.

Dombrovskis žurnālistiem skaidroja, ka likumprojektam jēga būtu tikai tad, ja tam tiktu piešķirts steidzamības statuss, jo ir mērķis samazināt deputātu skaitu pirms pašvaldību vēlēšanām. Koalīcijā esot bijušas domstarpības, vai deputātu skaita samazināšanu attiecināt uz visām pašvaldībām, vai tikai uz mazajām pašvaldībām, bet koalīcijā bija vienošanās, ka likumprojekts tiks atbalstīts pirmajā lasījumā, un tam tika piešķirts steidzamības statuss.

Reformu partijas frakcijas vadītājs pauda nožēlu, ka “pēc garas sēdes daži “Vienotības” deputāti nevarēja saorientēties”, tāpēc steidzamība netika piešķirta. Līdz ar to pazuda jēga šo likumprojektu virzīt uz priekšu, un tika nolemts to neatbalstīt pirmajā lasījumā, lai nākamnedēļ iesniegtu modificētu likumprojektu steidzamības statusā, lai varētu paspēt pirms pašvaldību vēlēšanām samazināt deputātu skaitu vismaz mazajās pašvaldībās, skaidroja Dombrovskis.

Viņš uzsvēra, ka koalīcijas līmenī nav iebildumu par deputātu skaita samazināšanu līdz pašvaldību vēlēšanām mazajās pašvaldībās. Likumprojektā, ko plānots iesniegt nākotnē, deputātu skaita izmaiņas varētu tikt attiecinātas tikai uz mazajām pašvaldībām.

Sprūdžs pārmet atbalsta trūkumu valdības koalīcijā

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) norāda, ka balsojumi par šiem likumprojektiem parāda atbalsta trūkumu valdībai Saeimā.

Ministrs uzskata, ka šis balsojums nenoliedzami liecina – koalīcija pastāv “tikai uz papīra” – un atgādina, ka šis nav pirmais gadījums, kad Reformu partijas iniciatīvas, negūst pārējo koalīcijas partneru atsaucību.

„Iezīmējas tendence, kad reformas, kuras ir virzītas visu Latvijas iedzīvotāju interešu aizstāvībai, nevis dažu personu, šauru interešu grupu vai varas pārstāvju pašaizsardzības interesēs, tiek publiski izsmietas un kritizētas,” uzsver Sprūdžs.

“Valdībai, tās vadītājam acīmredzot nav atbalsta paša partijā, kuras deputāti nespēj ievērot iepriekš panāktās norunas un atkāpjas paši no sava viedokļa, kuru pauda vēl tikai dažas dienas iepriekš. Pretstatā tam, ka Reformu partijas deputāti strādā kā vienota komanda, atbalstot savu ministru iniciatīvas, “Vienotība” balso pret sava premjera virzītajiem likumiem,” saka Sprūdžs.

Ministrs atgādina, ka vēl pirmdien Ministru kabinets atbalstīja gan izmaiņas deputātu statusa likumā, gan ieceri mazināt deputātu skaitu. Visas nedēļas laikā sarunās ar koalīcijas partneriem nebija nekādas indikācijas, ka abus likumprojektus varētu pilnībā noraidīt.

„Gribu uzsvērt, ka šis bija koalīcijas virzīts likumprojekts, kas valdības sēdē tika atbalstīts bez būtiskiem iebildumiem,” saka Sprūdžs.

“Pašvaldību deputātu skaita izmaiņas nav jautājums par skaitļiem, bet gan par principu, par rīcībspējīgām, efektīvi pārvaldītām pašvaldībām, kurās katrs deputāts strādā visa novada, nevis atsevišķu tā teritoriju interesēs. Taču izskatās, ka lielākā daļa Saeimas deputātu turpina lobēt un vēlas palikt pie līdz šim bieži izplatītā principa, kad katrs domnieks un katrs pagasts domā tikai par savām interesēm un negrib skatīties uz novada attīstības problēmām kopumā,” saka Sprūdžs.

Ministrs piebilst, ka ar izmaiņām deputātu statusa likumā bija iecere panākt situāciju, ka pēc šīs vasaras pašvaldību vēlēšanām, domes deputāta amats vairs netiek pielīdzināts kādam hobijam vai ārpusdarba brīvā laika nodarbībām. Definējums – pildīt pašvaldību deputāta pienākumus “no darba brīvajā laikā” ir absurds, ja vēlamies panākt reālu rīcību un rezultātu, taču izrādās, ka Saeimas deputāti nav vēlējušies mainīt izpratni par to, cik nozīmīgs ir domes deputāta amats.