Pret naudu un smadzeņu skalošanu politikā

Vēlētājs ASV pirms prezidenta vēlēšanām varbūt ir apātisks, bet ne muļķis

Ņujorkā saistībā ar prezidenta vēlēšanām valda apātija. Gan prezidenta kandidātiem, gan politikas analītiķiem un vēlētājiem Ņujorka un Ņujorkas štats ir garlaicīgs: tāpat zināms, kā nobalsos pēc nepilnas nedēļas gaidāmajās vēlēšanās – par Obamu, par demokrātiem. Un tā zināms par daudziem štatiem.

Uzmanība pievērsta “svārstīgajiem” – kas vēlēšanu naktī svinēs uzvaru Ohaio štatā, tas dzers šampanieti Baltajā namā. Tomēr apātija nenozīmē bezdarbību. Un to var no amerikāņiem mācīties.

Šīs prezidenta vēlēšanas esot tiešām neparastas un aizvien spilgtāk iezīmējot dažas absurdas tendences priekšvēlēšanu cīņā. Kaut gan ASV vēlēšanu sistēmā ne tik svarīgs ir kopējais balsu skaits, cik uzvara katrā atsevišķā štatā, prezidenta kandidāti vairs necīnoties par katru štatu. Tāpat kā konservatīvo republikāņu kandidāts Mits Romnijs necīnās par melnādaino balsīm. Tāpat kā Obama necīnās par baltādainajiem vīriešiem ar vidusskolas izglītību. Tie būs lojāli vēlētāji savam favorītkandidātam.

Šoreiz svārstīgākā vēlētāju grupa ir baltādainas sievietes ar augstāko (koledžas) izglītību – tā izskaitļojuši abu nometņu priekšvēlēšanu štābi. 

Lai ko savās runās un darbos runātu, uzrunātu un uzsvērtu Romnijs un Obama, visa priekšvēlēšanu kampaņa ir pamatā vērsta pret šo sabiedrības grupu.

Tāpēc – gan paredzamā rezultāta dēļ Ņujorkas štatā, gan nejūtot, ka tiek uzrunāti no prezidenta kandidātiem – manis sastaptie Ņujorkas iedzīvotāji saistībā ar vēlēšanām ir apātiski. Tomēr tas nenozīmē, ka viņi nebalsos. Tieši otrādi – viņi balsos gan un jau sen ir izlēmuši, par kuru kandidātu. Līdz ar to politiķi nevar dažas nedēļas pirms vēlēšanām ar reklāmas rullīšiem izskalot smadzenes un cerēt uz viņu balsīm.

Ar to vēl nebūtu gana – amerikāņi veikli tiek galā ar meliem un puspatiesībām, kuras prezidenta kandidāti izmet, piemēram, televīzijas debašu tiešraidē. Pēc pirmajām debatēm oktobra sākumā Romnijs gan pirmo reizi apsteidza Obamu reitingos, taču ne uz ilgu laiku. Skaidrojumu sniedz Google – ierakstiet tā attēlu meklētājā frāzi “completely wrong” (galīgi garām – angļu val.) un mēģiniet saskaitīt, cik Romnija attēlu sasaistīti ar šo frāzi.

Sabiedrība aktīvi analizē politiķu izteikumus un savu izvēli balsta uz informācijas analīzi, nevis saukļiem.

Tomēr tas nenozīmē, ka reklāmas kampaņās kandidāti neiegulda prātam neaptveramas summas: kopumā tas pārsniedz pusotru miljardu dolāru un tēriņi ar katru dienu tikai pieaug. Arī šajā ziņā apātijas nav, bet gan aktīva pilsoņu rīcība. Aicinot veikt izmaiņas likumdošanā, ierobežojot naudas apjomu, sākta iniciatīva apzīmogot naudas zīmes ar saukļiem, kas vērsti pret naudas milzīgo lomu priekšvēlēšanu kampaņās.

Kopumā šī savdabīgā apātijas sajūta ir pilnīgs pretstats Latvijas pilsoņu politiskajai apātijai, kura izpaužas ilgtermiņa nezināšanā, par ko balsot, vai pat nebalsošanā. Arī ASV pilsoņi uzskata, ka tauta (99% iedzīvotāju) ir tālu prom no politiķiem (1% iedzīvotāju). Arī šeit naudai ir milzīga loma politikā. Tomēr lielai daļai amerikāņu tas nenozīmē, ka pret no nav jācīnās.

Autors ir sociālantropologs, kurš patlaban studē Jaunās Skolas universitātē (The New School) Ņujorkā