Aptuveni puse pasaulē saražotās pārtikas tiek izmesta atkritumos, atsaucoties uz pētījumu, vēsta laikraksts “London Evening Standard”.
Pārtikas nonākšana mēslainē tiek skaidrota ar neapmierinošo infrastruktūru un nepietiekamajām uzglabāšanas iespējām, kā arī pārāk strikti noteiktajiem pārtikas derīguma termiņiem, īpašajām akcijām veikalos un patērētāju pārlieku lielo izvēlību, atreferē LETA.
Ik gadu pasaulē tiek saražoti aptuveni četri miljardi tonnu pārtikas. Taču aptuveni 30% līdz 50% no saražotās pārtikas produktiem jeb aptuveni 1,2 līdz divi miljardi tonnu tā arī nekad nenonāk patērētāju šķīvjos, secinājuši pētnieki.
Lielbritānijā līdz pat 30% dārzeņu tā arī netiek novākti no lauka, jo to ārējais veidols neatbilst pircēju prasībām.
Puse Eiropā un ASV pārdotās pārtikas nonāk atkritumos. Turklāt pārtikas ražošanā tiek izšķiesti milzīgi ūdens resursi.
Pieprasījums pēc ūdens pārtikas ražošanā līdz 2050.gadam varētu sasniegt desmit līdz 13 triljonus kubikmetru gadā. Tas ir par 3,5 reizēm vairāk nekā šobrīd patērētais dzeramā ūdens daudzums. Šādas prognozes liek izteikt bažas par ievērojamu ūdens trūkumu nākotnē.
Saskaņā ar ANO prognozēm pasaules iedzīvotāju skaits sasniegs aptuveni 9,5 miljardus, kas nozīmē, ka jāpabaro būs vēl papildu trīs miljardi cilvēku. Taču šis uzdevums nesolās būt viegls gan globālās sasilšanas dēļ, gan gaļas popularitātes pieauguma dēļ. Gaļas ražošanā nepieciešams aptuveni desmit reižu vairāk resursu nekā, piemēram, rīsu vai kartupeļu audzēšanā.
Komentāri (41)
Aga 11.01.2013. 12.52
Vilnis no amatniekiem. Tā kā ar vairāk ēšanu un ēdienu saglabāšanu, šo problēmu nevar atrisināt, nepieciešama sapratne par infrastruktūru pārklājumu.
Es domāju par tehnoloģijām, kas sagatavo pusdienas darba vietā. Kāpēc jāskraida prom no darba pēc vēdera piepildījuma, ja kaifīgi ir pašiem pie sevis to izdarīt.
Kārtējo reizi atcerēsimies ko teica Pēters Bendiksens savā …Kultūras menedžmentā,…Lielā pārdotuvē jūs nekad neatradīsiet nevienu preci, kura nenestu peļņu tirgotājam. Iedomāsimies, kādi ir uzcenojumi, ja tik daudz var izmest ārā un vēl pelnīt.
Ko darīt? Iestāsimies par daudziem mazajiem, nevis dažiem lielajiem…Mazie tādas lietas nevar atļauties un bezdarbnieku arī būs mazāk.
Lokalizācija pret centralizāciju.
Vai kā tas nepatīk investoriem un ekonomiskā izrāviena būvētājiem…
2
Andis > Aga 11.01.2013. 15.03
Mana tehnoloģija, kas sagatavo pusdienas darba vietā: kastīte ar ēdamo, uzsildīšana (ar ļauno mikrovilni) + tēja vai kafija. 20 min, jo darba ritms ilgāk neļauj. Kā jums?
0
Ojārs > Aga 11.01.2013. 17.32
mazos veikaliņus Jūrmalā pazemināt cenas piespieda tikai Rimi un Maksimas parādīšanās šajā pilsētā. Tas ir fakts. Nu negribu es par vecu sakaltušu maizi mīļā maziņā veikaliņā maksāt vairāk nekā par tādu pašu, bet svaigu lielveikalā
0
lismanis 11.01.2013. 14.12
manuprāt sašutums par šiem statistiskajiem faktiem ir nedaudz pārspīlēts. galu galā man arī ābeļdārzā auglīgajos gados sapūst milzum daudz ābolu, jo ģimene vienkārši fiziski nevar tik daudz apēst. un draugiem un radiem ir savi āboli. nu bet ko man ar viņiem darīt? likt burciņās un sūtīt uz Āfriku?
2
janis17 > lismanis 11.01.2013. 16.11
Nu no otras puses skatoties, tas ir “izlīdzināšanas fonds”, kur tie, kas patērē (un var atļauties), samaksā tiem, kas ražo. Kas notiktu, ja lauksaimnieki saņemtu par 50% mazāk naudas par mazāk saražotā?
0
gatis > lismanis 11.01.2013. 14.28
Labi, ka vēl paliek uz lauka – to vismaz var norakstīt kā mēslojumu. Bet lielākajā daļā gadījumu jau tiek izmesta pārtika, kurā ieguldīts liels darbs un enerģija, to saražojot, sapakojot un izvadājot pa veikaliem.
0
janis_sils 11.01.2013. 20.57
Mans vīratēvs, mazs būdams, bija kopā ar vecākiem izsūtījumā Sibīrijā. Un viņš ir stāstījis par maizīti, kam, lai apjoms būtu lielāks, zāģu skaidas bijušas klāt. Un par mūžīgo izsalkumu Viņš vienmēr ir bijis kategoriski noliedzošs pret tiem, kas “to neēd un šito” un “tas nav labi un šitas”. Ēdienu izmest ir grēks – tā viņš saka. Un tāpēc mēs gādājam tikai to, ko varam apēst. Pasauli neizmainīt, “attīstības” valstis īstenībā šļūc uz galu, jo visa kā ir par daudz. Katrs pats sevi – tas gan vēl ir iespējams.
2
+1
-4
Atbildēt
+3
-1
Atbildēt
@janazakovica > janis_sils 11.01.2013. 22.51
tulit visi saksim raudat..
0
Sandris Maziks > janis_sils 11.01.2013. 22.53
Daiga
Apsveicu. Ar tādu attieksmi Jūsu bērni un Jūs, arī nākamā dzīvē, badu nepiedzīvosiet.
0