Pārsvars aptaujāto uzskata, ka augstākās izglītības kvalitāte Latvijā ir „viduvēja”
Sabiedrības atbalsts izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa iesāktajām reformām augstākajā izglītībā pieaudzis decembrī, salīdzinot ar septembri, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktais pētījums.
Decembrī sāktās un ierosinātās reformas pozitīvi vērtēja 42,7% Latvijas iedzīvotāju, negatīvi – 27,6%; savukārt 29,7% iedzīvotāju šajā jautājumā nav konkrēta viedokļa. Septembrī reformas pozitīvi vērtēja 39,6% Latvijas iedzīvotāju, informē ministra padomnieks Reinis Tukišs.
Reformas vispozitīvāk vērtē iedzīvotāji ar augstāko izglītību (50%), iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem (60,8%), kā arī Vidzemes reģionā dzīvojošie (58,6%). Savukārt visnegatīvāko viedokli par reformām snieguši iedzīvotāji ar ar zemiem ienākumiem (33,6%), Latgales reģionā dzīvojošie (35,6%), kā arī iedzīvotāji ar krievu sarunvalodu ģimenē (32,1%).
Aptaujas dalībniekiem lūdza arī novērtēt atsevišķus Roberta Ķīļa priekšlikumus izglītības jomā.
Pētījuma dati liecina, ka vairāk nekā puse respondentu atbalstījuši (atbildes „pilnīgi atbalstu” un „drīzāk atbalstu”) visus aptaujas ietvaros analizētos ierosinājumus.
Visbiežāk atbalsts pausts priekšlikumam veicināt, lai Latvijas valsts augstskolās pasniegtu arī mācībspēki no citām valstīm (79%, tai skaitā 41% atzīmēja atbildi „pilnīgi atbalstu”), valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai tikai kvalitatīvām augstākās izglītības studiju programmām (73%, t.sk., 42% „pilnīgi atbalstu”) un tam, ka ir jāveicina, lai uz Latviju brauktu studēt vairāk ārvalstu studentu (72%, t.sk., 34% „pilnīgi atbalstu”).
Gandrīz divas trešadaļas aptaujāto (65%) atbalstīja arī ierosinājumu „zinātnisko institūtu darba kvalitāte un konkurētspēja ir jāizvērtē ar Latvijas akadēmisko vidi nesaistītiem ārvalstu ekspertiem”.
Vēl aptaujātie atbalstījuši priekšlikumus vairāk studiju programmas veidot Eiropas Savienības valodās (60% atbalsta, 23% neatbalsta), piešķirt valsts budžeta līdzekļus tikai konkurētspējīgiem zinātniskajiem institūtiem (57% atbalsta, 27% neatbalsta) un veicināt Latvijas augstskolu apvienošanos (56% atbalsta, 28% neatbalsta).
Atbildot uz jautājumu, kā iedzīvotāji vērtē augstskolu skaitu Latvijā, vairāk nekā puse iedzīvotāju atzina, ka, viņuprāt, „augstskolu ir pārāk daudz” (58%). Viedokli, ka „augstskolu skaits ir adekvāts”, atbalstīja 27%, bet tikai 4% domāja, ka „augstskolu ir pārāk maz”.
Aptaujā uzdeva jautājumu: „Ņemot vērā visu, ko Jūs zināt par Latvijas augstskolu sniegto izglītību, kā Jūs kopumā vērtējat augstākās izglītības kvalitāti Latvijā?” Dati liecina, ka piektā daļa respondentu (20%) to vērtēja kā augstu (atbildes „ļoti augsta” un „drīzāk augsta”), bet nedaudz biežāk (24%) sniegts kritisks vērtējums – atbildes „ļoti zema” un „drīzāk zema”. Visbiežāk iedzīvotāji uzskatījuši, ka augstākās izglītības kvalitāte Latvijā ir „viduvēja” (50%).
Komentāri (32)
lindapastare 03.01.2013. 12.49
Pašreizējās AI “virtuves” dalībnieki no vienas puses pārmet Ķīlim, ka tas uzspiež kaut kādas reformas, kam viņi nepiekrīt. No otras puses viņi paši atklāti saka, ka neko nedarīs (nekādus priekšlikumus reformām nepiedāvās), ja vien viņiem šīs reformas neuzspiedīs (neatnāks ar absolūti detalizētu plānu). Tas padara jebkādu konstruktīvu sadarbību neiespējamu.
3
Jānis Derkusovs > lindapastare 03.01.2013. 17.02
Nū…Un no kurienes tāda info, ka augstskolas negrib? Varbūt sākumā gribēja, bet pēc ministra attieksmes vairs negrib. Vai tad nebija tā, ka visu gadu Ķīlis atteicās ar rektoriem tikties, rektori nepārtraukti lūdza viņus iekļaut ministrijas darba grupā par augstākās izglītības reformu izstrādi. Ministrs kategoriski atteica. Tepat Ir bija Burves, vai , rakstelis ar Ķīli, tipa-Rektoru galvas ripos.
Nu, un kur esam? izrādās bez augstskolām nekādus reformu plānus izstrādāt nevar? Kā tāds balodis…Protu, protu, māku, māku…Un beigās -Ooops!
0
Jānis Derkusovs > lindapastare 03.01.2013. 12.57
Kāpēc datalizēts plāns padara konstruktīvu sadarbību neiespējamu?
Jūs ko māju celsiet bez tehniskā projekta, saskaņotu ar visām kompetentajām institūcijām, un bez izmaksu tāmes? Nū…Tad var gadīties, ka mājai kāpnes uz otro stāvu būs aizmirsušās, jumtam naudas nepietiek, bet kaimiņš vispār pieprasa nojaukt, jo par tuvu viņa žogam.
Nopietnām lietām ir nepieciešami nopietni risinājumi. Un izglītības reforma ir ļoti nopietna lieta.
0
lindapastare > lindapastare 03.01.2013. 13.09
Problēma ir tā, ka augstskolas nav gatavas piedalīties šī detalizētā plāna izstrādē, bet tā vietā gaida, kad tas tiks prezentēts, jo tad būs ko pakritizēt. Un viņiem tiešām būs taisnība un varēs nokritizēties līki.
0
ievuliitis 03.01.2013. 11.11
“Visbiežāk atbalsts pausts priekšlikumam veicināt, lai Latvijas valsts augstskolās pasniegtu arī mācībspēki no citām valstīm (79%, tai skaitā 41% atzīmēja atbildi „pilnīgi atbalstu”), valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai tikai kvalitatīvām augstākās izglītības studiju programmām (73%, t.sk., 42% „pilnīgi atbalstu”) un tam, ka ir jāveicina, lai uz Latviju brauktu studēt vairāk ārvalstu studentu (72%, t.sk., 34% „pilnīgi atbalstu”).” utt, utjp.
Kurš tad to visu apstrīd?
Mēs visi 100% esam gan par to lai būtu vairāk saulainu dienu, gan par to lai lietus līstu tikai virs sējumiem, parkiem un dārziem, bet pa ielām un ceļiem cilvēki varētu bez lietussargiem un gumijniekiem staigāt. Man tikai nav skaidrs, kā to visu panākt. Tieši tāpat, kā Ķīlis nespēj realizēt savas labi domātās reformas.
13
austrisv > ievuliitis 03.01.2013. 15.19
aivarsk!
Kāda konkurence gan var mazināties, ja sliktākās augstskolas bankrotē!Varbūt, ka pasniedzējiem arī konkurence palielināsies, un arī studētgribētājiem tā konkurence palielināsies. No tā arī iegūsim labākus speciālistus un labākus pasniedzējus! Tas taču ir tik vienkārši!
0
ligakalnina > ievuliitis 03.01.2013. 11.25
Nevis “Ķīlis nespēj”, bet, viņam neļauj, jo gan V, gan NA nostājusies “izglītības mafijas” aizstāvju pusē, vadoties nevis no valsts, bet gan savu šauro politisko, vai pat atsevišķu šo partiju biedru interesēm.
Bez pārējo koalīcijas partiju atbalsta nekādas reformas nav iespējamas, un gan V, gan NA, svarīgākas par reformām ir RP iznīcināšana.
0
janis17 > ievuliitis 03.01.2013. 14.29
Dzeri, ja es būtu tādas augstskolas rektors, kura sņēmusi vērtējumu virs vidējā, tad man būtu ar rokām un kājām jābūt PAR ķīļa reformām, jo:
1. es saņemtu lielāku finansējumu;
2. mazinātos konkurence, jo sliktākās augstskolas bankrotētu;
3. palielinātos studentu skaits manā augstskolā.
Jautājums – kur ir tie 40-50% reformēšanā ieinteresēto rektoru??????
Atbilde – tādu rektoru nav, jo reforma nav atbilstoša augstākiztirzātajiem punktiem un lielākie cietēji būs tieši studenti un pasniedzēji.
0
Una Grinberga > ievuliitis 03.01.2013. 13.08
@O_ja3_14
Es arī intereses pēc paskatījos, ko izskatīs MK sēdē:
http://mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40271332&mode=mk&date=2013-01-03
Kā jau Ķīlis teica – birokrātiskā versija, jo tas viss jau ir un dažādos dokumentos, bet tas jau negarantē kādu virzību, jo NA un V neatbalsta reformas.
0
Una Grinberga > ievuliitis 03.01.2013. 13.01
@jautajums_4
1) IZM neauditē augstskolu kvalitatīvos un kvantitatīvos rādītājus
2) IZM ministrs un ierēdņi var novērtēt tikai nozares kopējos rādītājus
3) Augstskolas jau pirms pus gada pateica, ka papildus nekādu informāciju nevāks, lai IZM ierēdņi varētu izvērtēt situāciju.
4) Pie galda augstskolas nesēdīsies, kamēr nebūs galdā reformu plāns līdz vissmalkākajai detaļai, ko protams nevar sagatavot bez informācijas no augstskolām.
0
ievuliitis > ievuliitis 03.01.2013. 11.48
N.S. Kam tad vispār ministri ir vajadzīgi? Līdz šim esmu pateicīga Ķīlim par vienu darbu – atbrīvoja IM no dažām odiozām figūrām. Pārējais darbs, kā tvaiks aizgājis svilpē – skaļos paziņojumos par to, ko grib panākt. Man nav pārliecības, ka zina, kā to izdarīt.
0
Una Grinberga > ievuliitis 03.01.2013. 12.04
@betija
Principā jau ministrs izstrādā nozares vīziju, to aizstāv sabiedrības un institūciju priekšā un koordinē tās ieviešanu. It sevišķi tādā jomā kā izglītība, politiskie dokumenti un risinājumi ir jāizstrādā izglītības speciālistiem IZM struktūrās un no izglītības vides (vai arī jāpieaicina no ārvalstīm, ja ir būtisks interešu konflikts). Konkrēts risinājums AI sakārtošanā ir jārada principā augstskolu pārstāvjiem, jo viņi zina problēmu detaļas un iespējas resursu izmantošanai, bet tā kā jebkādas problēmas tiek noliegtas, tad viņi gaida, kad IZM ierēdņi izstrādās risinājumus, kas viņus apmierina, bet pēc būtības IZM nav tādas informācijas par nozari, kā ir augstskolām.
0
kristaps_drone > ievuliitis 03.01.2013. 14.02
>Betija
“esmu pateicīga Ķīlim par vienu darbu – atbrīvoja IM no dažām odiozām figūrām” – taču jau sāka to pieblīvēt ar jaunām, tik pat odiozām.
0
Jānis Derkusovs > ievuliitis 03.01.2013. 12.51
>Nasing spešal
bet pēc būtības IZM nav tādas informācijas par nozari, kā ir augstskolām.
——————————
Respektīvi, Tu atzīsti, ka augstskolu pārstāvji, tas ir rektori,daudz labāk par ministru un ierēdņiem pārzina situāciju nozarē. Nu varbūt tieši tāpēc augstskolu sektors arī protestē pret ministra pilnīgi neprātīgām iecerēm?
Bet kā var virzīt reformas un vīzijas, ja nepārzina reālo lietu stāvokli?
Gaisa piļu celtniecība?
0
ligakalnina > ievuliitis 03.01.2013. 13.17
Augstskolām vienkārši izdevīgi saglabāt esošo situāciju, un neko nemainīt – labas algas, statusu, un nekādas atbildības par izglītības kvalitāti.
Tāpēc visas diskusijas, kas izriet no aksiomas, ka reformās ieinteresētas arī augstskolas, ir bezjēdzīgas.
Augstskolas absolūti nav ieintersētās nekādās reformās, viss pārējais ir tikai demagoģija un ieganstu meklēšana.
Un tas, ka reformas, iespējams, nav detalizēti izstrādātas, tā ir pavisam cita tēma, un to var labot, bet, augstskolu nostāja nemainīsies nekad, un to pat var saprast – katram savs krekls ( darbavieta, alga, utt.) tuvāks, kurš tad gribēs riskēt to visu zaudēt?
Tāpēc ir reizes, kad valstij vienkārši jāveic reformas, neskatoties uz ieintersētās puses pretestību un sabotāžu, kas patreiz notiek no augstskolu puses.
0
Una Grinberga > ievuliitis 03.01.2013. 11.29
@betija
Man tikai nav skaidrs, kā to visu panākt.
—
Apstrīdot jebkādu priekšlikumu, to neizpētot, skaidrāks arī netaps!
Tieši tāpat, kā Ķīlis nespēj realizēt savas labi domātās reformas.
—
Reformas neievieš ministrs, bet gan nozares institūcijas. Ķīlim nav vienam pašam jāmāca visās augstskolās un arī nav vienīgajam jāraksta pētījumi, lai celtu studiju kvalitāti. Augstskolu 100% noliegums un nevēlēšanās komunicēt ar IZM ir tas, kas bremzē kvalitatīvāku reformu detaļu precizēšanu un pakāpenisku to ieviešanu.
0
juhans > ievuliitis 03.01.2013. 12.57
Nasing spešal
„…Principā jau ministrs izstrādā nozares vīziju…”
Piekrītu, bet ar „principā” ir mazliet par maz un pret vīziju arī neviens neiebilst. Izlasi lūdzu šodienas Lauku Avīzē rakstu ar daudzsološu virsrakstu „Plāns Ķīlim tomēr ir”. Tajā ir intervēti divi augsti Izglītības ministrijas ierēdņi: Kuļša un Papule. Pašā intervijā par konkrētiem plāna punktiem nav ne vārda. Kuļšs gan stāsta, ka arī Eiropas komisijā brīnoties „kā tā var būt, ka mums pārmet reformu plāna trūkumu”. Turpat tālāk teikts, ka plāns esot iesniegts Valsts kancelejā un tikai 3. JANVĀRĪ to izskatīšot valdības sēdē.
Izskatās, ka pareizāk būtu teikt, ka plāns beidzot cerams būs un, ka tikai tad mēs varēsim redzēt, kas tajā būs vai nebūs.
Tiesa, intervijai ir 16 rindiņas garš pielikums ar virsakstu „Projekts”. Vai tas būtu ilgi gaidītais plāns?
0
aldis_grunde > ievuliitis 03.01.2013. 11.17
Precīzi! :)
Nu kaut vai šis: “valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai tikai kvalitatīvām augstākās izglītības studiju programmām” ir tas pats kas pateikt, ka mums vajag tikai labus deputātus un tikai kvalitatīvus ministrus, bet katrs ar kvalitāti saprot kaut ko citu.
0
Egitazz 03.01.2013. 12.06
Tikko sabiedrība ieraudzīja, kādu pretestību izraisa reformas (precīzāk, to vīzijas), tad uzreiz arī atbalsts. Tāpēc šis atbalsta pieaugums ir vairāk neuzticības izteikšana Ķīļa oponentiem.
0