Latvijā ir lielākā ienākumu nevienlīdzība Eiropas Savienībā, secina ekonomistu apvienības BICEPS īpaši Re:Baltica pētījumā.
Latvija ir galējību zeme, kur 42% bērnu dzīvo uz nabadzības un sociālās atstumtības sliekšņa, bet «tēta algā» var izmaksāt 100 tūkstošus latu un bezdarbnieka pabalstā – 140 tūkstošus.
Ap 425 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju jeb katrs piektais ir pakļauts nabadzības riskam, liecina Labklājības ministrijas dati. Tas nozīmē, ka šo mājsaimniecību ienākumi nepārsniedz 150 latu mēnesī, bieži nepietiek naudas īrei, siltumam, pārtikai. Pērn 100 tūkstošiem cilvēku mēneša ienākumi bija mazāki par Ls 45.
Kopš 2005.gada, kad pieejami salīdzināmi Eurostat dati, Latvija vienmēr bijusi starp tām ES valstīm, kurās ir vislielākā ienākumu nevienlīdzība starp turīgāko un trūcīgāko sabiedrības daļu. Izskatās, ka jaunākie dati rādīs – esam pirmajā vietā ES pēc Gini koeficienta.
Pētījums secina, ka Latvijas pabalstu un nodokļu sistēma ir izdevīga turīgākajiem. Ekonomistu apvienības BICEPS īpaši Re:Baltica pētījumam veiktie aprēķini liecina – 90% Latvijas iedzīvotāju vidējie ienākumi uz ģimeni ir 425 lati, turpretim vienam visturīgākajam sabiedrības procentam – 3019 lati jeb septiņreiz vairāk.
Lai samazinātu nevienlīdzību, iedarbīgākais instruments valdību rokās ir nodokļu politika. Jo konservatīvāka tā ir, jo valstī lielāka nevienlīdzība un mazāk iespēju trūcīgākajiem izsisties uz augšu. Nodokļu eksperti atzīst, ka Latvijā kopš neatkarības gadiem nodokļu politika ir bijusi ļoti konservatīva. Proti, pārdalīta mazāka ienākumu daļa un vairāk naudas iekasēts nevis tiešajos nodokļos (no nekustamā īpašuma, noguldījumiem, dividendēm un kapitāla pieauguma, kas vairāk skar bagāto sabiedrības daļu), bet gan netiešajos – pārsvarā caur PVN plaša patēriņa precēm, kurām trūcīgākie tērē lielāko daļu savu ienākumu. Tāda nodokļu politika salīdzinoši lielāku slogu uzliek cilvēkiem ar maziem ienākumiem.
Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kur netika noteikti griesti bezdarbnieku un vecāku pabalstiem, tādējādi ļaujot cilvēkiem ar lieliem ienākumiem saņemt milzu pabalstus un degradējot sistēmas jēgu. Šī netaisnīgā kārtība balstās greizā ieskatā, kas iesakņojies Latvijā – ja kāds daudz maksā nodokļos, tad tikpat daudz arī pienākas atpakaļ. Ekonomisti skaidro, ka tā nav jābūt, jo nodokļu iemaksas sedz pakalpojumus, ko valsts sniedz visiem.
Kā Latvijā, ko uz ārpusi tagad prezentē kā veiksmes stāstu, dzīvo trūcīgākie iedzīvotāji un kad tika iesēta nevienlīdzības sēkla, lasiet žurnālā “Ir” un Re:Baltica pētījumā.
Komentāri (25)