TM valsts sekretārs: maksātnespējas regulējums ir viens no progresīvākajiem pasaulē

Lielākās problēmas radot likuma nepareiza piemērošana

Latvijas Maksātnespējas procesa likums tapa krīzes epicentrā, tā pieņemšanai tika piesaistīti labākie speciālisti, tajā skaitā no Starptautiskā Valūtas fonda, un tika secināts, ka mūsu regulējums ir viens no progresīvākajiem pasaulē, šodien konferencē “Maksātnespējas procesa ietekme uz ekonomiku” norādīja Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis, vēsta LETA.

Lazdovskis uzsvēra, ka 2010.gadā pieņemtais Maksātnespējas likums paredzēja padarīt maksātnespējas procesu efektīvāku un vieglāku. “Likuma veidošanā iesaistīto pušu vēlmes un izpratnes bija diametrāli pretējas, tāpēc likums tapa ļoti grūtā procesā, bet tas ir kvalitatīvs,” stāstīja valsts sekretārs.

Tomēr viņš uzsvēra, ka vissvarīgākā ir laba likuma pareiza piemērošana, kas valstī rada lielākās problēmas. Lazdovskis apstiprināja, ka TM turpinās rīkot diskusijas un debates, arī Saeimā, par iespējamajiem likuma uzlabojumiem.

Lai arī cik kvalitatīvs būtu likums, tā pienācīga izpilde ir atkarīga no procesa subjektiem, kā arī tiesībsargājošajām instancēm, kurām jāspēj aizsargāt likuma izpilde, secināja Lazdovskis.

Savukārt Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesu administratoru asociācijas valdes priekšsēdētāja Agnese Strode savā runā mudināja saprast, cik daudz no Maksātnespējas likuma mērķiem ir realizējušies un vai tiešām līdzekļi, ko bija plānots iegūt, atgriezās valsts tautsaimniecībā. “Maksātnespējas procesu skaits ir samazinājies, bet tie ir mānīgi panākumi, jo realitātē statistika ir citāda,” konstatēja Strode.

Viņa secināja, ka sekmīga maksātnespējas procesa īstenošanai ir jānodrošina iesaistīto personu pilnvērtīga pienākumu pildīšana un godprātīga tiesību īstenošana. Tāpat asociācijas valdes priekšsēdētāja minēja, ka jomas sakārtošana ir jāveic sistēmiski, panākot, ka grūtībās nonākušie uzņēmumi atgūst savu maksātspēju.

Tikmēr Komercdarbības un finanšu pētniecības aģentūras direktors Andris Nātriņš rosināja “paranoiski paskatīties uz maksātnespējas regulējumu”. Kā plusus spēkā esošā Maksātnespējas regulējumā viņš atzīmēja klientu biznesa indeksā būtiski uzlabojušās Latvijas pozīcijas, kas norāda uz Latvijas uzņēmējdarbības vides un investīciju piesaisti kopumā. Tomēr Nātriņš paskaidroja, ka šis modelis tomēr nespēj aptvert visas “maksātnespējas peripetijas valstī, kuras ir ievērojamas”.

Kā negatīvos aspektus Nātriņš uzskaitīja uzņēmumu maksātnespējas skaita krasu pazemināšanos uzreiz pēc jaunā likumā stāšanās spēkā, kaut arī reālo uzņēmumu skaits, kas varētu būt maksātnespējīgi, tuvojas 19 000 uzņēmumu. Nātriņš secināja, ka patlaban uzņēmējdarbības vidē trūkst pašregulācijas vai arī piespiedu mehānismu, kas liktu vērsties pie attiecīgajām instancēm pēc palīdzības.

Tāpat Nātriņš norādīja uz situāciju, ka uzņēmumi paši cenšas novilcināt maksātnespējas procesu, dažkārt izmantojot tiesiskās aizsardzības procesu. Savukārt uzņēmumu – maksātnespējas subjektu – kreditori mēģina piedzīt savas saistības, nemaz neierosinot maksātnespējas procesu. Vēl Nātriņš uzsvēra Valsts ieņēmuma dienesta (VID) būtisko lomu, jo pašlaik VID ir uzsācis agresīvāku politiku ar nodokļu parādniekiem, tāpēc dienestam ir visvairāk informācijas par uzņēmumiem.

Visbeidzot kā vienu no galvenajiem šķēršļiem maksātnespējas procesa sākšanai Nātriņš minēja depozīta prasību, kas maksātnespējas procesa ierosinātājam ir jāiemaksā procesa sākšanai.

Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis konstatēja, ka Maksātnespējas likuma uzlabošanai būtu jāpalielina tiesu loma procesu izpildē, tāpat būtu jāstimulē lielākā tiesiskās aizsardzības procesu izmantošana pārejai uz maksātnespējas procesu, kā arī procesu ilguma samazināšana. Viņš norādīja, ka Latvijā maksātnespējas procesi tiek izskatīti trīs gadu laikā, tomēr tas ir jāizdara vismaz viena gada laikā, citādi tiek zaudēti uzņēmuma aktīvi.

Savukārt Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce klātesošajiem klāstīja, ka pretēji tendencēm Eiropas Savienībā (ES) Latvijas tautsaimniecībā turpinās izaugsme, tāpat arī manāmi pieaug uzņēmumu skaits. Viņš norādīja, ka Latvijā patlaban tiek likvidēta apmēram trešdaļa uzņēmumu, kas patiesībā ir diezgan labs rādītājs, salīdzinot ar citām valstīm.

Tikmēr kā mērķus maksātnespējas jomas uzlabošanai, kas manāmi ietekmētu arī uzņēmējdarbības vidi valstī, Pūce izvirzīja maksātnespējas procesa ilguma samazināšanu līdz vienam gadam, ar maksātnespējas procesu saistīto procedūru izmaksu samazināšanu, kā arī maksātnespējas pasludināšanas risku novēršanu tiem parādniekiem, kas spēj segt savas saistības.

Tomēr Pūce secināja, ka uzņēmējdarbības vides uzlabošana nav statisks rādītājs, tas ir “žurku skrējiens”, un Latvija nedrīkst palēnināt īstenotās reformas un samazināt konkurētspēju, tajā skaitā arī Maksātnespējas likumā, kas ir cieši saistīti rādītāji.

LETA jau ziņoja, ka šodien viesnīcā “Radisson Blu Daugava” notiek Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas rīkotā konference par maksātnespējas ietekmi uz ekonomiku, kurā tiek apspriesti jautājumi par tautsaimniecības izaugsmes un maksātnespējas procesa mijiedarbību, kā arī apskatīta maksātnespējas procesa regulēšana praksē un ar to saistītie problēmjautājumi un risinājumi.