Politologi: Putins attaisno pretsoli Magņitska likumam

Putins noliedz autoritāta režīma veidošanos Krievijā

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien preses konferencē, kas ilga četrarpus stundas, noliedza, ka Krievijā būtu izveidojies autoritārs režīms. Pēc Krievijas politologu vērtējuma, prezidents faktiski attaisnoja Krievijas Valsts domes pretsoli ASV pieņemtajam Magņitska likumam.

“Es nevaru nosaukt šo sistēmu par autoritāru, es tam nevaru piekrist,” nozīmīgākajā preses konferencē kopš atgriešanās Kremlī uz trešo pilnvaru termiņu sacīja Putins. “Ja es par vēlamāku uzskatītu totalitāru vai autoritāru sistēmu, es vienkārši būtu izdarījis izmaiņas konstitūcijā, to bija pietiekami vienkārši paveikt, tam pat nav nepieciešams nekāda veida nacionāls balsojums.”

“Būtu bijis pietiekami šo lēmumu pieņemt parlamentā,” skaidroja Kremļa saimnieks. “No manas puses tas bija apzināts lēmums atkāpties uz otro pozīciju,” ziņo LETA.

Putins arīdzan apgalvoja, ka viņa mērķis neesot bijis “pēc četriem gadiem atgriezties”, jo “neviens nezināja, kas notiks, kad sākās [finanšu] krīze”. “Pastāv uzskats, ka demokrātija ir trockisms, anarhija. Tā tas nav,” piebilda Putins. “Demokrātija, pirmkārt, un galvenokārt ir likuma ievērošana.”

Atskatoties uz saviem 13 valsts augstākajos amatos aizvadītajiem gadiem, Putins nevarēja nosaukt nopietnas kļūdas, kuras viņš vēlētos labot. “Es neredzu nekādas nozīmīgas sistēmiskas kļūdas, pie kurām es tagad vēlētos atgriezties un tās kaut kā labot,” atzina Putins. “Droši vien kļūdas bija, bet, lai teiktu, ka tās bija sistēmiskas, lai teiktu, ka, tagad atskatoties, es noteikti vēlētos kaut ko labot?”

Tomēr, kā atzīmē Krievijas politikas vērotāji, Putina preses konferences galvenā tēma bija reakcija uz Valsts domē iesniegto tā saucamo pretsoli uz ASV pieņemto Magņitska likumu, raksta portāls „Newsru.com”.

Putins faktiski atbalstīja Valsts domē iesniegtos likuma grozījumus, kas raisījuši plašas diskusijas arī Krievijā, vēsta avīze „Kommersant”. Šie grozījumi paredz liegt Krievijas bērnu adopciju uz ASV un visa veida ierobežojumus adoptētājiem no ASV. Lai arī Putins teica, ka neesot redzējis likuma tekstu un faktiski izvairījās no konkrētām atbildēm uz žurnālistu jautājumiem par to, Putins tomēr lika saprast, ka šādi pretsoļi ASV pieņemtajam Magņitska likumam ir lietderīgi.

Politologs Boriss Makarenko uzskata, ka Putins mēģinājis saglabāt manevra brīvību, tomēr galu galā pats to ierobežojis. “Viņš pateica galveno – ka neiebilst pret aizliegumu ārzemniekiem adoptēt Krievijas bērnus. Šo teikto nav iespējams vairs mainīt. Ar šo teikto viņš viennozīmīgi lika saprast: tieši Putins ir pret to, ka Krievijas slimos bērnus adoptē ārzemnieki. Un ar šo teikumu viņš apglabāja savu politisko manevru,” avīzei teicis Makarenko.

Savukārt fonda „Indem” eksperts Jurijs Korguņuks uzskata, ka Putins vienkārši apjucis, kad viņu sāka „bombardēt” ar žurnālistu jautājumiem. Viņš uzskata, ka Putins jau sen ir pieņēmis lēmumu, un, ja gribēs – „dos, ja negribēs – atņems”. Tomēr eksperts uzskata, ka Putins nav pieradis kādam piekāpties.

Arī politologs Dmitrijs Orlovs uzskata, ka galvenā tiesneša lomu šajā jautājumā Putins ir atstājis sev, nevis Valsts domei. Politologs domā – ja Putins jau būtu pieņēmis lēmumu, viņš par to būtu paziņojis. „Viņa pozīcija ir redzama, tomēr tas nenozīmē, ka viņš ir gatavs automātiski parakstīt likumu,” saka Orlovs.

Šīs preses konferences uzdevums bijis saglabāt Putina atbalstītājus, secina Krievijas polittehnoloģiju centra ģenerāldirektora vietnieks Aleksejs Makarkins komentārā „Gazeta.ru”.