Pat paviršam ziņu virsrakstu lasītajam ir skaidrs, ka valdības stabilitāte ir apdraudēta. Taču pat rūpīgam ziņu lasītājam diezin vai saprotams, kāpēc.
Skaidrs, ka Nacionālās apvienības piesauktā demogrāfija ir tikai iegansts un aizbildinājums. Raivis Dzintars varbūt ir vājš politiķis, tomēr nav tāds muļķis, lai nesaprastu, ka valdības gāšana ne tikai nepalielinās dzimstību, bet arī viņa apvienības ultimatīvi prasītos papildu miljonus budžetā it kā demogrāfijas problēmu risināšanai nenodrošinās. Kur tad tie miljoni rastos, ja nebūtu ne budžeta, ne šīs valdības? No citas valdības ar citu budžetu?
Tieši tā, un Dzintars trešdien skaidri un gaiši paziņoja: “Ja vienots viedoklis netiks atrasts, tad nav iespējams balsojums par 2013.gada budžetu un šie jautājumi būs jāaktualizē jau jaunas valdības sastāvā.”
Pirms gāzt esošo, politiķi parasti ieskicē nākamās valdības aprises. Pirms draudēt ar valdības gāšanu, VL – TB/LNNK politiķiem pieklātos izklāstīt savu redzējumu par tādu valdības koalīciju un premjerministru, kas beidzot atrisinātu Latvijā demogrāfijas problēmas.
Tiesa, ar nosacījumu, ka valdības gāzējus tiešām vada rūpes par demogrāfiju. Tā tas nav, protams, un arī viņi paši acīmredzot apzinās, ka aizbildināt valdības nogāšanu ar demogrāfiju vien nebūs politiski ticami. Tāpēc nupat viņiem rodas arī citas pretenzijas pret valdību. Kopā ar opozīcijas partiju pēdējā laikā īpaši aktīvi izvirzītajām tās varētu radīt “kritisko masu”, kas padarītu šīs valdības turpmāku darbību neiespējamu.
Gāzēju avārijas brigāde
Nacionālās apvienības ultimāts ir veicinājis diskusiju par demogrāfiju kā daudz plašāku problēmu nekā tikai lielākas minimālās māmiņu algas un daži citi pabalsti, ko prasa Dzintars ar Parādnieku. Jo mazāk pārliecinoši šajās diskusijās par demogrāfiju viņi izskatās un jo sarūk viņu ultimatīvi prasītās summas – no sākotnējā 31 miljona līdz “apmēram divdesmit”, bet nupat vairs tikai 16 miljoniem -, jo paradoksālā kārtā prasību tonis kļūst arvien agresīvāks. Nu jau varētu prasīt labklājības ministres Ilzes Viņķeles demisiju, lai tur vai kas, un vispār “jaunu valdības sastāvu”.
Tomēr līdz novembra vidum, kad tiek plānots balsojums Saeimā par budžetu, uzturēt demogrāfiju kā aizbildinājumu valdības gāšanai acīmredzot būs problemātiski.
Pirmkārt, šis iegansts no paša sākuma bija politiski slikti sagatavots – Nacionālā apvienības jaunās, apjomīgās prasības piepeši izvirzīja, kad valdība jau bija vienojusies par budžeta struktūru, īsi pirms tā nosūtīšanas uz Saeimu. Otrkārt, premjerministrs Valdis Dombrovskis nebūt nesaka kategorisku “nē” šīm piepešajām prasībām, vienkārši aicina meklēt prasīto summu budžeta ietvaros, nepalielinot tā deficītu. Un ja nu atrod?
“Būtu jocīgi, ja mēs apstātos,” Dzintars atzinās, otrdien raidījumā Jauna nedēļa vaicāts, ko darīs, ja prasīto summu demogrāfijai tomēr dabūs. Viņam esot “izvērsta programma visos jautājumos”. Piemēram, “Nacionālā apvienība ļoti nopietni izstrādā zaļās enerģētikas likumu”, un diskusijas par to būšot “ne mazāk nopietnas kā par demogrāfiju”, viņš piedraudēja.
Politisko kuluāru runas par drīz gaidāmo ekonomikas ministra Daniela Pavļuta demisijas pieprasīšanu vairs nav jaunums. Ministrs pats atzīst, ka esot vairākkārt un no dažādiem avotiem saņēmis neoficiālu informāciju, ka varētu tikt prasīta viņa atkāpšanās no amata. Itin daudziem nepatīk ministrijas sāktās reformas zaļās enerģijas ražošanas jomā, kas apdraud virknes ietekmīgu ļaužu iespējas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros par garantēti paaugstinātu cenu.
Daudziem ir pretenzijas arī pret citu valdības ministru darīto. Varenie lielo pilsētu mēri gribētu redzēt ejam pašvaldību ministru Edmundu Sprūdžu. Augstākās izglītības funkcionāru augstākā elite jūtas apdraudēta no izglītības ministra Roberta Ķīļa sāktajām reformām. Valdības gāšanas pasākumu komplektā labi iederas nupat Zaļo un zemnieku savienības reanimētās klasiskās prasības par pensiju indeksāciju un Saeimā iesniegtais priekšlikums par eiro ieviešanas termiņu referendumu, ko jau labu laiku bija draudējis rosināt Saskaņas centrs. Demogrāfija nebūtu vienīgais un arī ne galvenais iegansts šīs valdības gāšanai.
Demogrāfija – kārtējie ebreju īpašumi?
Taču opozīcija šo valdību nogāzt nevar. Kā tās gāzēja tagad ir pozicionējusies Nacionālā apvienība. Paliek neatbildēti jautājumi – pirmkārt, kāpēc, otrkārt, kāpēc tieši tagad, un, treškārt, kādu citu valdību grib dabūt šīs vietā?
Ļoti dažādiem ļaudīm varētu būt katram savi iemesli neapmierinātībai ar šīs valdības un tās konkrēto ministru darīto. Taču Nacionālās apvienības piepešā nostāšanās opozīcijā valdībai liek minēt, ka ir aizskartas kāda īpaši ietekmīga “varas centra” intereses.
Demogrāfija Dzintara izpildījumā šķiet tikpat ticams iegansts valdības gāšanai kā jūnijā ebreju īpašumi apvienības veterāna Gaida Bērziņa demisijai no tieslietu ministra amata. Var minēt, vai tā ir tikai sakritība, ka Bērziņš piepeši atkāpās no amata dienā, kad satiksmes ministrs Aivis Ronis pateica, ka ir sagatavota alternatīva gadījumam, ja netiks panākta vienošanās par 400 miljonu latu vērtā pasažieru vilcienu iepirkuma līguma grozījumiem, bet Parādniekam ar Dzintaru demogrāfija pēkšņi kļuva par valdības gāšanas vērtu iemeslu brīdī, kad beidzās termiņš, līdz kuram Ministru kabinetam šis līgums bija jāapstiprina.
Nenormāli dārgais vilcienu iepirkums bija sagatavots laikā, kad Satiksmes ministriju kontrolēja Lemberga “zaļie zemnieki”. Vai tik lielas naudas iešana secen dažiem nevarētu šķist gana nopietns iemesls vienkārši sodīt valdību, kura izjaukusi šo “gadsimta darījumu”? Aizskarti varētu justies ne tikai kungi Ventspilī – pēdējās dienās pirms līguma apstiprināšanas termiņa beigām galveno līguma glābēju lomu bija uzņēmušies Saskaņas centra politiķi.
Bet līdzās iracionālai vēlmei atriebties par atņemto iespēju brangi nopelnīt varētu būt arī ļoti racionālas intereses pašreizējās valdības vietā dabūt tādu, kura infrastruktūras projektiem paredzētos Eiropas Savienības 100 miljonus eiro tomēr sadalītu viņiem “taisnīgi”.
Lembergam garām pabraukušie vilcieni varētu būt un varētu arī nebūt ultimatīvās demogrāfijas uzliesmojuma iemesls, taču viņam ir arī citas, varbūt pat spiedīgākas mantiski tiesiskas vajadzības. Diezin vai tā ir nejaušība, ka Ventspils saimniekam tradicionāli draudzīgais tieslietu ministrs Bērziņš vēl gada sākumā iesniedza blāķi labojumu Krimināllikumā, kuri paredz svītrot mantas konfiskāciju kā sodu par teju jebkādiem noziegumiem, to skaitā – par valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos, kukuļdošanu un kukuļu piesavināšanos, neatļauta labuma pieņemšanu, amata pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Juridiskā komisija tos ir noraidījusi, taču Saeima tieši pašlaik lemj par šiem grozījumiem, kuri varētu būt pat ļoti aktuāli smagos kriminālnoziegumos apsūdzētajam ZZS “premjerministra kandidātam”.
Iespējams, aizskarto interešu varētu būt tik daudz, ka aizskartajiem pat nav svarīgi iepriekš izdomāt, kāda būs nākamā valdība, galvenais, lai pašreizējās vairs nav. Galu galā – bez valdības Latvija nepaliks, kaut kādu jau pēc tam sastiķēs. Toties tajā gandrīz noteikti atrastos vieta “zaļajiem zemniekiem”, un arī Saskaņas centram tāda valdība noteikti patiktu labāk. Bet “Dzintara latviešiem” demogrāfija tad vairs nebūtu problēma.
Komentāri (20)