IKP trešajā ceturksnī gada griezumā audzis par 5,2%

Latvijai trīs ceturkšņos kāpums 5,6%

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu pērn, palielinājies par 5,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes precizētie dati.

Deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2011.gada deviņiem mēnešiem, IKP pieauga par 5,6%, ziņo LETA.

Pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem šā gada trešajā ceturksnī IKP apjoms salīdzinājumā ar gada otro ceturksni pieaudzis par 1,7%.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda – lai arī makrobilde Latvijai ir visnotaļ pozitīva – straujākā izaugsme un augstākais noskaņojums ekonomikā visā ES, ārējo faktoru ietekme turpinās slāpēt līdzšinējo aktivitāti.

Gašpuitis paredz, ka gada ceturtajā ceturksnī savu vārdu teiks patēriņš, tomēr nākamā gada tendences izšķirs uzņēmēju spējas turpināt eksporta ekspansiju. “Sarežģīts solās būt nākamā gada sākums, kad pasaules ekonomika saskarsies ar ASV fiskālās kraujas radīto pretvēju,” saka ekonomists. Savukārt nestabilitāti gan pasaulē, gan reģionā turpina uzturēt eirozonas ekonomikas vājums. Jaunākie dati apstiprina, ka eirozonas IKP 3.ceturksnī samazinājās jau otro ceturksni pēc kārtas. Turklāt apsteidzošie rādītāji liecina, ka recesija gada pēdējā ceturksnī pieņemsies spēkā.

No lejupslīdes neizvairīsies arī Vācija un Francija, kuras vēl trešajā ceturksnī uzrādīja kāpumu, saka Gašpuitis. Tas nozīmē, ka pašreizējās konsensusa prognozes, kas paredz stagnāciju reģionā, var izrādīties optimistisks scenārijs un var nākties koriģēt līdzšinējās izaugsmes prognozes.

Šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2011.gada trešo ceturksni, IKP izmaiņas noteica apjomu kāpumi šādās nozarēs: tirdzniecībā (īpatsvars IKP struktūrā 17,2%) – par 7,1%, apstrādes rūpniecībā (īpatsvars 14,1%) – par 7,2% un transporta un sakaru nozarē (īpatsvars 12,5%) – par 3,2%. Būvniecības nozarē (īpatsvars IKP struktūrā 8%) apjomi kāpuši par 8,3%.

Faktiskajās cenās šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2011.gada trešo ceturksni privātais galapatēriņš palielinājās par 7,8%. Pieauguši izdevumi lielākajās patēriņa grupās: mājokļa uzturēšanai (25% no kopējiem izdevumiem) – par 8,5%, pārtikai (20% no izdevumiem) – par 5,1% un transportam (16% no izdevumiem) – par 11,8%.

Bruto pamatkapitāla veidošana palielinājās par 7%. Preču eksports (73% no kopējā eksporta) palielinājies par 15,5% un pakalpojumu eksports – par 8,1%. Preču importa apjomi (84% no kopējā importa) pieauguši par 5,6%, bet pakalpojumu importa apjomi palielinājušies par 3,6%. Savukārt valdības galapatēriņš ir krities par 2,1%.

Salīdzināmajās cenās šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2011.gada trešo ceturksni privātajā galapatēriņā vērojama izdevumu palielināšanās par 5,1%, tai skaitā mājoklim par 0,7%, pārtikai – par 2,7% un transportam – par 7,4%.

Privātā galapatēriņa palielināšanās pozitīvi ietekmēja kopējo IKP pieaugumu 3,4 procentpunktu apmērā, norāda CSP.

Izdevumi bruto kapitāla veidošanai samazinājās par 8,3%, bet valdības galapatēriņš – par 2,8%, kas samazināja IKP attiecīgi par 2,6 un 0,4 procentpunktiem.

Preču eksports palielinājies par 11,4%, un pakalpojumu eksports samazinājies par 3,4%. Eksports IKP palielināja par 3,9 procentpunktiem. Savukārt preču importa apjomi samazinājušies par 2,1%, bet pakalpojumu importa apjomi palielinājušies par 3,4%. Imports palielināja IKP par 0,9 procentpunktiem.

Iepriekš publiskotais ātrais novērtējums rādīja, ka Latvijas IKP apjoms šā gada trešajā ceturksnī pēc sezonāli neizlīdzinātajiem datiem, salīdzinot ar 2011.gada trešo ceturksni, palielinājies par 5,3%.

Latvijas IKP šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu pērn, palielinājies par 5%, bet šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2011.gada pirmo ceturksni Latvijas IKP auga par 6,9%.

2011.gadā salīdzinājumā ar 2010.gadu Latvijas IKP palielinājās par 5,5%.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs iepriekš lēsa, ka Latvijas tautsaimniecības izaugsme šogad kopumā vērtējama 5% apmērā.