Pirms vairāk nekā simt gadiem sākto siera siešanas tradīciju un eksportu uz kaimiņzemi Krieviju a/s Trikātas siers nu turpina ar pavisam jaunu vērienu un drīz sāks ražošanu triju kooperatīvu kopīgi celtā ražotnē Jelgavā
Kas zina, kā senajā Tālavas valstī veicās ar siera siešanu, taču tagad teiksmainās Beverīnas pils vārdu ir aizņēmies viens no sieriem, kas top Trikātā, – alkšņa malkas krāsnī kūpināts pikantais gardums. Trikātas muižas Baltajā mājā atrodas viena no senākajām Latvijas pienotavām. Tā sāka darboties jau 1896.gadā, sviestu un sieru veduši pārdot pat uz Pēterburgu.
Arī pēc gadsimta Krievijas gardēži ir iecienījuši Trikātas ražojumus un tieši eksports uz kaimiņvalsti ir ļāvis uzņēmumam atsperties pēc krīzes. Un vēl – savstarpēja uzticēšanās starp vairākiem simtiem zemnieku, kas apvienojušies trīs kooperatīvos un kopējiem spēkiem drīzumā iedarbinās jaunu, jaudīgu ražotni Jelgavā.
Krīzes laikā – investē
Kad liepājnieku, bioenerģētikas biznesā strādājušo Raimondu Freimani 2009.gadā uzaicināja vadīt nolaisto pienotavu Ziemeļvidzemē, neviens viņu par krīzes menedžeri nesauca. Taču situācija kooperatīvam Jaunais piens, ko tagad sauc Trikāta, piederošajā ražotnē bija tiešām kritiska. Jaunā gadsimta pirmās desmitgades vidū balansējusi uz naža asmens, ražotne iepriekšējo īpašnieku laikā nenostiprināja tirgus pozīcijas, tāpēc krīze uzbruka ātri un sāpīgi. Pēc Freimaņa plāna 2009.gadā zemnieki piekrita kapitalizēt daļu parāda par pienu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.