Mīti un patiesība par izglītības reformām un Ķīli

Par Robertu Ķīli, viņa virzītajām reformām un citām saistītām tēmām publiskajā telpā nereti izskan informācija, kas neatbilst patiesībai

Situācijā, kad ne katrs var veltīt savu laiku, lai pārbaudītu pausto informāciju, ir tendence šai nepārbaudītajai informācijai ticēt.

Tas izraisa maldus un pārpratumus par to, kas tad patiesībā notiek, un ļauj ieinteresētām personām manipulēt ar sabiedrisko domu, spekulējot, ka paustā dezinformācija netiks atmaskota.

Šajā rakstā esam centušies apkopot līdz šim dzirdētos “mītus”.

Roberts Ķīlis

Mīts: Roberts Ķīlis nav pietiekami kvalificēts, lai veiktu reformas vai izvērtētu augstāko izglītību.

Fakti: Roberts Ķīlis ir filozofijas zinātņu doktors, kurš savu doktora grādu ieguvis Kembridžas universitātē (M. Phil., PhD (Cantab)). Pirms kļūšanas par ministru Roberts Ķīlis bija Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) asociētais profesors un ekonomiskās antropoloģijas kursa direktors. Vairākus gadus strādājis arī Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas vadītāja amatā.

Mīts: Ministrs ir gadu amatā un nekas nav izdarīts.

Fakti: Ar ministra redzamāko darbu īsu kopsavilkumu iespējams iepazīties šajā saitē.

Jāpiemin, ka IZM reorganizācijā ieguldīts pamatīgs darbs un reformu ātru uzsākšanu nav veicinājis arī fakts, ka daudzi dokumenti, kas pārņemti no iepriekšējā ministra komandas, nav bijuši tādā gatavības un kvalitātes pakāpē, lai procesu pārņemšana būtu viegla un ātra.

Liela daļa atbildības par lēmumu virzību Saeimā un Ministru kabinetā jāuzņemas koalīcijas partneriem, kuri pastāvīgi uzstāj uz plašu diskusiju, vilcina lēmumu pieņemšanu, kā tas vislabāk bija vērojams jauno Akreditācijas noteikumu pieņemšanas procesā šī gada septembrī. Piemēram, ES valodu lietošanas paplašināšanu valsts augstskolās un augstskolu pārvaldības reformas, kas no ministrijas puses ir pilnībā sagatavotas, koalīcijas partneri pirms virzīšanas vēlas apspriest koalīcijas darba grupā.

Mīts: Ministrs nepilda likumu par budžeta palielināšanu.

Fakti: Augstskolu likuma 78. panta 7. daļa nosaka, ka “Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo valsts budžeta projektu, tajā paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās ne mazāku par 0,25 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums studijām valsts dibinātās augstskolās sasniedz vismaz divus procentus no iekšzemes kopprodukta.” Šī panta daļa stājas spēkā ar 2013. gada 1. jūniju, tātad attiecināma uz budžeta sastādīšanu sākot ar 2014. gada budžetu. 

Valsts budžeta studiju vietām no budžeta piešķirtais līdzekļu apjoms 2013. gadā nav būtiski mainījies, salīdzinājumā ar 2012. gadu. Pie šāda budžeta ir nonākts sarunu ceļā valdībā. Viens no 2013. gada valsts budžeta mērķiem ir bijis samazināt budžeta deficītu, lai iekļautos Māstrihtas kritērijos. Ņemot vērā valdības un premjerministra uzstādīto mērķi pēc iespējas ātrāk pievienoties eirozonai, līdzekļu palielinājums augstākajai izglītībai 2013. gada budžetā nav ieplānots. 

Izglītības reformas

Mīts: Robertam Ķīlim nav reformu plāna augstākajā izglītībā.

Fakti: Roberts Ķīlis balsta savas reformas uz vairākiem dokumentiem, kas izstrādāti jau iepriekš un uzskatāmi par reformu ideju aizsācējiem. Zemāk tie sarindoti hronoloģiskā secībā:

1. 2009. gada 18. decembra informatīvais ziņojums “Par nepieciešamajām strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē Latvijas starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanai”, kas apstiprināts LR MK 2010.gada 12.janvārī (prot. Nr.2; 23.§) 

2. 2010. gada jūnija Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam “Latvija 2030”, apstiprināta LR Saeimā 2010. gada 10. jūnijā 

3. 2010. gada 28. jūnija “Pasākumu plāns nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010. – 2012.gadam”, apstiprināts LR MK 2010.gada 5.augustā (prot. Nr.40 45.§) 

4. 2011. gada augusta Reformu partijas programmas sadaļa “Izglītības reformu programma“

5. 2011. gada 25. oktobra valdības deklarācija http://www.mk.gov.lv/lv/mk/darbibu-reglamentejosie-dokumenti/valdibasdek/

6. 2011. gada 25. oktobra valdības rīcības plāns 

Kā redzam, informatīvā bāze, uz kuras Roberts Ķīlis balsta reformas, ir ievērojama, turklāt tās svarīgumu un atbilstību kritērijiem ir apstiprinājusi arī 10. Saeima un tās izveidotā valdība.

Vienlaikus redzams, ka informatīvo ziņojumu, plānu, u.c. dokumentu izstrādē ir piedalījušies daudzi eksperti gan no valsts institūcijām, gan industrijas, gan darba devēju pārstāvji u.c.

Tātad informācija par nepieciešamajām un paredzamajām reformām ir bijusi pieejama jau vairāk nekā 2 gadus. No atsaucēs minētajiem dokumentiem redzams, ka pamatnostādnes nav būtiski mainījušās, jo galvenais pamatojums un informācijas avots ir minētais informatīvais ziņojums.

Papildus tam patlaban izstrādē ir veicamo pasākumu plāns, kas izklāstīs reformas detalizēti. Tas tiks apstiprināts pēc Nacionālā attīstības plāna “NAP 2020” pieņemšanas, jo reformās ir jāņem vērā arī NAP mērķi.

Reformu plāna kopsavilkums, kas tika prezentēts koalīcijas partijām šā gada septembrī, lasāms šeit. 

Augstākās izglītības reformu vīziju un mērķus Roberts Ķīlis īsumā skaidro šajā video. 

Izglītības reformu vīzijas kopsavilkums 5 minūtēs, skatāms šajā video. 

Mīts: Robertam Ķīlim nav plāna vispārīgajā izglītībā.

Fakti: Šā gada maijā izglītības pārvalžu vadītājiem, sociālajiem partneriem un pedagogiem tika prezentēts izstrādāts Reformu īstenošanas rīcības plāns vispārējā izglītībā, kurā uzrādīti veicamie uzdevumi, izpildes termiņi un atbildīgie.

Plānu izstrādājušas astoņas darba grupas, kurās piedalījās gandrīz 70 izglītības eksperti, lai īstenotu Valdības rīcības plānā noteikto, kā arī īstenotu izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa iecerētās reformas izglītībā. Plāns pieejams IZM mājas lapā. 

Mīts: Roberts Ķīlis un/vai IZM ir viltojuši augstskolu izvērtējuma datus.

Fakti: Savā alternatīvajā izvērtējumā, IZM izmantoja datus, kas iegūti no Augstākās izglītības padomes (AIP) īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta “Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai”.

Dati nav mainīti, bet izvērtējuma rezultātu metodika ir atšķirīga. Ar metodiku un rezultātiem var iepazīties IZM mājas lapā. 

Savukārt par AIP projektu atbildīgie ir: Jānis Vētra, AIP vadītājs un RSU profesors, Baiba Rivža, izvērtēšanas projekta vadītāja un LLU profesore.

Par neatbilstību standartiem vai pat datu falsikāciju liek domāt vairāki fakti:

• augstskolu pārstāvju un ekspertu liecības par izmaiņām datos pēc iesniegšanas vai viņu darba beigām;

• 210 (~1/4 no 857) programmās vērtējumi ir absolūti identiski ar kādu citu programmu;

• ārvalstu un vietējo ekspertu viedoklis par to, ka projekts neatbilst nekādiem starptautiskiem standartiem.

Kā jau Roberts Ķīlis ir publiski paudis, kamēr netiks veikts projekta audits, lai noskaidrotu patiesību, ne AIP veiktais, ne alternatīvais izvērtējums pagaidām netiks izmantoti budžeta līdzekļu sadalei. 

Mīts: Roberts Ķīlis/IZM izveidojuši “alternatīvo augstskolu topu”.

Fakti: Tā saukto “alternatīvo augstskolu topu” izveidoja raidījums “Nekā personīga”, ņemot vērā katras augstskolas vidējo studiju programmu novērtējuma koeficientu.

Tā kā “tops” balstās uz IZM veikto alternatīvo izvērtējumu, bet tas savukārt uz AIP datiem, kas tiek apšaubīti, tad līdz brīdim, kad būs skaidrs, cik patiesībā ticami ir AIP veiktā pētījuma dati, šāds tops patlaban varētu nebūt vērā ņemams.

Mīts: Programmu slēgšanas gadījumā studentiem nebūs kurp iet.

Fakti: Katras programmas akreditācijas dokumentos noteikts, kurp dodas studenti, ja programma tiek slēgta. Bez šāda risinājuma programma netiek akreditēta. Tātad katrā augstskolā ir alternatīvais piedāvājums programmas slēgšanas gadījumā.

Studentiem jāiepazīstas ar programmas akreditācijas dokumentiem vai jājautā pēc tiem savā augstskolā. 

Mīts: Augstskolu kvalitāti nemaz nevar salīdzināt.

Fakti: Visā pasaulē tiek izmantoti augstskolu reitingi, piemēram, prestižais Šanhajas reitings. 

Mīts: Jaunie akreditācijas noteikumi nav izpildīti, jo Ķīlis/IZM tos kavē.

Fakti: Veselības ministrijas informācija par deleģēto pārstāvi IZM nebija saņemta līdz šā gada 4. decembrim. Veselības ministrija savu pārstāvi deleģēja tikai šā gada 5. decembrī.

Savukārt Kultūras ministrijas sākotnēji deleģētais pārstāvis neatbilda MK noteikumos izvirzītajām komisijas sastāva prasībām, tādēļ IZM Kultūras ministrijai deleģējumu lūdza atkārtoti. Noteikumiem atbilstošu Kultūras ministrijas deleģējumu IZM saņēma 2012.gada 21.novembrī.

Līdz ar to izglītības un zinātnes ministram līdz šim nebija iespējams apstiprināt Studiju akreditācijas komisijas personālsastāvu. Pēc visu deleģēto pārstāvju nosaukšanas, komisijas sastāvs tiks apstiprināts vistuvākajā laikā.

Mīts: Roberts Ķīlis grib ieviest krievu/angļu/kādu citu valodu kā galveno augstākās izglītības valodu un iznīcināt latviešu valodu kā zinātnes valodu.

Fakti: Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi virzīšanai reformu, kas paredz plašāku ES valstu valodu lietošanu Latvijas valsts augstskolās, kā arī starptautisku mācībspēku piesaisti lektoru, profesoru un rektoru vietām.

Izstrādātās reformas mērķis ir dot iespēju veidot starptautiskas studiju programmas Latvijas valsts augstskolās un nodrošināt 10% ārvalstu studentu īpatsvaru kopējo studējošo skaitā un 5% – akadēmiskā personāla īpatsvaru no ārvalstīm.

Paredzētās izmaiņas uzlabotu studiju kvalitāti un ļautu Latvijas izglītības iestādēm konkurēt starptautiski. Izstrādātās reformas būtība tiek īsumā skaidrota šajā video. 

Mīts: Roberts Ķīlis grib samazināt stundu skaitu literatūrā (mūzikā, matemātikā, utt.).

Fakti: Līdz šim stundu skaita ierobežojumi tika veidoti, nosakot maksimālo stundu skaitu priekšmetā.

Roberts Ķīlis rosina turpmāk noteikt minimālo stundu skaitu, tādējādi radot skolām iespēju specializēties vai uzlabot savu cilvēkresursu izmantojumu.

Skolas pašas un kopā ar vecākiem izlems, vai stundu skaits kādā priekšmetā tiks samazināts vai palielināts, bet tas nevarēs būt mazāks par minimālo. Roberta Ķīļa komentāru par izteiktajām bažām var lasīt šeit. 

Raksts tapis Izglītības un zinātnes ministrijā