FOTO: Ņujorka pēc vētras

Vislielākais pārbaudījums šobrīd jāiztur prezidenta Obamas administrācijai

Uzreiz vēlos brīdināt, ka mans skatījums uz notikumiem Ņujorkā pēc vētras „Sendija”, par ko aicināja uzrakstīt „Ir” redakcija, var būt ļoti šaurs un ierobežots. Tas vairāk būs balstīts vērojumos un emocijās un mazāk faktos un atsaucēs uz ziņu aģentūrām. Tas būs aculiecinieka stāstījums no viena vienīga skatupunkta, kurš atrodas ikdienā divdesmit minūšu brauciena attālumā ar metro no Manhetenas centra. Šobrīd gan tas ir neaizsniedzams.

Metro ir Ņujorkas dzinējspēks un tā apstādināšana nozīmē gandrīz pilnībā apstādināt šīs metropoles kustību. Kaut gan vētras postījumi dažādās Ņujorkas apkaimēs ir atšķirīgi, metro ietekmē gandrīz visus.

To vēl vairāk pastiprina fakts, ka viena no visvairāk cietušajām teritorijām ir Manhetena, kur plūdi un elektrības pārrāvumi padara to vienu no visvairāk vētras skartajiem rajoniem. Šķiet, ka metro slēdza laicīgi, jo apzinājās, ka plūdi būs. Tas noteikti bija pareizs lēmums. Satiku kādu, kurš svētdien mājup devās ar pēdējo metro vilcienu. Atmosfēra vagonā esot bijusi nedaudz saspringta…

Metro paralīzi mazāk izjūt velosipēdistu īpašnieki, no kuriem daudzi jau savus vasaras braucamrīkus bija nolikuši ziemas guļā līdz pavasarim. Tomēr īsti jau kur pārvietoties nav, jo valsts un pašvaldību iestādes slēgtas, tāpat daudzi veikali un darbavietas.

Mana universitāte ir slēgta līdz pat pirmdienai. Tomēr administrāciju vairāk satrauc kopmītnēs dzīvojošie studenti, jo tās atrodas Manhetenā. Kā daudzviet, arī to ar elektroapgādi nodrošina ģenerators un tā uzņem arī studentus, kuri ir evakuēti no savām mājvietām. 24 stundas diennaktī.

Tikmēr manā dzīvesvietā, kuras vidējais augstums virs jūras līmeņa ir pietiekams, lai par plūdu iespējamību neraizētos vēl pirms vētras, kad medijos figurēja stipri ļaunāki vētras scenāriji (bez lieliem plūdiem arī postošs vēja ātrums), sajūta ir kā garās brīvdienās. Kafejnīcas, kuras ir atvērtas, ir pārpildītas. Izbaudot iespēju satikties ar draugiem darbadienas vidū un neraizējoties, ka pasūtīto ēdienu atnes tikai pēc stundas, visi dalās ar vētrā piedzīvoto. Kopīgā ir maz, jo kā nu kuram noturējies elektrības un/vai interneta pieslēgums. Manā dzīvesvietā abi vētru izturēja, bet nākamajā dienā internets laikam pagura un kopš pusdienlaika tā arī nav parādījies. Uz klientu atbalsta dienestu neceļas roka zvanīt – saprotams, ka darba viņiem tāpat netrūkst šobrīd. Pilsētā taču force majeure.

Visus gan vieno patīkams prieks, ka vētra nav saplosījusi ielas un nodarījusi lielus postījumus, tāpat arī līdzjūtība, ka citiem klājas grūtāk. Mana dzīvesvieta ir bieza no latīņamerikāņiem un ikdienā veikalos neatņemams fons ir Latīņamerikas seriālu pārraides oriģinālvalodā. Otrdien lietas bija mainījušās – veikalos uzslēgti ziņu kanāli, kas vēstīja par postījumiem Longailendā un citās piekrastes zonās. Un, atšķirībā no Latīņamerikas seriāliem, notiekošajam ekrānā pievērš uzmanību ne tikai pārdevējas, bet gandrīz katrs veikala apmeklētājs.

Kamēr man un vairākumam jāsadzīvo vien ar tehnoloģiskām neērtībām, līdz viss tiks atjaunots (šķiet, tās būs vairākas dienas), tūristiem un pilsētas viesiem ir stipri grūtāk. Slēgtā sabiedriskā transporta sistēma nozīmē arī slēgtus starppilsētu autobusus, vilcienus un lidostas. Arī mēs, dzīvokļa iemītnieki, esam atsaukušies pēc palīdzības un uzņēmuši divus Kanādas iedzīvotājus no Monreālas. Piespiedu kārtā viņu atgriešanās mājās no svētdienas vakara ir pārcelta uz nezināmu laiku. Arī viņiem sanākušas garās brīvdienas. Bet, kā saprotat, neviens par tām šeit īsti laimīgs nejūtas.

Tikmēr pilsētā visbiežāk dzirdamā skaņa ir palīdzības dienestu sirēnas, kurām darba netrūkst.

Neapšaubāmi, vislielākais pārbaudījums šobrīd jāiztur prezidenta Obamas administrācijai un pašam prezidentam, jo vētras seku likvidēšana notiek pašā prezidenta vēlēšanu priekšvakarā.

Pagaidām izklausās, ka iedzīvotāji ir apmierināti ar viņu aktivitāti – sabiedriskajā radio kāds skolas direktors, kura iestādē uzņemti evakuētie iedzīvotāji, uz žurnālistes jautājumu, ko viņš teiktu šobrīd, lai dara prezidents, mērs un gubernators, atbildēja – tieši to, ko šobrīd viņi dara: apzina tos, kuriem visvairāk nepieciešama palīdzība un rūpējas par viņiem.

Autors ir sociālantropologs, kurš patlaban studē Jaunās Skolas universitātē (The New School) Ņujorkā

Redakcijas P.S. Pēc jaunākajām aģentūras LETA/AFP ziņām, bojāgājušo skaits viesuļvētrā “Sendija” ASV un Kanādā pieaudzis līdz 43, apliecinājuši vietējās varas pārstāvji.

Ņujorkā vētrā dzīvību zaudējuši 18 cilvēki un līdz turpmākiem rīkojumiem apturēta sabiedriskā transporta kustība. Atcelti vairāk nekā 18 000 lidojumu. Vētrai iepriekš traucoties pāri Karību jūras reģiona salām, dzīvību zaudēja vismaz 67 cilvēki.

“Sendijas” izraisīto plūdu rezultātā ūdens līmenis Manhetenas vidusdaļā pieaudzis par 4,2 metriem, pārsniedzot trīs metru rekordu, kāds tika pieredzēts 1960.gadā vētras “Donna” laikā.

Otrdien pēcpusdienā vētra izraisīja spēcīgu snigšanu Apalaču kalnos.