Pēcsvētku pārdomas ar atskatu Latvijas vēsturē
Šajā pēcsvētku nedēļā varam mazliet atpūsties no visiem patriotiskiem uzbudinājumiem, un mierīgi padomāt par neatkarību un kas tai ir svarīgs. Pirmais prātā nāks, protams, militārais spēks, kurš ir vistaustāmākais neatkarības apliecinājums.
Bet kas ir vēl dziļāks un būtiskāks? Ekonomiskā labklājība ir svarīga, veselība ir svarīga. Tomēr vissvarīgākā ir tautas garīgā veselība un attīstība. Ar vārdu sakot, izglītība un kultūra.
Mēdz domāt, ka darbs izglītības laukā nav saistīts ar draudiem paša drošībai. Latvijā nav pieņemts uzbrukt skolotājiem, bet ministriem uzklūp tikai ar vārdiem. Un varbūt var likties, ka visi karstie vārdi, kuri pēdējā laikā virmo ap augstāko izglītību Latvijā, ir tikai matu skaldīšana par ne pārāk svarīgām lietām.
Lai skaidri redzētu, ka tā tomēr nav, mums tikai jāieskatās mazliet vēsturē, lai saprastu, ko mūsu tautas un valsts ienaidnieki domā par mūsu izglītību.
Pirmskara Latvijā nebija atsevišķa Kultūras ministrija, tāpēc ielūkosimies tieši LR Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) mājas lapā tīmeklī, kur ir vēsi dati par ministrijas pagātni.
Pirms Otrā pasaules kara un Krievijas/PSRS iebrukuma Latvijā mūsu valstij ir bijuši 18 izglītības ministri. Par vienu (Staņislavu Jaudzemu) nav pat zināms miršanas gads, bet citādi mēs uzzinām, ka 1940.gada 17.jūnijā dzīvi bija viens esošais un 12 bijušie izglītības ministri.
Ir patiešām grūti aptvert, ka no šiem 13 izglītības ministriem desmit bija 1941.gada izsūtāmo sarakstā. Viens, Augusts Tentelis, izglābās, jo nebija uz vietas, kad nāca viņu savākt, bet deviņiem izglītības ministriem nebija tāda laime, viņi tika arestēti un aizsūtīti projām no mūsu valsts austrumu virzienā.
IZM vēl min, ka divi no deviņiem ir nošauti (to starpā – Jūlijs Auškāps, kurš bija izglītības ministrs sarkanarmijas ienākšanas mirklī) un divi miruši izsūtījumā. Par vairākiem nav minēts viņu liktenis. Divi bijušie izglītības ministri izbēga uz Rietumiem pirms sarkanarmija otrreiz okupēja Latviju.
Kopš neatkarības atgūšanas Latvijai ir bijuši 15 izglītības ministri. Vai viņi iedomājās, kāds būtu viņu liktenis, ja atkārtotos okupācija? Kuri būtu tie laimīgie trīs vai četri, kuriem nebūtu paredzēta izsūtīšana un nošaušana?
1941.gadā izsūtīja un nošāva reālus, tai laikā sabiedrībā pazīstamus cilvēkus, izglītības ministrus, kā arī citus ministrus. Mūsu valsts valdības galvenie uzdevumi ir nodrošināt latviešu tautas fizisko un garīgo izdzīvošanu. Šis darbs var būt arī bīstams.
Vai pašreizējā valdība to saprot?
Autors ir laikraksta „Latvietis” redaktors
Komentāri (105)
Māris Bārzdainis 23.11.2012. 19.38
Zinot to, cik visi studenti ir atkarīgi no augstskolu vadības un rektoriem, ir zemiski un nelietīgi Naumovam dzīt ārā audzēkņus un vēl pašam to visu kūrēt. Redzot šo visu neadekvāto histēriju no trekno rektoru puses, rodās pārliecība, ka RP un Ķīlis ir uz pareizā ceļa.
12
Kalvis > Māris Bārzdainis 23.11.2012. 21.59
Reformu partija ar Sprūdža un it sevišķi Ķīļa pūlēm ir parādījusi, ka reformas var pārvērst par jautru vodeviļu.
Reāli jau Ķīļa reformas īstenot nav iespējams, lai cik labi tās būtu domātas.
Kungs pilnībā ignorē, Latvijas izglītības sistēmas īpatnību – nav nekādas apjēgas ko un cik Latvijas darba tirgus pieprasa un tāpēc augstskolas daļēji izpilda sociālās funkcijas.
Ķīlis,laikam, mēģina te realizēt kādu klasiskās izglītības reformu (Hārvarda vai) un pārējo neredz,negrib, vai nespēj redzēt.
Ja nu , gadījumā tās reformas īstenotu, tad bezdarbs jaunatnes vidū, iespējams, sasniegtu 50%.
Bet, ja sāk publiski skaidrot attiecības, ko un kurš viltojis, sagrozījis u.t.t., tad var teikt, ka reformas beigušās pirms sākšanās.
0
Jānis Derkusovs > Māris Bārzdainis 23.11.2012. 19.52
Nū…Treknie rektori? Naumovs ir drusku ar lieko svaru.
Vai tas nozīmē, ka jūs, progresīvie reformisti, diskriminējat cilvēkus pēc ārējā izskata?
Pēc kā vēl? Pēc vecuma, pēc dzimuma, pēc rases?
Nokaunies, zatlerist!
0
Signija Aizpuriete > Māris Bārzdainis 23.11.2012. 20.25
——–susurs (..) , rodās pārliecība, ka RP un Ķīlis ir uz pareizā ceļa. ===============================================================================
Pat pazīstamais NA ideju mecenāts uzņēmējs Vilis Vītols ir IZM un Ķīļa nodomus ar ‘zemi nolīdzinājis’:
‘(..)ko vienkāršības labad saukšu par IZM dokumentu, – satur būtisku ļaunprātību.’
http://la.lv/index2.php?option=com_content&view=article&id=359896:prdomas-par-nacionlo-attstbas-plnu-2014-2020-gadam-&layout=print&tmpl=component&Itemid=
0
Signija Aizpuriete > Māris Bārzdainis 23.11.2012. 21.13
———klusais susurs – (..)
un manuprāt “rotaļājas” ar nozari,kur nevajadzētu eksperimentēt, pārāk nu nopietna.’
=============================================================================
Nopietna apmēra sastrutojis augonis, kas sprāgs ar vai bez iejaukšanās ar ķīli, skalpeli vai cirvi. Sarkano dimplomi īpašnieki t.s. perestroikas, dziesmotās revolūcijas un ‘šoka terapijas’ reformu laikā tādas (ne)nopietnas lietas, eksperimentējot bez apjēgas, sastrādāja,- ka tagad vēl daudziem, jo daudziem IZM ministriem nāksies nākt un iet, bez apjēgas par situāciju un tās risinājumu ceļiem. Nacionālās attīstības plāns 2014.- 2020.g. visspilgtāk apliecina esošās izglītības sistēmas saražoto ”produktu” IQ/sprietspējas līmeni. Ar tādiem kadriem pat krievu komunismu neuzcelt, kur nu vēl rietumu labklājības valsti uzcelt….
0
Signija Aizpuriete > Māris Bārzdainis 23.11.2012. 23.27
——–klusais susurs – (..)
Nekas nenotika, fakultāti pabeidzu ar sarkano diplomu un neviens neko sliktu neizdarīja , pēc tam pat paliku strādāt fakultātē.
==============================================================================
Kur ir tā valsts, kas deva – un,kuras sistēmai izdevās pielāgoties? Neviens neko neizdarīja, neviens neko nedarīja……
Tagad tika Briselei jālūdzas ”veiksmes stāsta” īstenotājiem ar ‘sarkanajiem diplomiem’, lai pabaro? Kaut ko jau atmetīs…..
0
garausiitis > Māris Bārzdainis 23.11.2012. 20.54
susurs – ka nevajag nu muldēt. Man krievu laikos pašam bija nosacīts konflikts ar fakultātes vadību , jo atļāvos publiski kritiski izteikties par mācību saturu . Nekas nenotika, fakultāti pabeidzu ar sarkano diplomu un neviens neko sliktu neizdarīja , pēc tam pat paliku strādāt fakultātē.
Drīzāk varbūt atver acis un padomā vai Ķīlis patiešām adekvāti uzvedas un manuprāt “rotaļājas” ar nozari,kur nevajadzētu eksperimentēt, pārāk nu nopietna.
0
andris902 > Māris Bārzdainis 25.11.2012. 23.02
….ko, nu?….
http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/444445-eksperti_par_aip_augstskolu_studiju_kvalitates_izvertejumu_nepardomats_projekts
0
garausiitis > Māris Bārzdainis 25.11.2012. 23.42
zane – neko :) atliek noskaidrot cik ticami ir/nav dati uz kuriem balstoties ir sazīmēts patreizējais tusiņš :)
0
piziks > Māris Bārzdainis 24.11.2012. 12.09
Susur, nu i kritērijs, — patracināji nabaga lumpenīšus ar augstskolu rektoru ienakumu sarakstu un… = uzreiz vesels bars, kas dzīvu Ķīli neredzējuši, bļauj, ka Ķīlim taisnība, un tikai vienīgi dedzīgais, haotiskais, uz secīgu/pakāpenisku darbu nespējīgais Ķīlis būs augstakas izglītības.lv īstais iemiesojums?! Vai rektoru algu samazināšana atrisinās visas problēmas AI? Ne, vai ne? Vai iespējams 100% paļauties uz Ķīļministrijas rīcību AI izvērtēšanā? Visticamāķ, ka nē. Vai Ķīlis līdz šim kaut ko logiski reformejis un Ķīļa reformēto kādi nopietni vertētāji par labu esam atzinuši? Laikam tačū nē, — vai ne?
Ja īsi, pilnībā piekrītu pēdējās dienās izskanējušajam sauklim šai sakarā:
“reformām — jā, Ķīlim — nē!”
Un, ja Kīlis nelabo savas kļūdas, toties organizē savu fanu pulciņu, tad diez vai tas liecina par Ķīļa reformu labajiem nodomiem.
0
andris902 > Māris Bārzdainis 23.11.2012. 22.16
…vai mazputnam būtu statistika, cik jau šobrīd bezdarbnieku rindās ir diplomēto jauniešu?….
-“Kungs pilnībā ignorē, Latvijas izglītības sistēmas īpatnību…. augstskolas daļēji izpilda sociālās funkcijas.”
…vai tā tam būtu jāpaliek?….un reformas AI nav nepieciešamas?….
0
garausiitis > Māris Bārzdainis 23.11.2012. 21.55
edge – Tu maz zini ,kas ir sarkanais diploms un par ko tādu deva?
0
garausiitis > Māris Bārzdainis 23.11.2012. 23.43
edge- bišķi nesapratu … mēs par izglītību runājam vai par ideoloģiju ? Es beidzu eksakto augstskolu …
0
Janis 23.11.2012. 17.08
Īsti nesapratu, ko autors vēlas pateikt.
Tas ir brīdinājums vai draudi Ķīlim/valdībai?
3
Sandra > Janis 24.11.2012. 17.13
Varbūt tas bija izmisuma sauciens kampaņā par marihuānas legalizāciju?
0
Signija Aizpuriete > Janis 23.11.2012. 21.00
———
Atgādinājums, lai ATCERĒTOS!
– Vaira Vīķe-Freiberga: „Dari, ko darīdams, apdomā galu”
(..)
Report.: Vai mēs Latvijā varam runāt par žanru – politiskā komēdija?.
Vaira Vīķe-Freiberga: „Katrā ziņā es domāju – latviešiem nav lielas nepieciešamības skatīties meksikāņu seriālus, mēs jau varam vērot, kas notiek mūsu pašu valstī.’
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/312686-vaira_vikefreiberga_dari_ko_daridams_apdoma_galu
0
Sandris Maziks > Janis 24.11.2012. 00.38
j_zalitis
Tas varetu but ari bridinajums, jo studentu lieta, taisna un cieta. Tiem var nepatikt ekskrementesana ar izglitibu. Kilim deretu atcereties, ko RPI studenti izdarija ar Arvida Janovica pieminas plaksni.
0
Māris Bārzdainis 23.11.2012. 22.45
Rektoru algas
• Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš – Ls 99 400
• Rīgas Tehniskā universitātes rektors Leonīds Ribickis – Ls 70 700
• Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors Juris Skujāns – Ls 35 900
• Daugavpils universitātes rektors Arvīds Barševskis – Ls 37 000
• Rīgas Stradiņa universitātes rektors Jānis Gardovskis – Ls 105 000
• Liepājas universitātes rektors Jānis Rimšāns (amatā ievēlēts no 2010. gada decembra) – Ls 27 900
• Latvijas Kultūras akadēmijas rektors Jānis Siliņš – Ls 36 900
• Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs – Ls 42 500
• J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors Artis Sīmanis – Ls 32 000
• Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas rektors Jānis Žīdens – Ls 20 100
• Latvijas Jūras akadēmijas rektors Jānis Bērziņš – Ls 34 700
• Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas rektore Dace Markus – Ls 64 200
• Rēzeknes augstskolas rektors Edmunds Teirumnieks (amatā ievēlēts no 2010. gada aprīļa) – Ls 24 100
• Ventspils augstskolas rektors Jānis Eglītis (amatā ievēlēts no 2011. gada februāra) – Ls 20 500
• Vidzemes augstskolas rektore Vija Daukšte – Ls 20 800
• Banku augstskolas rektors Andris Sarnovičs (amatā iecelts no 2010. gada decembra) – Ls 34 300
• Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas rektors Egils Leščinskis (amatā iecelts no 2011. gada aprīļa) – Ls 12 800
Tas, ka MA rektors Naumovs vada šos “neapmierinātos jaunos māksliniekus”, ir sevišķi ciniski un nelietīgi. Mākslas novērtējums vispār ir ļoti subjektīva lieta. Akadēmijā Naumovs ir izveidojis savu impēriju, kur viss un visi ir atkarīgi no viņa. Paklausīgie tiek atbalstīti visādos veidos, bet ja atradīsies kāds, kas ies pret rektoru, tad to var norakt vienā rāvienā, jo gala vērtējums un tālākais ceļš mākslas pasaulē lielā mērā būs atkarīgs no Naumova. Nu tāds kā Padegs, protams, sev atradīs ceļu, bet cik tādu ir? Liels vairums ir viduvējības, kas nu lekties vispār nav ieinteresēti.
Starp citu, Naumovs, kā mākslinieks, ir ļoti ērti iekārtojies – lielais rektora atalgojums, kā arī pārējās ekstras, ļauj viņam turēt augstas cenas uz saviem darbiem, jo dēļ izdzīvošanas gleznas pa lēto nav jāpārdod. Ir ļoti daudz tik pat labu un vēl labāku mākslinieku, kas tagad spiesti pārdot savas bildes par 100 – 200 LS ( Karagodins, Vinters ), bet Naumova darbu lētāk par 1000LS grūti dabūt. Naumovs, smieklīgi gan skan, patreiz ir dārgāks par vecmeistaru Ubānu ( protams, ja neskaita viņa 20 – 30 gadu kubisma darbus ).
Tādu pašu impēriju padomju gados ap sevi MA bija izveidojis I. Zariņš, kurš bija viens no nedaudzajiem māksliniekiem, kam padomju vara atļāva gleznas pārdot par valūtu ārzemniekiem.
6
+8
-12
Atbildēt
+3
-1
Atbildēt
+6
-4
Atbildēt
+5
-2
Atbildēt
+4
0
Atbildēt
+8
-1
Atbildēt
@Jānis Derkusovs > Māris Bārzdainis 24.11.2012. 00.26
Susur
Ķīlim tikai vēl uz bruņmašīnas uzrāpties…Izspļauts Iļjičs oktobrī…Tas arī bija liels sociālantropoloģisko eksperimentu mīlētājs. Šķiru ciņā saucējs pret bagātajiem…rektoriem. Kad šitādi Kūlas dedzinātāji no reformātoriem tiek pie teikšanas, tas nopietnas nepatikšanas ir neizbēgamas.Pēc tad daudzas paaudzes mēģina no piestrādātiem s****m tikt ārā.
Rektoru algas un augstākās izglītības kvalitāte ir divas pilnīgi dažādas lietas. Es labi pārzinu nozari, ar visām peripētijām un intrigām. Un neticu vairs nevienam Ķīļa vārdam. Demagoģija un meli. Lozungi, manipulācija, skaldi un valdi princips…Ko šeit spilgti nodemonstrē tieši Tu, Susur…
Kur problēmas Ķīlim kā ministram ar MK noteikumiem sakārtot valsts rektoru algu lietas? Bet nekārto taču…Tā vietā mēģina iznīcināt Latvijas augstāko izglītību.
Lai nu Ķīlis pie katra sava video bloga pieliek , cik tas nodokļu maksātājiem izmaksājis. Un jā, es zinu cik…
0
Signija Aizpuriete > Māris Bārzdainis 23.11.2012. 23.31
——–susurs (..)
Tādu pašu impēriju padomju gados ap sevi MA bija izveidojis I. Zariņš, kurš bija viens no nedaudzajiem māksliniekiem, kam padomju vara atļāva gleznas pārdot par valūtu ārzemniekiem.
==============================================================================
Atļāva pārdot?! Džemmai Skulmei un Maija Tabakai arī ‘atļāva’, jo ārzemniekiem jau kaut kādu štruntu ‘Ļeņins uz bruņmašīnas’ iesmērēt nevarēja. Un ne jau Zariņš tukšā vietā kaut ko veidoja – pirms viņa arī cilvēki strādāja un radīja, nevis lauza un reformēja….
0
Māris Bārzdainis > Māris Bārzdainis 23.11.2012. 23.49
M. Tabaku labāk nevajadzētu pieminēt, tur cits, daudz bēdīgāks stāsts – viņai bija dēliņš ilgi un smagi slims ( multiplā skleroze ) un visa valūta tika izlietota slimības ārstēšanā. Viņa komunistiem meslus nemaksāja.
0
dzintarz > Māris Bārzdainis 24.11.2012. 04.17
klau, (p)ežnīk, kur izsniedz to lēto naudu par FSB datbāes replicēšnu.
0
dro > Māris Bārzdainis 25.11.2012. 08.53
susurs. Ja jau gribēji pieminēt kādu cīnītāju pret komunismu, tad ne jau Tabaku vajadzēja atcerēties, kura par politiku neinteresējas, ja neskaita neveiksmīgo mēģinājumu startēt saeimas vēlēšanās, bet Fridrihsonu, pie kura ieradās pat Indijas sūtnis čekistu pavadīts, lai iegādātos akvareli. Kad sūtnis jautāja par cenu, tad Fridrihsons, ignorējot čekistu žestus, atbildēja, ka viņam naudu nevajag, bet kā maksu lūdza kādu /grāmatu autoru netceros/. Kad Fridrihsons Rīgas vēstures muzejā ierīkoja kārtējo ekspozīciju, tad bez apstājas”nodarbojas ar pretpadomju aģitāciju”, par ko viena otra režīmam lojāla dvēsele bija ļoti sašutusi – kas tad šim trūkstot – nauda nākot kā pa reni:)
0
piziks > Māris Bārzdainis 23.11.2012. 23.10
Susur/Bruņiniek, varbūt tā ir pamuļķo, mazizglītotu puirceju problēma, — ja jau maksa par pašreklāmas/PR atbalstītiem produktiem, nevis tādu meistaru darbiem, kuri jāpārzina, jāsaprot?
0