Referendums varētu notikt 2017.gadā
Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons, trešdien uzstājoties ar ilgi gaidīto un vairākkārt atlikto runu par valsts attiecībām ar Eiropas Savienību (ES), rosināja pēc nākamajām vēlēšanām rīkot referendumu par Lielbritānijas dalību blokā, ziņo LETA/AFP. Kā solīja Kemerons, referendums tiks sarīkots līdz 2017.gadam.
Skaidrojot lēmumu nesteigties ar referenduma rīkošanu, Kamerons sacīja: “Nav pareizi likt cilvēkiem izlemt, vai viņi iet prom vai paliek, pirms viņiem tiek dota iespēja sakārtot attiecības.”
“Mums ir jāatvēl tam zināms laiks un jāpalīdz veidot Eiropas Savienības nākotne, lai tad, kad pienāks laiks izdarīt izvēli, tā būtu patiesa,” sacīja Lielbritānijas valdības vadītājs. “Ir pienācis laiks nokārtot Eiropas jautājumu.”
Tomēr vienlaikus viņš uzsvēra, ka referendums tiks rīkots tikai pēc tam, kad tiks pārrunāti Lielbritānijas dalības nosacījumi.
“Kad mēs būsim beiguši sarunas par jaunajiem noteikumiem, mēs sarīkosim britu tautai referendumu ar ļoti vienkāršu izvēli – palikt vai aiziet. Palikt ES saskaņā ar jaunajiem noteikumiem vai arī aiziet pavisam,” skaidroja Kamerons.
Pēc Kamerona teiktā, Lielbritānijas un ES jaunajām attiecībām būtu jābalstās uz vienoto tirgu.
Lielbritānijas premjers arīdzan brīdināja – ja Brisele neveiks Lielbritānijas pieprasītās reformas, Londona varētu attālināties no ES.
Norādot uz problēmām eirozonā un “krīzi Eiropas konkurētspējā”, Kamerons uzsvēra: “Ja mēs nerisināsim šīs problēmas, pastāv risks, ka Eiropa cietīs sakāvi un Lielbritānija aizplūdīs” no bloka.
Uzruna, ar kuru Kamerons trešdien uzstājas Londonā, sākotnēji bija iecerēta jau pirms 2012.gada Ziemassvētkiem, bet vēlāk Lielbritānijas premjerministrs solīja, ka tā gaidāma janvāra vidū.
Vēlāk tika uzskatīts, ka Kamerona runa iecerēta 22.janvārī, tomēr tā atkārtoti tika pārcelta. Neoficiāla informācija liecina, ka tas tika darīts ar nolūku, lai runa neizskanētu vienā laikā ar todien paredzētajiem pasākumiem par godu 50.gadadienai kopš Francijas un Vācijas izlīguma pēc Otrā pasaules kara.
Jau rakstīts, ka ar runu par Londonas turpmākajām attiecībām ar Briseli Kamerons bija plānojis uzstāties 18.janvārī Amsterdamā, taču tā tika atcelta Alžīrijas ķīlnieku krīzes dēļ.
Kamerons uzsvēris britu vēlmi redzēt ES kā starpvaldību savienību
Lielbritānijas premjerministra Deivida Kamerona rosinājumam rīkot referendumu par Lielbritānijas dalību Eiropas Savienībā (ES) ir vairāki iemesli un viens no tiem ir vēlme redzēt bloku kā starpvaldību savienību, aģentūrai LETA sacīja politoloģe Žaneta Ozoliņa.
Eksperte skaidroja, ka diskusijās par ES nākotni izkristalizējušās divas pieejas – pārnacionālā, kuras būtību raksturojis Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu, runājot par Eiropas Savienotajām valstīm, un starpvaldību, kas paredz dažādu valstu kompromisa meklējumus būtiskos jautājumos.
Patlaban diskusijas nosvērušās par labu pārnacionālajai pieejai, bet Lielbritānija kā dedzīga starpvaldību pieejas advokāte, jūtot, ka zaudē, vēlas savu pozīciju Eiropā aktualizēt, sacīja Ozoliņa.
“Latvija savu pozīciju līdz galam tā arī nav noformulējusi,” vērtēja eksperte. Pēc viņas domām, Ārlietu ministrijas ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā Latvija pozicionēta kā starpvaldību pozīcijas pārstāve. Savukārt vēlme iestāties eirozonā un kļūt par tā dēvētās pirmā ātruma Eiropas dalībvalsti vairāk liecina par atbalstu pārnacionālai Eiropai.
Politoloģe prognozēja, ka sākotnēji Eiropas politiķu un nacionālā līmeņa diskusijas būs dedzīgas, ļaujot skaidri noprast, kura no pieejām tiek atbalstīta. Vēlāk debatēs varētu iestāties “atvēsinātā prāta periods”, tām ieņemot pragmatiskāku gultni un meklējot risinājumus. Vienlaikus Ozoliņa vērtēja, ka abi viedokļi par Eiropas nākotnes attīstību turpinās pastāvēt ilgu laiku, jo neviena valsts nevēlēsies atteikties no savas suverenitātes galvenajiem pīlāriem. “Ar šo divdomīgo situāciju būs jādzīvo diezgan ilgu laiku,” bilda eksperte.
Tāpat Ozoliņa norādīja, ka Lielbritānija ar trešdienas Kamerona uzrunu paudusi bažas par divu ātrumu Eiropas veidošanos, kas rodas no padziļinātas eirozonas integrācijas un kas varētu kaitēt Eiropas nākotnei. Tāpat briti, tuvojoties sarunām par ES daudzgadu budžetu, atkārtoti pauduši viedokli, ka Eiropas izdevumiem ir jābūt sabalansētiem un jābalstās uz krīzes brīža loģiku.
Ekspertes vērtējumā, Kamerona uzrunai ir arī iekšpolitiski iemesli, proti, gatavojoties nākamajam vēlēšanu raundam, politiskajām partijām, tostarp vadošajai Konservatīvajai partijai, jāņem vērā sabiedrības negatīvā nostāja par notiekošo ES.
Plānojot uzstāties ar nozīmīgo uzrunu ārvalstīs, Kamerons vēlējās sekot iepriekšējo Lielbritānijas premjerministru piemēram, kas ar svarīgām runām uzstājušies kontinentā.
1998.gadā toreizējā Lielbritānijas premjerministre Margarēta Tečere uzstājās ar uzrunu Beļģijā, bet Tonijs Blērs 2000.gadā – Polijā. Savukārt Vinstons Čērčils 1946.gadā runā Cīrihē rosināja izveidot “Eiropas Savienotās Valstis”.
Britu premjerministra runu varat lasīt šeit.
Komentāri (30)
buchamona 23.01.2013. 11.40
Kā solīja Kemerons, referendums tiks sarīkots līdz 2017.gadam. ++++ pēc četriem gadiem visi jau būs aizmirsuši par šādu Kamerona “iniciatīvu” :) Švaki viņam laikam veicas, ja šādi jāstutē savs reitings
1
Raimonda > buchamona 23.01.2013. 16.08
pēdējā laikā viens no populārākajiem kredītiem, ir vel kāds kuru neesmu izmantojusi?. http://www.bildites.lv/images/dbphyjvz28s4mde2z77r.jpeg
0
Kristīne 23.01.2013. 15.08
Tiktāl laikam populisms iekšējai lietošanai un neliela citu ES dalībvalstu šantāža.
2
manatuja > Kristīne 23.01.2013. 18.55
varbūt tīri finasiāls aprieķins un angļi atkal būs ielikuši vāciešiem (kam jāmaksā par visu eiropu)
0
juhans > Kristīne 23.01.2013. 20.16
kristaps freimanis
Ko tad viņš var nošantažēt? Kamerons mēģina balansēt uz diviem krēsliem: UK+USA un UK+ES, bet tai pat laikā neiekrist spraugā starp tiem. Bez ES viņš nevar iztikt – ar to saistās apmēram puse Anglijas eksporta un importa. Visvairāk viņu biedē ekonomiskās un politiskās varas centralizācija ES – jo vairāk kontinentālā Eiropa virzās uz eirozonu, jo vairāk mazinās Anglijas iespaids.
0
oktaavs 23.01.2013. 18.29
KRUTTEVS
Nevis sionisti, bet cionisti. Tā saka latvieši. Sionisti ir sovoku valodā.
Tā ir ebreju kustība, kuras mērķis bija svākt savējos, lai atjaunotu Izraēlas valsti. Čekistiem tas nepatīk un tāpēc šis vārds viņiem kļuvis gandrīz vai par lamuvārdu.
Pareksa glābšanas afēra ir no citas operas. Kamēr kāds par to nesedēs, vai vismaz nestāvēs rindā pēc “Maximas” atlaides cīsiņiem, tikmēr nulles vērtība šīs valsts tiesu sistēmai.
9
+1
-4
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
+2
-3
Atbildēt
+3
-3
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
@janazakovica > oktaavs 23.01.2013. 19.10
BIBELEE ir rakstits siona.un ari original valodaa ir siona…un nevis ciona kas ir latv.val ievazats vards un bija bibeles tulkojumaa lidz 1940 gadam..ari juristi latvijaa nepareizi lieto ciona..kas istenibaa neatbilst latviesu valodas gramatikas prasibaam par vardu lietosanu no original valodas..un t.s. sovoku valoda kas istenibaa ir krievu..ir simts reiz bagataka un senaka par kalpu valodu latviesu.
0
Sandris Maziks > oktaavs 23.01.2013. 20.06
kristaps_freimanis
Viss tas attiecās uz laiku, kamēr netaisnīgā WWII iznākuma rezultātā, kur tika upurēts Latvijas valstiskums, nebija nodibināta Izraēla.
Mūsdienās cionisms līdzās rusismam(krievu šovinisms) un nēģeru rasismam, uzskatāms par fašismu.
0
efeja60 > oktaavs 23.01.2013. 18.51
Cionisms ar ANO lēmumu, savulaik, bija ierindots vienā rindā ar fašismu, bet 70 tajos to atcēla pēc ASV spiediena. Cionisms ir filozofija, kas uzskata, ka ebreji ir pārāki par citiem cilvēkiem. Tas tev izglītībai.
0
oktaavs > oktaavs 23.01.2013. 19.31
Normunds
Es arī dažreiz palasu krievu zombiju saitus, bet atšķirībā no tevis tos ne vienmēr ņemu par pilnu.
Bet tā jau katra paša izvēle.
Vēlu veiksmi turpmākajā patiesības izzinašanā :)
0
oktaavs > oktaavs 23.01.2013. 21.49
Dažreiz nākas ieklīst degradētājās Zoļika, Maskačkas, Purčika teritorijās un redzēt diženās valodas pēdas uz māju betona sienām. Tā nu sanāk, ka speciāli nelasu, bet sovoku uzšņāptais pats lec acīs.
Puškinu līdzi nenēsāju, bet redzu, ko diženā tauta raksta no sirds. Ko darīt ? :(
0
janazakovica > oktaavs 23.01.2013. 21.16
nevajag staigat pa degradetaam teritorijamm..un alkatigi mekleet uzrakstus par ko pasa zemapzina neliek mieraa..u kavo sto balit tot a tom i gavarit..ir teikts senaa “sovoku” parunaa..
0
oktaavs > oktaavs 23.01.2013. 20.20
KRUSTTEVS
sovoku valoda kas istenibaa ir krievu..ir simts reiz bagataka un senaka par kalpu valodu latviesu.
———————————–
Nemaz nestrīdos. Gandrīz uz katras lielākas betona sienas var redzēt tam apliecinājumu.
0
Sandris Maziks > oktaavs 23.01.2013. 19.19
KRUSTTEVS
Mākslīga vergu un sātana apsēstu asinskāru tumsoņu, “dohoģagu” valoda
http://ipvnews.org/2nd_column/images/981.jpg
0
Kristīne > oktaavs 23.01.2013. 19.53
Normundam.
Runa jau tomēr ir par parastu nacionālismu ar dažām radikālām (šovinisma) iezīmēm (kā jau nacionālismam pienākas), nekā īpaša.
Sk. kaut wiki http://en.wikipedia.org/wiki/Zionism
0