Vācija noraida iespēju norakstīt Grieķijas parādsaistības

Grieķijas žurnāls publicē nodokļu nemaksātāju vārdus, kuru vidū arī augstas amatpersonas

Vācija pirmdien noraidīja iespēju norakstīt daļu no tās īpašumā esošajām Grieķijas parādsaistībām, uzsverot, ka šāda rīcība pārkāptu valsts budžeta likumus, ziņo LETA.

Vācijas valdības preses pārstāvis Štefens Zīberts norādīja, ka šāda rīcība, ko, pēc žurnāla “Der Spiegel” rīcībā esošās informācijas, gatavojas ierosināt starptautiskie aizdevēji, nav apspriežama. “Vācijas budžeta likumi nosaka, ka kredīts var tikt pagarināts tikai tad, ja zaudējumi tiek uzskatīti par maz ticamiem,” sacīja Zīberts.

“Mēs nevaram nekavējoties izsniegt jaunu kredītu vai aizdevuma garantijas pusei, kas šobrīd neatmaksā parādsaistības. Mēs ar šādu rīcību paši sev sasietu rokas, un tas noteikti nav Grieķijas interesēs. Tāpēc Vācija un citas valstis uzskata, ka parādsaistību norakstīšana nav apspriežama,” uzsver Zīberts.

Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible jau svētdien noraidīja ierosinājumu par Grieķijas parādsaistību papildu norakstīšanu, kas nozīmētu, ka tautsaimniecības glābšanas programma būtu jāfinansē nodokļu maksātājiem, nodēvējot to par nereālu. Taču viņš norādīja, ka Grieķija varētu atpirkt daļu parādsaistību par zemākām cenām no obligāciju turētājiem.

Privātie investori jau šā gada sākumā otrās glābšanas programmas ietvaros piekrita norakstīt lielu daļu no Grieķijas parādsaistībām, taču tā dēvētā oficiālā sektora obligāciju turētāji, tostarp citas eirozonas valstis, līdz šim bijuši pasargāti no šādas norakstīšanas.

Grieķijas žurnālā publicē nodokļu nemaksātāju vārdus

Tikmēr Grieķijas žurnāls “Hot Doc” publicējis sarakstu ar 2059 cilvēku vārdiem, uz kuriem krīt aizdomu ēna par naudas glabāšanu ārvalstu banku kontos, lai izvairītos no nodokļu nomaksas, vēsta LETA/BBC.

Izdevuma rīcībā nonācis saraksts ar bankas HSBC Ženēvas filiāles klientu vārdiem no Grieķijas. To vidū ir arī premjerministra Antona Samara padomnieks Stavrs Papastavrs, bijušā kultūras un sabiedriskās kārtības ministra Georgija Vulgaraka sieva, kā arī Finanšu ministrijas amatpersonas, uzņēmēji, ārsti, juristi, pensionāri, studenti un mājsaimnieces.

Lai gan žurnāls neatklāj, cik daudz naudas šie cilvēki ir uzkrājuši, tas vēsta, ka dažiem no viņiem ārvalstu kontos noglabāti pat 500 miljoni eiro.

Sestdien, kad klajā nāca žurnāla jaunākais numurs, kurā publicēta šī informācija, uz īsu brīdi tika aizturēts izdevuma redaktors Kosts Vaksevanis.

Redaktora tiesas prāva sāksies 1.novembrī. Ja viņa vaina tiks atzīta, Vaksevanim var tikt piespriests līdz pat trīs gadu cietumsods par cilvēku privātās dzīves neaizskaramības pārkāpšanu.

“Es tikai darīju savu darbu. Esmu žurnālists un es darīju savu darbu,” sacīja izdevuma redaktors. “Svarīgākais ir tas, ka daļa cilvēku gūst peļņu laikā, kad Grieķija mirst badā. Parlaments balsos par civildienesta ierēdņu un grieķu strādnieku algu samazināšanu par 100-200 eiro, lai gan tajā pašā laika vairums sarakstā iekļauto 2000 cilvēku, šķiet, izvairās no nodokļu nomaksas, slepus nosūtot naudu uz Šveici.”

Kā liecina neoficiāla informācija, žurnāls slepenos datus ieguvis, pateicoties bijušajam HSBC bankas darbiniekam, kurš 2007.gadā šo informāciju slepus nozaga un nodeva to Francijai, kas savukārt ar šo informāciju dalījās ar Grieķiju.

Grieķijā šī informācija vēlāk pazuda, un tāpēc tika sākta parlamentārā izmeklēšana.

Bijušais finanšu ministrs Georgs Papakonstantinu šomēnes atzina, ka slepenā sarakstā atrodamo cilvēku ārvalstu kontos paslēpto līdzekļu apjoms sasniedz pusotru miljardu eiro.

Vaksevanis atklāja, ka šo informāciju saņēmis anonīmā vēstulē, kuras sūtītājs norādījis, ka ziņas ieguvis no kāda politiķa.

Kā liecina Čikāgas Universitātes pētījums, nodokļu nemaksāšanas dēļ Grieķija ir gadu zaudē 28 miljardus eiro.