Kurā krastā piestās Ukrainas kuģis?

Jaunā Ukrainas parlamenta sastāvā izšķirsies jautājums, vai Ukraina pagriezīsies uz Eiropas vai Krievijas pusi

Svētdien Ukrainā notikušo Augstākās Radas (parlamenta) vēlēšanu galu kopā savilkšana ieilga. 90% rezultātu tika saskaitīti tikai otrdienas pēcpusdienā – tas ir atskaites punkts, pēc kura lielas izmaiņas balsu sadalījumā parasti nav gaidāmas. Galīgie rezultāti oficiāli tiks izsludināti pēc divām nedēļām.

Pusi no 450 deputātātiem ievēl pēc partiju sarakstiem, otru pusi – vienmandāta apgabalos. Dalību vēlēšanās pieteica 87 visdažādākie politiskie spēki. Bija tādi, kas izvirzīja vienu vai divus kandidātus, savukārt Ukrainas Pensionāru partijas sarakstos pensionāri saskaitāmi uz vienas rokas pirkstiem.

Savu darbu paveica 5% barjera: Radā iekļuvušas piecas partijas. Starptautiskie novērotāji vēlēšanas atzinuši par ciešamām (nepietiekama caurskatāmība un ļaunprātīga administratīvo resursu izmantošana), taču kā soli atpakaļ, salīdzinot ar vēlēšanām, kas notika pirms četriem gadiem. Speciāli vēlēšanu vērošanai izveidota NVS valstu pārstāvju organizācija savukārt vēlēšanas nodēvējusi par “caurskatām un demokrātiskām”. Katram sava olekts.

Iepriekšējā parlamentā vairākums bija prezidenta Viktora Janukoviča vadītajai Reģionu partijai,kas svētdien saņēmusi nepilnu trešdaļu balsu. 

Pie vairākuma var tikt tikai kooperējoties. Pušelnieks jau pieteicies – tā ir Ukrainas Komunistiskā partija (aptuveni 14%).

Komunistu labais sniegums saistīts gan ar izmaiņām partijā (daudz jaunu seju), gan ar Ukrainas ekonomikas smago stāvokli. Saskaņā ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas prognozi, nākamgad Ukrainas ekonomikas izaugsme paredzama viena procenta robežās. Grūtos laikos komunisti un viņiem pielīdzināmie guvuši panākumus arī citās Austrumeiropas valstīs.

Sagaidāms, ka augstāks nekā prognozēts varējums būs apvienotajai opozīcijas grupai, kas startēja partijas “Tēvzeme” sarakstā (aptuveni 25% balsu). Apvienība, protams, vispirmām kārtām asociējas ar kādreizējo Ukrainas premjerministri Jūliju Timošenko, kas atrodas ieslodzījumā, un tāpēc nevarēja startēt vēlēšanās. Te der atcerēties, ka viņu notiesāja par 2009.gadā noslēgto līgumu par Krievijas dabas gāzes cenu. Līgums tiesā atzīts par Ukrainai ļoti neizdevīgu, taču ir pamats uzskatīt, ka cietumsods patiesībā ir politiska izrēķināšanās ar opozīcijas spēku atzītu līderi. Jāpiebilst, ka “noziedzīgā līguma” otra “augstā līgumslēdzēja puse” bija Krievijas toreizējais premjers un tagadējais prezidents Vladimirs Putins.

Pagaidām komunisti tiek atzīti par trešo lielāko parlamenta politisko spēku, taču uz papēžiem tiem min Ukrainas Demokrātiskā reformu alianse (nepilni 14%). Kuri būs tie trešie un kuri ceturtie, kļūs zināms pēc visu balsu saskaitīšanas. 

Reformu aliansi izveidoja no profesionālā sporta aizgājušais un pagaidām vēl par leģendāru nekļuvušais vairākkārtējais pasaules pirmais “boksa cimds” Vladimirs Kličko. Būs tikai dabiski, ja Kličko ļaudis atradīs kopīgu valodu ar “Tēvzemi”, jo arī reformisti ir orientēti uz demokrātijas nosargāšanu valstī.

Vēl vietiņa parlamentā atradusies stipri nacionāli orientētajai Brīvības partijai, pa kuru pagaidām skaidrs tikai tas, ka nav sagaidāma šīs partijas sadarbība ar reģionāļiem vai komunistiem.

Eiropas Savienības (ES) īstenotā Austrumu partnerības programma nīkuļo un nav devusi cerētos rezultātus, un vismaz tuvākajā laikā pozitīvas pārmaiņas diezin vai ir gaidāmas.

Ukraina bija tuvu tam, lai noslēgtu brīvās tirdzniecības līgumu ar ES, taču atteicās atbrīvot no ieslodzījuma Timošenko, tāpēc sarunas faktiski ir iesaldētas. No otras puses, ir Krievijas uzmācīgais aicinājums pievienoties Muitas savienībai, balvā saņemot uz pusi lētāku dabasgāzi. Tieši jaunā Radas sasaukuma laikā, visticamāk, izšķirsies, kurā krastā piestās “Ukrainas kuģis”.