Populārākais muzejs pasaulē – Luvra – ar jaunu galeriju cenšas pierādīt, cik daudzveidīga ir islāma pasaule un tās māksla
Luvras muzeja jaunā ekspozīcija man gribot negribot uzreiz atgādina par Beirūtu, kur pavadīju trīs gadus, – «Tuvo Austrumu Parīzē» vispirms acīs krīt pārspīlēta kosmētika, uzbāzīgi saldas smaržas, plastisko ķirurgu pārtaisītas sejas un elkoņos sakabinātās Louis Vuitton somiņas. Galvenais ir sevi prezentēt. Kas notiek, kad tiek pavērta mute, – tas jau ir cits jautājums. Tā teikt, «skaistums nenāk no iekšām», ja pārfrāzējam mūsu pašu politiķi.
Ar Luvru noticis līdzīgi. Par ko visi runā? Par jaunās piebūves zeltaino jumtu. Arhitekti – itālietis Mario Bellīni un francūzis Ridī Ričioti – gribējuši radīt vēja nesta lakata iespaidu. Citiem tas asociējas ar lidojošo paklāju no arābu pasakām vai smilšu kāpām.
Šī nav pirmā reize, kad Luvras lēmums saviļņo daudzu cilvēku prātus. Pirms 23 gadiem vienus sajūsmināja, bet citus nokaitināja arhitekta I.M.Peja radītā 20 metrus augstā stikla piramīda karaliskās pils kompleksa centrā, kas tagad kalpo par muzeja ieeju. Šoreiz gan ekstravagantais «zelta lakats» nolaidies ārēji neredzamā vietā, tomēr netrūkst tādu, kas kurn par tā neiederību neoklasiskajā Viskonti iekšpagalmā pils dienvidu spārnā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.