Lietuva pēc vēlēšanām dziļā politiskā krīzē

Prezidente un Lietuvas Seims vēlēšanu likumību apstrīdēs Konstitucionālajā tiesā

Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites lēmumam lūgt Konstitucionālo tiesu izvērtēt Seima vēlēšanu norises likumību pievienojies arī pašreizējā sastāva parlaments, ziņo LETA/ELTA. Lēmumu vērsties Konstitucionālajā tiesā par balsošanas rezultātiem atbalstījuši 62 deputāti, pret to iestājušies 11, bet vēl 17 parlamenta locekļi no balsošanas atturējušies.

Savukārt Seima vēlēšanās uzvarējušās sociāldemokrātu partijas līderis Aļģirds Butkēvičs portālam “Delfi.lt” pagaidām neprognozē, ko darīs koalīcijas parteri, ja Konstitucionālā tiesa atzīs vēlēšanu rezultātus par nederīgiem. Ja prezidente nesasauks pirmo Seima sēdi pēc vēlēšanām, Konstitucionālās tiesas lēmumu būs jāapstiprina pašreizējam parlamentam. Šāds scenārijs, pēc Butkēviča domām, valsti novedīs “dziļā politiskā krīzē”.

Kā atgādinājis šā soļa iniciators, Tautininku savienības priekšsēdētājs Gintars Songaila, Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) saņēmusi vairāk nekā 1000 sūdzību par iespējamo vēlētāju balsu pirkšanu un citiem pārkāpumiem un vismaz 27 gadījumos sākta pirmstiesas izmeklēšana.

Deputāti pieprasa izvērtēt 14.oktobrī notikušās vēlēšanu pirmās kārtas rezultātus daudzmandātu apgabalā un vairākos vienmandāta apgabalos, kur fiksēti masveida balsu pirkšanas gadījumi. Viņi norāda, ka pastāv pamatotas šaubas, vai kandidātu sarakstu iegūto mandātu skaitu šādos apstākļos bija iespējams noteikt ar likumā paredzēto precizitāti, kas nedrīkst pārsniegt viena mandāta robežas.

Pašreizējās valdošās koalīcijas viedokli atbalstījuši arī pieci deputāti no opozīcijas partijām, kas jaunajā parlamentā vienojušies veidot koalīciju, – divi sociāldemokrāti un trīs partijas “Kārtība un taisnīgums” politiķi, bet neviens no Darba partijas pārstāvjiem.

Lietuvas Seimā pavisam ir 141 deputātu vieta, 70 no tām tiek sadalītas daudzmandātu apgabalos pēc partiju un koalīciju sarakstiem, bet 71 – vienmandāta apgabalos.

Viena apgabala rezultāti jau tika anulēti nopietnu pārkāpumu dēļ, un tur atkārtotas vēlēšanas var notikt ne agrāk kā pēc pusgada – līdz tam Lietuvas parlamentā strādās tikai 140 deputāti. CVK atzinusi, ka šai apgabalā Darba partijas kandidāts pircis balsis, un Konstitucionālā tiesa tās lēmumu par rezultātu anulēšanu vērtējusi kā pamatotu.

Lietuvas Seims tiek uzskatīts par ievēlētu, ja tajā ievēlētas vismaz trīs piektdaļas jeb 85 deputāti. Anulējot daudzmandātu apgabala rezultātus, nāktos rīkot jaunas vēlēšanas.

Prezidente Daļa Grībauskaite nolēma trešdien vērsties Konstitucionālajā tiesā, lūdzot izvērtēt, vai Seima vēlēšanas noritējušas likumīgi. Līdz tam viņa nepieņems lēmumu ne par kādu koalīciju veidošanas iespējamību.

Kā izteikušies analītiķi, ja Konstitucionālā tiesa lemtu, ka pārkāpumu dēļ vēlēšanas daudzmandātu apgabalā uzskatāmas par nenotikušām, tas pirmo reizi Lietuvas vēsturē varētu radīt valsts pārvaldes krīzi. Līdz ar to jaunā sastāva parlaments savas pilnvaras zaudētu, bet vecajam Seimam pilnvaru termiņš beidzas jau 15.novembrī. Tas varētu nozīmēt, ka šīs funkcijas uz laiku jāuzņemas prezidentei, kā tas notiek, piemēram, Seima sesiju starplaikā, portālam “Delfi.lt” sacījis Viļņas Universitātes profesors, tieslietu eksperts Vītauts Nekrošus.

Politologs Laurs Bielinis šo prezidentes soli nosaucis par “loģisku, bet bīstamu”. Pēc viņa teiktā, ja tas netiktu darīts, vēl ilgi nāktos saskarties ar dažādām interpretācijām attiecībā uz vēlēšanu rezultātiem. Tomēr iespējamais Konstitucionālās tiesas lēmums atzīt vēlēšanas par nelikumīgām būtiski ietekmētu gan Lietuvas iekšpolitiku, gan ārpolitiku.

Kā ziņots, pēc oktobrī notikušajām Seima vēlēšanām Lietuvas prezidentei izveidojušās domstarpības ar tajās uzvarējušajiem politiķiem.

Grībauskaite pēc vēlēšanu otrās kārtas izteica iebildes pret iespēju, ka jaunajā valdošajā koalīcijā kopā ar sociāldemokrātiem un partiju “Kārtība un taisnīgums” tiks iekļauta Darba partija, jo pret šo partiju un tās līderi Viktoru Uspaskihu turpinās tiesas prāva partijas “melnās grāmatvedības” lietā, turklāt tā tiek turēta aizdomās par nopietniem vēlēšanu kārtības pārkāpumiem.

Tomēr sociāldemokrāti izlēma koalīciju veidot kopā ar abām pieminētajām partijām, vienīgi bez tiem Darba partijas biedriem, kuri patlaban tiek tiesāti, tostarp bez paša Uspaskiha. Kā atzīmējuši eksperti, kopā ar Lietuvas poļu vēlēšanu akciju koalīcija jaunajā Seimā veidotu tā dēvēto konstitucionālo vairākumu, kas nostiprinātu parlamenta ietekmi attiecībās ar prezidenti un dotu Seima rīcībā papildu sviras savas politikas veidošanai.