Premjers uzdod izvērtēt “Latvenergo” un “LDz” valdes locekļu algu palielināšanu
Turpmāk a/s “Latvenergo” valdes priekšsēdētāja un galvenā izpilddirektora Āra Žīgura atalgojums būs 8784 lati mēnesī, savukārt “Latvenergo” valdes locekļu un virziena direktoru atalgojums būs 7506 lati mēnesī, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja Ekonomikas ministrijā (EM).
Ministrijā stāstīja, ka 2012.gada 14.decemrbī “Latvenergo” akcionāra sapulcē tika apstiprināta energokompānijas darbības stratēģija 2013.-2016.gadam, kas paredz turpmāku uzņēmuma konkurētspējas un vadošās lomas nostiprināšanu Baltijas valstīs nolūkā paplašināt koncerna darbību reģionā, tādējādi veicinot tautsaimniecības kopējo attīstību Latvijā, kā arī palielinot uzņēmuma rentabilitāti un attiecīgi arī valsts ienākumus no uzņēmuma darbības Baltijas mērogā.
EM kā “Latvenergo” valsts kapitāla daļu turētāja uzdevusi uzņēmumam būt gatavam izaicinājumiem, kas to sagaida atvērta elektroenerģijas tirgus apstākļos, un nodrošināt konkurētspējīgu pakalpojumu piegādi patērētājiem. Pārrobežu sadarbība un konkurētspējas saglabāšana un veicināšana liberalizētā tirgū, ko pakāpeniski integrēs arvien plašākā reģionā, īstenojot nozīmīgus enerģētikas infrastruktūras projektus, ir būtiskākais uzdevums, lai saglabātu “Latvenergo” tirgus daļu.
Savukārt premjerministrs Valdis Dombrovskis (Vienotība) pirmdien uzdevis Satiksmes ministrijai un Ekonomikas ministrijai izvērtēt, cik pamatota bijusi to kapitālsabiedrību “Latvijas dzelzceļš” un “Latvenergo” valdes locekļu atalgojuma palielināšana, ziņo LETA.
Dombrovskis aicināja ministrijas šo jautājumu izvērtēt un nākt klajā ar sabalansētāku un piezemētāku risinājumu. “Skaidrs, ka problēma ir un tā ir jārisina. Bet, ja to mēģina risināt, vairākkārt paaugstinot algas, tas nav tas labākais risinājums, un, kā redzam, sabiedrība to ne sevišķi labi izprot,” norādīja valdības vadītājs.
Viņš piebilda, ka tehniski tas varētu attiekties arī uz Veselības ministriju un Zemkopības ministriju, tāpēc viņš lūdza ņemt vērā arī Satiksmes ministrijas un Ekonomikas ministrijas pieredzi.
Jau ziņots, ka valsts uzņēmumi ar apgrozījumu, kas pārsniedz 40 miljonus latu, izmanto iespēju no šā gada paaugstināt valdes locekļu atalgojumu. Šo iespēju izmantojušas kapitālsabiedrības “Latvijas dzelzceļš” un “Latvenergo”.
Arī uzņēmums “Latvijas valsts meži” ir palielinājis algas saviem valdes locekļiem, pirmdien noskaidrojis Latvijas radio. Algu lielums būs no Roberta Strīpnieka 6000 latiem līdz Edvīna Zakovica Ls 3,5 tūkstošiem.
Sākot ar šo gadu, krietni pieaudzis a/s “Latvijas dzelzceļš” vadības atalgojums. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Uģim Magonim, kurš līdz šim saņēma aptuveni 2600 latus mēnesī, apstiprināts atalgojums 8500 lati – arī par prezidenta pienākumu pildīšanu. Trim valdes locekļiem – Aivaram Strakšam, Edvīnam Bērziņam un Ērikam Šmukstam -, kuriem valdē alga ir ap 2400 latiem, apstiprināts atalgojums par viceprezidenta pienākumiem – 6800 lati mēnesī.
“Latvenergo” izpilddirektoriem alga noteikta 5000 latu apmērā, bet galvenajam izpilddirektoram – 6000 latu. Kā iepriekš skaidroja uzņēmumā, uzņēmumā ir jauns funkcionālās vadības modelis, kurā ir izpilddirektoru amati, līdz ar to pēc Ministru kabineta noteikumiem un akcionāru lēmuma ir slēgti jauni līgumi.
Latvijas radio ziņo, ka vismaz trijās no septiņām valsts kapitālsabiedrībām, kuru gada apgrozījums pārsniedz 40 miljonus latu, valdes locekļiem atļauts saņemt algu arī par citu pienākumu veikšanu uzņēmumā. Savukārt informāciju par atlikušajiem četriem uzņēmumiem atbildīgie sola sniegt pēc brīvdienām.
Izmaiņas skārušas arī Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošo uzņēmumu “Latvijas Autoceļu uzturētājs”, kura valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs turpmāk saņems algu arī par Rēzeknes ceļu rajona direktora, bet valdes loceklis Guntis Karps – par Valmieras ceļu rajona direktora pienākumiem, ziņo radio. Iepriekš viņi šo darbu darījuši par velti.
Komentāri (43)
Una Grinberga 07.01.2013. 11.47
No VD gaidīju tomēr vairāk kā populismu sabiedrības acu aizmālēšanai:
1) Ne jau valdes apstiprināja MK noteikumus par amatu apvienošanu (kas pēc būtības jau ir farss, jo, ja amatam ir normāli pienākumi, tad tos ir grūti apvienot). VD par šādu regulējumu pats balsoja.
2) Jocīgi, ka valdība nenoregulēja, kādā veidā tiek noteikts optimālās algas apmērs, lai kāda valde neizdomā pacelt algas uz 20 tūkst. Un nenosakot ierobežojumus tagad tiek prasīti paskaidrojumi.
VD ļoti labi zināja, ka algas tiks paceltas, jo savādāk jau netiktu mainīti noteikumi! Nu, tāds pliks PR…
0
My Paradise, My Rules 07.01.2013. 13.23
Neko lielu nesaprotu par valsts naudas ekonomisku izlietojumu, kā un kura nauda tiek valsts kasē, bet, ja nav iespējams pacelt minimālo algu, ja nevar indeksēt minimālās pensijas vismaz tiem, kas godīgi ir strādājuši, kaut arī “svešas valsts labā”, tad šādas algas izklausās vienkārši zaimojoši, lai neteiktu vēl šerpāk. Cik saprotu, tad runa jau nav par kādu privātbodīti, bet par uzņēmumiem, kur akciju turētāja ir valsts.
Labi, pieņemsim, ka es spriežu nepareizi. Bet kur ir Dombrovska vai kāda cita valstsvīra skaidrojums, kas šiem valstij tik vajadzīgajiem vīriem maksā tādas fantastiskas algas? Tāda skaidrojuma, ko saprot arī Lūcijas tante Bauskā un Antons no Varakļāniem, nav. Tur jau tā nelaime.
0
Sandris Maziks 07.01.2013. 13.42
con brio
Var jau būt, ka Magonim par īpašiem nopelniem atrastos vieta pie Meļņika vai Savicka, kā kurmim Ilmāram Bodei vai kavalēristam Minetam Veldrai. Vēl vairākus desmitus parazītu tie arī nespētu uzturēt.
Valtij piederošos uzņēmumos ir nepieciešama ģenerāltīrīšana, lai izmēstu no turienes Šlesera un citu kropļu ielikteņus.
0