Lai nu kā bijis, bet senā Livonija bija tā, kas Rietumu kristietībā ieviesa šādu jautru tradīciju
Sniedzot ieskatu Ziemassvētku tradīciju vēsturē, Vācijas ziņu aģentūra DAPD nešauboties atzinusi Rīgu par Ziemassvētku eglītes dzimšanas vietu. Tallina, kura arī pretendē uz šo godu, DAPD rakstā vispār nav pieminēta, vēsta LETA.
DAPD norāda, ka Ziemassvētku eglītes izcelsme daudziem ir noslēpums, bet tā ir patiesi pārsteidzoša – pirmo rotāto Ziemassvētku eglīti 1510.gadā uzstādījuši Rīgas vācu tirgotāji. Pēc svētku ceremonijas tā sadedzināta, tādejādi atzīmējot Jēzus dzimšanu un aicinot atgriezt siltāku laiku, vēsta DAPD, norādot, ka pirmās Ziemassvētku eglītes atrašanās vieta ir precīzi zināma un joprojām apskatāma Rīgā.
DAPD norāda, ka Rīga bijusi ne tikai ietekmīgs tirdzniecības centrs, bet arī populāra apstāšanās vieta kristiešu svētceļniekiem. Saplūstot vienkopus ārzemniekiem, kas skumst pēc mājām, un kristiešu svētceļniekiem, Rīga kļuvusi par dzimšanas vietu Ziemassvētku tradīcijām.
“Tādēļ, liekot dāvanas zem eglītes, domās pieminiet arī Rīgas tirgotājus, kas nejauši palīdzējuši radīt vienu no Ziemassvētku skaistākajiem simboliem,” saviem lasītājiem iesaka DAPD.
Jau vēstīts, ka arī igauņi pretendē uz pirmās Ziemassvētku eglītes godu, uzskatot, ka pirmā Ziemassvētku egle uzslieta Tallinas pilsētas rātē 1441.gadā ziemas rituālā.
Tomēr viens ir skaidrs, Ziemassvētku eglīšu rotāšana ir sena pagānu tradīcija, kas Rietumus sasniedza vairākus simtus gadus vēlāk, 2010.gada decembrī, kad Rīgas un Tallinas konkurence par pirmo Ziemassvētku eglīti izpelnījās ievērību visā pasaulē, atzīmēja igauņu vēsturnieks Jiri Kūskemā.
“Tādēļ mēs un latvieši varam būt lepni par to, ka mēs Rietumu kristietībā ieviesām šādu jautru tradīciju, kas tagad tiek ievērota visur. Bet stāsts sākās šeit, senajā Livonijā,” norādīja Kūskemā.
Komentāri (13)
Rolands Puhovs 21.12.2012. 12.29
Latviešu eglīšu audzētājiem šo faktu vajadzētu izmantot. Dānija tikai ar eglīšu eksportu vien nopelnot ap Ls 150 milj.
0
oktaavs 21.12.2012. 19.47
Rīga toreiz bija vācu pilsēta, tāpēc viņi ar šo “atklājumu” neko nezaudē :) Nu un mēs arī, protams.
Faktu vajag izmantot tūrisma reklāmas nolūkos. Rietumniekiem pašiem savu tradīciju pietik, bet Austrumos varētu nostrādāt. :)
1
gundega_heiberga > oktaavs 21.12.2012. 21.15
Ja esi nolēmis tirgot eglītes, neizmanto brendam palmas zarus.
0
Edzs 22.12.2012. 21.19
http://lv.wikipedia.org/wiki/Ziemassv%C4%93tki
…Par Bluķa vakara vai Deju vakara ietekmi uz Melngalvju tradīcijām, kurās bluķa dedzināšana pārvērtusies par eglītes dedzināšanu, liecina šie citāti:
Pauls Einhorns par latviešu Ziemassvētku tradīcijām Kurzemes hercogistē darbā “Reformatio gentis leticcae in ducatu Curlandiae” (1636):
“Cik no viņu elku dievību atliekām var saprast, ka viņi bezkaunīgie svētki ar ēšanu, dzeršanu, dancošanu, lēkāšanu un kliegšanu apkārt iet, pie tam viņi Kristus vakaru savā vidu citādi nesauc kā par deju vakaru, jo viņi šo vakaru un visu nakti ar dejošanu, dziedāšanu un lēkšanu pavada. Šis pats vakars tiek arī par bluķa vakaru saukts, jo tad viņi ar lielu kliegšanu velk apkārt bluķi, kuru pēc tam sadedzina un tā savu prieku parāda.”
Rusova hronika par Ziemassvētku tradīcijām Livonijā pirms 16. gadsimta.:
“Pa Ziemas svētkiem un pirms gavēņa sākšanās ģildes namos bija ne mazāk jautra dzīve. Pēc labas iedzeršanas tirgoņu jaunatne uzstādīja uz tirgus laukuma lielu eglīti, rozēm izrotātu. Vakarā lielā barā ar sievām un jaunavām viņi ieradās pie eglītes ar dziesmām un rotaļām. Labi izlīgsmojušies, eglīti aizdedzināja, kuŗa nakts tumsā gaiši liesmoja. Saķērušies rokās, jaunie tirgoņi dejoja un lēkāja ap eglīti. Laida arī raķetes. Lai gan mācītāji spŗediķoja pret šādu deju, salīdzinādami to ar deju ap zelta teļu, tomēr neviens nepiegrieza tam vērības. Tāpat nebija ne mēra, ne gala karuseļu izpriecām, dienu un nakti, sievu un jaunavu sabiedrībā, par spīti visiem mācītāju sprediķiem.”…
0