Valdība un valsts uzņēmumu vadītāji kā mazi bērni

Kā varēja notikt valdības it kā neplānotais valsts kapitālsabiedrību valžu algu palielinājums

Pērnā gada 27.novembrī Latvijas valdība ar Valdi Dombrovski (Vienotība) priekšgalā pieņēma grozījumus attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos, atļaujot lielo valsts uzņēmumu vadītājiem apvienot amatus un saņemt līdz pat trim reizēm lielākas algas nekā iepriekš. Decembrī vairāki lielo valsts uzņēmumu vadītāji šo iespēju izmantoja un veiksmīgi piešķīra sev un saviem kolēģiem valdēs ievērojami lielākas algas, tām sasniedzot līdz pat 8500 latiem mēnesī.

Interesantākais šajā procesā ir tas, ka nule notikušais algu palielinājums nav bijis īsti plānots iepriekš, kā arī neiet kopā ar valdības ilgtermiņa plāniem veikt kvalitatīvu valsts kapitālsabiedrību pārvaldes reformu. Neskatoties uz to, Latvijas valsts premjerministrs Dombrovskis šogad janvārī tik vien spēja kā noplātīt rokas post factum, lai gan pats lielā mērā ir par šo problēmu radīšanu atbildīgs. Kā tā varēja notikt?

Algu palielinājums bez jebkāda pamatojuma un darbības izvērtējuma

Runas par dažādām valsts kapitālsabiedrību pārvaldes reformām virmo gaisā jau daudzus gadus. Pašreizējā Valda Dombrovska valdība šā jautājuma kompleksu risināšanu veica, kā sākumā šķita, sperot atbildīgu soli, Pārresoru koordinācijas centra ietvaros izveidojot darba grupu jautājuma risināšanai. Šī darba grupa līdz šim ir izvērtējusi valsts dalību aptuveni pusē valsts kapitālsabiedrību. Izvērtēšanu paredzēts pabeigt šā gada maijā, vienlaikus sagatavojot arī informatīvo ziņojumu valdībai par priekšlikumiem kapitālsabiedrību darbības uzlabošanai. Tiktāl viss izklausās skaisti, jauki un pareizi.

Tomēr interesantākais ir, ka nule notikušajam algu palielinājumam ar to nav nekādas saistības. Šis algu palielinājums, kas paredz to uzņēmumu, kuru apgrozījums pārsniedz 40 miljonus latu, valžu locekļiem atļaut apvienot amatus, tādējādi saņemot daudz vairāk nekā iepriekš, nav saistīts ar nekādiem pētījumiem, informatīvajiem ziņojumiem vai jebkādu reālo situāciju valsts kapitālsabiedrībās. Un tas ir ļoti negatīvi vērtējams.

Diemžēl jānorāda, ka jau iepriekšējās algas lielākajam vairumam valsts uzņēmumu valžu un padomju locekļiem bija neatbilstošas profesionālajai kvalifikācijai un paveiktajam. Un šeit nav runa tikai par tādiem kurioziem kadriem kā decembra beigās VAS „Latvijas Valsts ceļi” valdē ieceltais R.Freimanis, kurš pabeidzis, pēc IZM datiem, otro nekvalitatīvāko augstskolu Latvijā ar sociālā darbinieka kvalifikāciju.

Tagad šis nekvalitatīvi izglītotais sociālais pedagogs pārrauga Latvijas valsts ceļu kvalitāti, saņemot vairākus tūkstošus latu mēnesī.

Nav runa par šo vienu gadījumu. Diemžēl līdzīga ir situācija ar lielāko vairumu pašreizējo Latvijas valsts un pašvaldību uzņēmumu valžu un padomju locekļiem. Tāpēc vēl jo vairāk skumdina valdības bērnišķīgā nespēja uzstāt uz savas programmas un valdības deklarācijā izvirzīto mērķu īstenošanu un piekāpšanās šajā algu jautājumā.

Valdība un valsts uzņēmumu vadītāji kā mazi bērni

Līdz ar to Latvijā ir izveidojusies situācija, kad gan valsts uzņēmumu vadītāji, gan arī valdība ar ministru prezidentu Dombrovski priekšgalā rīkojas savā ziņā kā mazi bērni. Valsts uzņēmumu vadītāji skaļi bļauj: mēs ar jums kopā spēlējamies, iedodiet taču mums mazliet vairāk naudiņas. Valdība, lai gan saprot, ka īsti pamatojuma tam nav, tomēr nevēlas pievilt savus rotaļu biedrus. 

Valdība šajā gadījumā izskatās pat tādā kā pabērna lomā – Dombrovska kunga rīcības trūkums atstāj iespaidu, ka nevis viņš kontrolē atalgojuma noteikšanu valsts uzņēmumos, bet tie paši nolemj, kāds būs viņu atalgojums, un pēc tam Dombrovskis, kā jau labiem bērniem pieklājas, it kā uzjautā kādus paskaidrojumus, sak, puiši, kāpēc tā darījāt, vai tad nevarējāt sev algu palielināt nevis līdz astoņiem tūkstošiem, bet, teiksim, sešiem. Bet beigās visi ir apmierināti un turpina spēlēties kopā.

Tiesiskais nihilisms

Visbeidzot pats interesantākais visā šajā procesā ir tas, ka nesen Satversmes tiesa, augstākā tiesu institūcija Latvijas valstī, pieņēma lēmumu tieši saistībā ar šo jautājumu par amatu apvienošanu valdēs.

2012.gada 8.novembrī Satversmes tiesa pieņēma lēmumu, ka uzņēmumu valdēs esošie cilvēki nedrīkst, apvienojot amatus, vienlaicīgi saņemt atalgojumu par abiem amatiem.

ST lēmuma 21.lappusē skaidri norādīts: “Satversmes tiesa šā lēmuma 17.punktā jau secināja, ka [Pieteikuma iesniedzēju] pienākumi [Latvijas dzelzceļa] Prezidentu padomē atbilst viņu pienākumiem valdē, par kuru veikšanu viņi saņem mēnešalgu. Pieteikuma iesniedzēji, ieņemot amatus abās institūcijās, veic vienu un to pašu darbu.” ST skaidri vairākkārt norāda, ka papildus atalgojuma saņemšana likumīgā ceļā nav iespējama.

Nepagāja ilgs laiks, līdz tas mainījās. Divu nedēļu laikā tika izstrādāti grozījumi attiecīgajos MK noteikumos, nedaudz pamainīti attiecīgo valsts uzņēmumu valžu un padomju amatu apraksti un viss bija iespējams. Pats interesantākais, ka vēl 2012.gada 29.novembrī Satiksmes ministrijas valsts sekretārs A.Matīss, intervijā LTV „Panorāmai” skaidrojot plānoto amatu apvienošanu Latvijas dzelzceļa valdē, teica: “Viņi noteikti par šo prezidenta amatu nevarēs saņemt papildus atalgojumu.”

Un atkal – pagāja tikai divas nedēļas, un 12.decembrī ar valdības lēmumu viss mainījās. Šajā gadījumā visvairāk žēl ir „nabaga puisi” Uģi Magoni, „Latvijas dzelzceļa” priekšsēdētāju. Tādēļ ka tieši viņš bija viens no pieteikuma iesniedzējiem Satversmes tiesā. Kad neizdevās saņemt algas palielinājumu likumīgā ceļā, izskatās, ka nekas nesagādāja viņam un viņa kolēģiem problēmas sadarbībā ar Satiksmes ministrijas ierēdņiem veikt attiecīgos grozījumus normatīvajos aktos, lai beidzot būtu iespējams dzīvot ar normālu cilvēka cienīgu algu – 8500 latu mēnesī. Jo ar sievas firmas līgumu ar “LDZ Cargo”, kas viņam ienesa, visticamāk, virs 100 tūkstošiem latu gadā un iepriekšējo mēnešalgu 2600 latu mēnesī, bija par maz.

Drūmā nākotne Latvijas valsts uzņēmumiem

Šāda situācija ar algu palielināšanu valdēs bez pamatojuma diemžēl nenodrošinās labāku šo valsts uzņēmumu pārvaldību. Nemainot cilvēku iecelšanas kārtību valdēs un padomēs, ieceļot tajās savējos bez atklāta konkursa un nenodrošinot kvalitatīvu esošo valžu un padomju darbības izvērtējumu, daudzi valsts uzņēmumi turpinās ciest zaudējumus vai arī strādāt nekvalitatīvi.

Neskatoties uz lielajām algām, “airBaltic” valstij atnesa 23 miljonu latu zaudējumus 2012.gada pirmajā pusgadā. Neskatoties uz lielajām algām, a/s “Pasažieru vilciens” valde tā arī nespēja īstenot korektu iepirkuma procedūru no ES fondu naudas finansētajam vilcienu iepirkumam. Nedrīkstam aizmirst arī tādus uzņēmumus kā „Latvenergo”, kur arī tika būtiski palielinātas algas vadībai – šim uzņēmumam Latvijas iedzīvotāji nodrošina peļņu, regulāri pārmaksājot par elektrību, kuras cena ir par veselu trešdaļu lielāka nekā Igaunijā.

Secinājumi no tā ir acīm redzami un visiem zināmi: kamēr valdība nevēlēsies situāciju ar valsts uzņēmumiem Latvijā mainīt, tā pati no sevis nemainīsies.

Un diemžēl tieši Latvijas valdība bija tā, kas, nesagaidot Pārresoru koordinācijas centra izvērtējumu, atļāva algas trīskāršot. Vai Latvijas valdībai pietiks drosmes mainīt savu lēmumu un pateikt “nē” saviem draugiem un paziņām valsts uzņēmumu valdēs un padomēs? No tā noteikti iegūtu visa Latvijas sabiedrība un tiktu ietaupīti būtiski līdzekļi.

Bet, vai un kad tā beidzot notiks, grūti spriest. Paredzams, ka Dombrovska kungs, iespējams, pieņems kādu lēmumu, veicot tīri simbolisku algu samazinājumu lielo uzņēmumu valdēs vai nosakot ierobežojumus, kas noteikti kalpos viņa tēla turpmākai spodrināšanai Latvijas iedzīvotāju acīs. Bet skaudrā realitāte valsts uzņēmumu pārvaldībā tuvākajā laikā, visticamāk, nemainīsies.

Autors ir neatkarīgs pētnieciskais žurnālists