Ģenerālprokurora amatu nevarēs ieņemt ilgāk par diviem termiņiem

Likums paredz, ka amata pienākumu pildīšanas maksimālais vecums prokuroram ir 65 gadi

Saeimas deputāti ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Prokuratūras likumā, kuri nosaka ierobežojumu ieņemt ģenerālprokurora amatu ilgāk nekā divus termiņus pēc kārtas, kā arī nosaka minimālo vecumu kandidēšanai ģenerālprokurora amatam – 40 gadus.

Likums nosaka, ka turpmāk Augstākās tiesas priekšsēdētājam ģenerālprokurora amata kandidatūra būs jāsaskaņo ar Tieslietu padomi, pirms par kandidātu lems Saeima, ziņo LETA.

Likuma mērķis ir uzlabot prokuroru profesionālās darbības novērtēšanu, nosakot ne retāk kā reizi piecos gados veikt prokurora funkciju izpildes kvalitātes, individuālā darba organizācijas, dalības kvalifikācijas celšanas pasākumos, darba statistisko rādītāju un citu prokuroru darbības novērtēšanas kritēriju analīzi. Atkārtots negatīvs profesionālās darbības novērtējums būs pamats prokurora atlaišanai no amata.

Likumā noteikti prokurora amata kandidātu atlases, stažēšanās un amatā iecelšanas kārtība un nosacījumi, iekļaujot prasību par minimālo personas vecumu iecelšanai prokurora amatā, kā arī prasību par nevainojamas reputācijas nepieciešamību prokurora amata kandidātam. Likumā precizēti prokuroru amatā iecelšanas un paaugstināšanas nosacījumi, tajā skaitā paaugstinot nepieciešamā stāža ilgumu personas iecelšanai Ģenerālprokuratūras departamenta, nodaļas vai tiesas apgabala prokuratūras virsprokurora amatā.

Saskaņā ar likumu amata pienākumu pildīšanas maksimālais vecums prokuroram ir 65 gadi.

Papildināti arī nosacījumi par prokuroru ētikas normu ievērošanu, kā arī zināšanu un profesionālo iemaņu un prasmju, kas nepieciešamas amata pienākumu pildīšanai, pilnveidošanu.

Likums uzlabo prokuroru disciplināratbildības regulējumu, kā arī prokurora atbrīvošanas un atlaišanas pamatu, tostarp nosakot, ka prokurors atbrīvojams no amata saistībā ar amatā pienākumu pildīšanas maksimālā vecuma iestāšanos. Tāpat normatīvā akta jaunā redakcija noteiks, ka prokuroru var saukt pie disciplinārās atbildības ne tikai par tīšu likuma pārkāpumu, bet arī par nolaidību.

Likums uzlabo prokuratūras Administratīvā direktora dienesta statusu, kā arī prokuratūras darbinieku darba tiesisko attiecību regulējumu.

Par prokuroru un prokurora amata kandidātu cita starpā nevarēs būt persona, kura, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, atlaista no prokurora amata, atcelta no tiesneša amata, no zvērināta tiesu izpildītāja, zvērināta tiesu izpildītāja palīga, zvērināta notāra, zvērināta notāra palīga amata vai izslēgta no zvērinātu advokātu vai zvērinātu advokātu palīgu skaita un no disciplinārlietā pieņemtā lēmuma spēkā stāšanās brīža nav pagājuši vismaz pieci gadi.

Apstiprināts Aizsardzības iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas rosinājums, ka ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms ģenerālprokurora pilnvaru izbeigšanās Augstākās tiesas priekšsēdētājam savus ierosinājumus par ģenerālprokurora amata kandidātu var izteikt Ģenerālprokurora padome, tiesnešu vai prokuroru profesionālās biedrības, kā arī fiziska persona, piesakot savu kandidatūru.

Pēc deputātes Ingas Bites (RP) un komisijas rosinājuma likumā ierakstīts, ka “pēc prokurora pieprasījuma vai amatā augstāka prokurora ieskata norādījums noformējams rakstveidā”.

Tāpat apstiprināts atbildīgās komisijas formulējums, ka ģenerālprokurors “apstiprina Ģenerālprokurora padomes pieņemtos normatīvos aktus”.

Prokuratūras likums šādā veidā būs saskaņots arī ar likumu “Par tiesu varu”, Satversmes tiesas likumu, likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, Krimināllikumu, Civilprocesa likumu, Administratīvo procesa likumu, Kriminālprocesa likumu un Eiropas Savienības Padomes lēmumu par “Eirojusta” stiprināšanu. Tāpat likums paredz saskaņot tā normas ar Satversmes tiesas spriedumos izteiktajām atziņām.