Pirmā posma akreditācija ir jāveic līdz nākamā gada 1.martam
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) trīs mēnešus pēc valdības lēmuma pieņemšanas piektdien izsludinājusi atklātu konkursu, lai izvēlētos institūciju, kura veiks augstskolu akreditāciju, aģentūrai LETA pavēstīja ministrijā. Iesniegumu dalībai konkursā var iesniegt līdz 2013.gada 15.janvārim.
Konkursā iecerēts izvēlēties institūciju, kura organizēs studiju programmu licencēšanu un augstskolu, koledžu un studiju virzienu novērtēšanu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.
Ministra padomnieks Reinis Tukišs iepriekš sacīja, ka vienlaikus IZM strādās ar septiņām Eiropas Kvalitātes reģistrā reģistrētām (EQAR) aģentūrām, kas atsaucās IZM izsūtītajam aicinājumam.
EQAR aģentūras, ar kurām IZM vēlas sadarboties, ir “Agency for Quality Assurance through Accreditation of Study” Vācijā, “Agency for Science and Higher Education” Horvātijā, “Evaluation Agency Baden-Württemberg” Vācijā, “The Foundation for International Business Administration Accreditation” Vācijā, “ZEvA -Central Evaluation and Accreditation Agency” Vācijā, “The Romanian Agency for Quality Assurance in Higher Education (ARACIS)” Rumānijā un “PKA – Polish Accreditation Committee” Polijā.
Noslēdzot deleģēšanas līgumu par projekta īstenošanu, konkursā uzvarējusī institūcija iegūs tiesības organizēt augstskolu, koledžu un studiju virzienu novērtēšanu un studiju programmu licencēšanu atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem un deleģēšanas līgumam. Konkursa nolikumā IZM paredzējusi, ka akreditācijas organizētājam Rīgā ir jāizveido filiāle un tā jāpārreģistrē Latvijas valsts īpašumā pēc trīs darbības gadiem. Tādējādi Latvijas valsts iegūs savu aģentūru, ko reģistrēt EQAR.
2013.gada budžetā pirmajam akreditācijas gadam ir paredzēts 151 000 latu finansējums, lai augstskolām pirmā akreditācija būtu bezmaksas. IZM sagaida aptuveni 249 iesniegumus.
Pirmā posma akreditācija ir jāveic līdz nākamā gada 1.martam un, tā kā visas programmas ir novērtētas, studiju virzienu akreditācijai esot nepieciešams pusotrs mēnesis. Tas nozīmē, ka studiju virzienu akreditācija jāuzsāk ne vēlāk kā 2013.gada 15.janvārī.
Saskaņā ar Augstskolu likuma Pārejas noteikumu 31.punktu studiju virzienu akreditācija līdz nākamā gada martam ir jāveic studiju virzienos izglītība, humanitārās zinātnes un māksla, sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības, bet līdz 15.maijam akreditācija ir jāveic studiju programmu virzieniem dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas, inženierzinātnes, ražošana un būvniecība, lauksaimniecība. Savukārt līdz jūnija beigām jāveic akreditācija studiju programmu virzienos veselības aprūpe un sociālā labklājība, pakalpojumi.
25.septembrī valdībā tika apstiprināti Ministru kabineta noteikumi “Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumi”. Noteikumi paredz, ka līdz šim īstenoto studiju programmu akreditāciju aizstās studiju virzienu akreditācija un lēmumu par studiju virziena akreditāciju pieņems Studiju akreditācijas komisija. Noteikumu mērķis ir noteikt studiju virzienu akreditācijas un ārpuskārtas akreditācijas kārtību ar skaidriem kritērijiem un metodiku, ko izmantos akreditācijas komisija, vērtējot 29 noteiktos studiju virzienus. Tāpat noteikumi regulēs augstskolu un koledžu akreditācijas kārtību.
Komentāri (41)
sfl 13.03.2013. 11.48
Par studiju programmu/virzienu akreditāciju
Ļaunuma sakne ir faktā, ka galīgo lēmumu pieņem Akreditācijas komisija, IZM sakomplektēta personu grupa, kurā lielai daļai var nebūt pieredzes nedz studiju programmu izveidē un īstenošanā, nedz vērtēšanā. Latvijas AIKNC (kura vietā nu būs vācu ASIIN), kā zināms, nekādus vērtējošus lēmumus nepieņēma, bet tikai organizēja ekspertu (ārvalstu un vietējo) grupu darbu. AIKNC vadītājam pamatoti var pārmest tikai vienu – ka AIKNC tā arī nav spējis starptautiski akreditēt pats sevi. Taču IZM Akreditācijas komisija vēl jo mazāk ir starptautiski akreditēta. Tādējādi Latvijā līdz šim veiktie programmu/virzienu vērtējumi starptautiski nevar īsti tikt atzīti.
Šo ļaunumu vēl puslīdz varētu pieciest, ja IZM Akreditācijas komisija nedrīkstētu pieņemt lēmumu, kas groza ekspertu sniegto vērtējumu, turklāt to nekādi nemotivējot. Joprojām atmiņā gadījums, kad Zviedrijas profesora vadīta ekspertu grupa vienprātīgi ieteica studiju programmu akreditēt uz 2 gadiem, pieprasot to būtiski uzlabot un norādot konkrētus uzlabošanas virzienus. Un kāds bija rezultāts? Aizklāti balsojot, Akreditācijas komisija “pieprieda” maksimālo, 6 gadu, akreditāciju. Protams, lēmums nekā netika pamatots.
Pozitīvs piemērs te ir Lietuvas Studiju kvalitātes vērtēšanas centrs (SKVC), kas 2012.gadā ir ieguvis starptautisku akreditāciju (visai līdzīgi darbojas konkursā uzvarējusī Vācijas ASIIN).
SKVC ir Lietuvas IZM dibināta aģentūra ar savu padomi, ko ieceļ ministrs (skat. http://www.skvc.lt/content.asp?id=142 ). Tās sastāvs ir visai līdzīgs mūsu IZM Akreditācijas komisijas sastāvam. Taču padome tikai ieceļ SKVC direktoru, pārrauga aģentūras darbu, bet nevērtē un neakreditē. To dara SKVC direktora izveidotas komisijas.
Piemēram, SKVC direktors uzaicina reprezentatīvu Studiju vērtēšanas komisiju (http://www.skvc.lt/content.asp?id=142), kuras sastāvā nospiedošā pārsvarā ir augstskolu un koledžu akadēmiskā personāla pārstāvji. Šie visi ir ar iepriekšēju pieredzi programmu vērtēšanā, drīkst kalpot ne ilgāk kā divus trīsgadu termiņus. Studiju vērtēšanas komisija saņem SKVC starptautiski izsludinātu konkursu kārtībā uzaicinātu ekspertu grupu sagatavotus pārskatus, kas satur izvērstu tekstisku vērtējumu un ieteikumu “akreditēt uz 6 gadiem”/”akreditēt uz 3 gadiem”/”neakreditēt” , un pieņem lēmumu “piekrist ekspertu ieteikumam”/ “nepiekrist ekspertu ieteikumam”. Pēdējā gadījumā pārskats tiek atgriests ekspertu grupai pārstrādāšanai. Parasti tas notiek gadījumos, kad pārskata teksts pēc Studiju vērtēšanas komisijas domām satur apgalvojumus, kuru dēļ ieteikumam nāktos būt citādam nekā ekspertu piedāvātais (parasti – zemākam). Man pašam, pagājušogad vadot šādu ekspertu grupu, vairākus pārskatus nācās pārtaisīt pat trīsreiz, līdz Studiju vērtēšanas komisija piekrita, ka akreditācijas ieteikums saskan ar pārskata tekstā rakstīto. Vēlos uzsvērt, ka Studiju vērtēšanas komisija nevienu brīdi neapšaubīja ekspertu grupas konstatējumus un neaicināja paaugstināt vai pazemināt vērtējumu, bet tikai norādīja uz pārskata teksta un gala vērtējuma ieteikuma savstarpēju neatbilstību, prasot koriģēt vai nu vienu, vai otru.
Kamēr Latvijā nebūs kaut kas analoģisks SKVC, par uzticamu studiju programmu vai virzienu vērtēšanu runāt nevarēs. ASIIN te neko uzlabot nevar, jo ne jau ASIIN, bet IZM Akreditācijas komisija, līdzīgi kā līdz šim, pieņems gala lēmumus. Tādējādi šķietamā reforma īstenībā negroza un tātad arī neuzlabo itin neko, ja nu vienīgi sadārdzina akreditācijas procesu, jo neba jau Vācijas aģentūra strādās par Latvijas algām.
N.B. Visas manā pārziņā esošās studiju programmas ir akreditētas līdz 2018.gadam, turklāt bakalaura un maģistra programmas ir akreditētas Eiropas līmenī. Man nav intereses “noraut reformu”, taču reformas jau nemaz nav.
Prof. Juris Borzovs
Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes dekāns
Eiropas Informātikas studiju programmu akreditācijas aģentūras EQANIE Akreditācijas komisijas loceklis
0
juhans 21.12.2012. 20.25
Kā tur īsti iznāk? Piektdien (vai tas būtu šodien, 21. decembrī?) izsludināja konkursu, 7 aģentūras jau līdz raksta publicēšanas brīdim (21. decembrī 16:01) paspējušas „atsaukties” un IZM jau paspējusi paziņot, ka „vienlaikus strādās”(???) ar šīm septiņām aģentūrām.
0
janazakovica 21.12.2012. 18.32
uzvarees anglu firma ar sedekli-filiali vacijaa…savi draugi ir jaatbalsta..tikai ko arzemnieki sapratiis no musu parsvaraa kropligaas postpadomju izglitibas sisteemas..ja vietajaa sistema ir sapuvusi un korumpeta cits nekas neatliek.
0