Grībauskaite noraida Darba partijas iesaistīšanu valdības veidošanā

Premjerministra amats tikšot sociāldemokrātiem

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite pirmdien paziņojusi, ka neatbalstīs Darba partijas iesaistīšanu jaunās valdības veidošanā, jo pret šo partiju un tās līderi Viktoru Uspaskihu turpinās tiesas prāva partijas “melnās grāmatvedības” lietā un tā tiek turēta aizdomās par nopietniem vēlēšanu kārtības pārkāpumiem, ziņo LETA.

Tiekoties ar sociāldemokrātu līderi Aļģirdu Butkeviču, kas tiek uzskatīts par ticamāko premjera amata kandidātu, prezidente norādījusi, ka ministru kabineta veidošanu, visticamāk, uzticēs viņa partijai.

Tomēr vienlaikus viņa uzsvērusi, ka neatbalstīs ierosinājumu iekļaut koalīcijā Darba partiju, tādējādi izjaucot līdzšinējās prognozes par gaidāmo koalīcijas sastāvu.

“Uzskatu, ka valdības veidošanā nevar piedalīties partija, kas tiek turēta aizdomās par vislielāko skaitu rupju vēlēšanu kārtības pārkāpumu, kā arī par “melno grāmatvedību” un kuras līderiem izvirzītas apsūdzības krimināllietā,” valsts vadītāja sacījusi žurnālistiem.

Kā ziņots, sociāldemokrāti, populistiskā Krievijā dzimušā biznesmeņa Viktora Uspaskiha Darba partija un savulaik impīčmenta ceļā no prezidenta amata atstādinātā Rolanda Paksa partija “Kārtība un taisnīgums”, kurām kopā parlamentā izdevies iegūt 79 vietas, svētdienas naktī pēc vēlēšanu otrās kārtas apliecināja jau iepriekš pausto nodomu veidot koalīciju un uzsvēra, ka pašlaik nav nepieciešamības pieaicināt vēl kādu partiju, lai gan iepriekš tāda iespēja tika pieļauta.

Sociāldemokrāti, Darba partija un partija “Kārtība un taisnīgums”, kurām kopā parlamentā izdevies iegūt 79 vietas, jau sākušas sarunas par koalīcijas veidošanu.

Patlaban pie varas esošā Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti parlamentā ieguvusi 32 vietas.

“Mēs esam vienojušies veidot trīs partiju koalīciju, premjerministra amatam tiekot sociāldemokrātiem,” pēc pirmo vēlēšanu rezultātu paziņošanas pavēstīja sociāldemokrātu līderis Aļģirds Butkevičs. “Mēs plānojam parakstīt mūsu koalīcijas vienošanos, tikko kā Centrālās vēlēšanu komisija (CVK) būs apstiprinājusi rezultātus,” paziņoja Butkevičs.

Vēlēšanu rezultāti liecina, ka centriski kreisie sociāldemokrāti parlamentā ieguvuši 38 vietas, populistiskā Krievijā dzimušā biznesmeņa Viktora Uspaskiha Darba partija ieguvusi 30 vietas, bet savulaik impīčmenta ceļā no prezidenta amata atstādinātā Rolanda Paksa partija “Kārtība un taisnīgums” – 11 vietas.

Lietuvas Seimā pavisam ir 141 deputātu vieta, 70 no tām tiek sadalītas daudzmandātu apgabalos pēc partiju un koalīciju sarakstiem, bet 71 – vienmandāta apgabalos.

Jau ziņots, ka 14.oktobrī notikušajā pirmajā kārtā tika sadalīti 73 mandāti, bet viena apgabala rezultāti anulēti nopietnu pārkāpumu dēļ, un tur atkārtotas vēlēšanas var notikt ne agrāk kā pēc pusgada – līdz tam Lietuvas parlamentā strādās tikai 140 deputāti.

Vēlēšanu otrajā kārtā bija jāievēl vēl 67 deputāti vienmandāta apgabalos. Par šiem mandātiem sacentās 134 kandidāti, kas pirmajā kārtā vienmandāta apgabalos ieguva visvairāk balsu. Vēlēšanu otrajā kārtā vēlētāju aktivitāte bijusi zemāka nekā pirmajā kārtā – tikai ap 35%. Pirmajā vēlēšanu kārtā vēlētāju aktivitāte sasniedza 53%.