Rietumu valstu valdību un organizāciju apsveikumi Gruzijas tautai ar brīvām un demokrātiskām vēlēšanām diplomātiskā valodā izpauž atvieglojuma sajūtu, ka, paldies Dievam, varas maiņa notikusi mierīgi, turklāt arī vēl viena kara ar Krieviju nebūs.
Šo apsveikumu tulkojums ļoti nediplomātiskā valodā diemžēl varētu būt, ka Gruzija ir “norakstīta” kā daļa no Rietumu demokrātisko valstu saimes.
“Vēsturisks brīdis Gruzijas demokrātiskajā attīstībā”, kā teikts NATO ģenerālsekretāra paziņojumā par pirmdien notikušajām vēlēšanām, ir arī pavērsiens Gruzijas ceļā uz dalību šajā organizācijā. Gruzija pārredzamā nākotnē nebūs ne NATO, ne Eiropas Savienībā. Tāpēc “Gruzijas demokrātijas uzvara”, par kuru priecājas Rietumu valstisko un nevalstisko komentētāju koris, nenoliedzami ir arī Krievijas uzvara.
Gruzijas ģeopolitiskā orientācija, attiecības ar Krieviju un pat piektās daļas valsts teritorijas okupācija acīmredzot nebija vēlētājiem svarīgākie jautājumi šajās vēlēšanās. Jau tas vien liecina, ka prezidentam Mihailam Saakašvili ir nopietnas iekšpolitiskas problēmas un ka arī tagad slavētā Gruzijas demokrātija viņa izpildījumā vairākumam pilsoņu nešķiet pārliecinoša. Prieks Rietumvalstu galvaspilsētās par mierīgu varas maiņu izpauž bažas, ka Saakašvili varēja mēģināt noturēties pie varas arī ar nedemokrātiskiem līdzekļiem.
Taču vēlēšanu rezultāts jebkurā gadījumā būs Krievijas ietekmes pieaugums. Mērķis pievienoties NATO un ES bija galvenais Gruzijas politisko, ekonomisko un sociālo reformu dzinulis. Vēlēšanu uzvarētāju runātais sniedz maz pamata optimismam, ka šis process varētu turpināties. Tas savukārt nesola neko labu arī tagad slavētajam Gruzijas demokrātijas “briedumam”. Vēl jo īpaši tāpēc, ka Rietumvalstu politika attiecībās ar Krieviju ir meklēt kopīgu valodu ar Vladimiru Putinu un sadzīvot ar viņa neoimperiālistisko politiku.
Uzvarētāji sola Krievijai draudzību
Tikpat divkosīgu iespaidu kā prieks par Gruzijā notikušo vēlēšanu mierīgu norisi atstāj politiķu un komentētāju “pozitīvās” prognozes par gaidāmo attiecību uzlabošanos ar Krieviju. Šo attiecību uzlabošanās ir iespējama tikai uz Gruzijas suverenitātes rēķina. Krievijas bruņotie spēki Abhāzijā un Dienvidosetijā, kā arī pirms vēlēšanām pie valsts robežas savilktais armijas kontingents reģiona vēsturē lielākajām militārajām mācībām diezin vai ļauj runāt par vienlīdzīgu partnerību un abpusēju izdevīgumu.
Vēlēšanu uzvarētājs, miljardieris Bidzina Ivanišvili visādi centies parādīt, ka neesot “Kremļa roka”. Taču kā pierādījumu savai neatkarībai min, ka esot pārdevis savus īpašumus Krievijā. It kā būtu iespējams bez Putina piekrišanas pārdot 5 miljardus dolāru vērtus īpašumus Krievijas valsts kompānijām un Kremlim draudzīgiem oligarhiem. Viņš nekad nav kritiski izteicies par Putinu, uzskata, ka Gruzijas valdība “sāka karu” ar Krieviju 2008.gadā, ir izteicies, ka Krievija esot demokrātiskāka valsts nekā Gruzija. Bet vēlēšanu priekšvakarā bija pieprasījis ASV vēstniecībai Tbilisi, lai tā aizliedz ASV finansētajām organizācijām veikt vēlētāju aptaujas Gruzijā.
Tiesa, pēc vēlēšanām Ivanišvili ir pateicis, ka viņa mērķis esot Gruzijas virzība uz NATO. Taču viņa koalīcijas partneri bez aplinkiem dēvē vēlmi redzēt Gruziju NATO par “ceļu uz valsts nodevību” un sludina, ka Gruzijas 20 gadu “pakļaušanās ASV” esot to “sagrāvusi un iznīcinājusi”.
Ivanišvili var atstāt ekscentriska un politiski nekompetenta cilvēka iespaidu, taču nav šaubu, ka apņemšanos nomainīt Gruzijas valdību viņš īstenos. Kandidāti uz daudzajām vakancēm ir, protams, viņa koalīcijas biedri – raiba korumpētu padomju režīma funkcionāru un diskreditējušos nacionālistu kompānija. Putinam būs izdevies tas, ko viņš nebija spējis ar militāru spēku – nomainīt pašreizējo Gruzijas valdību, kuras rietumnieciskā orientācija bija darījusi viņu vai traku.
Rietumi atkāpjas
Gruzija nav vienīgā valsts, kuras virzība uz Rietumiem apturēta un pavērsta atpakaļ Krievijas apkampienos. Kremlis atgūst savā ietekmē arī Ukrainu un citas bijušās padomju impērijas zemes, kurās pirms desmit gadiem uzziedējušās “krāsainās revolūcijas” cerīgi solīja brīvības un demokrātijas uzvaras gājienu ne tikai Eiropas kontinentā, bet arī Vidusāzijā un varbūt pat arī pašā Krievijā. Demokrātisko pārmaiņu process bijušajā padomju telpā ir apstājies. Pašlaik var runāt nevis par jauniem demokrātijas sasniegumiem, bet labākajā gadījumā tikai par sasniegtā noturēšanu. Krievija neslēpj mērķi atdzimt kā militārai lielvarai, kuras galvenais ienaidnieks ir ASV. Diemžēl ASV un citas Rietumvalstis soli pa solim piekāpjas Maskavas ambīcijām.
Krievijas iebrukumu Gruzijā 2008.gadā – pirmo militāro agresiju Eiropā pret suverēnu valsti kopš Otrā pasaules kara – ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija galu galā atalgoja ar “restarta” politiku, kas tikai iedrošināja Putina režīmu mēģināt atgūt noteikšanu “tuvajās ārzemēs” un reintegrēt pajukušo impēriju. Virkne Kremlim pietuvinātu ideologu pastāvīgi norādījuši uz mērķi destabilizēt un mainīt Krievijai “nedraudzīgus režīmus” kaimiņvalstīs, pirmām kārtām Gruzijā, Ukrainā, Baltijas valstīs, un izmantot tam gan ekonomiskās, gan “kultūras” ietekmēšanas sviras.
Taču līdzās šai “mīkstajai varai” tiek strauji audzēta arī “cietā” – Krievija īsteno vērienīgu sava militārā potenciāla atjaunošanas programmu. Vicepremjerministrs Dmitrijs Rogozins pagājušonedēļ “mierināja” Rietumus, ka pagaidām Maskavai neesot “globālu militāru ekspedicionāru plānu” un tā varētu lietot militāru spēku tikai savu robežu tuvumā.
Rietumvalstis neizrāda īstu vēlmi pretoties arī demokrātijas palieku iznīdēšanai pašā Krievijā, kur Putins nostiprina arvien autoritārāku, no ārpasaules slēgtu režīmu. Jaunākais piemērs ir ASV valdības piekrišana pagājušonedēļ Kremļa prasībai slēgt ASV Starptautiskās attīstības aģentūras USAID biroju Maskavā, kas Putina ieskatā centies ietekmēt politiskos procesus. Pašlaik tiek strauji ierobežota ASV finansētās radiostacijas Brīvā Eiropa darbība Krievijā.
Kas Latvijai?
Pagājušonedēļ Čehijas ārlietu ministrs Karels Švarcenbergs ieviesa disonansi augstās valstsvīru aprindās pieņemtajā diplomātiski pieklājīgajā tonī, kad runa par Rietumu attiecībām ar Putina Krieviju. Viesodamies Vašingtonā, viņš paziņoja, ka Obamas “restarta” politika nav būtiski ietekmējusi Krievijas režīma “agresīvo autokrātiju” un Putins atgriežas ja ne gluži pie Staļina, tad pie Nikolaja I imperiālistiskās politikas. “Rietumi zaudē” Krievijai, paziņoja Švarcenbergs. “Mums nedrīkst būt ilūziju par Putina iedibināto režīmu.”
Baltijas valstīm šādas ilūzijas var būt vēl bīstamākas nekā Čehijai. No Krievijas neoimperiālistu kārdinājumiem iejaukties militāri kā pirms četriem gadiem Gruzijā Latviju sargā dalība NATO. Ka tā nav tikai formāla jeb “papīra” drošība, alianse atgādina gan ar gaisa telpas patrulēšanas misiju, gan arī ar nupat notikušām divām lielām militārām mācībām Baltijā un vēl lielākām nākamgad plānotajām.
Taču Gruzijas pieredze atgādina, cik svarīgi ir pieņemt pareizos lēmumus īstajā brīdī. Var tikai zīlēt, vai Gruzija būtu piedzīvojusi militāru iebrukumu un pašreizējo atgriešanos Krievijas ietekmes sfērā, ja 2006.gadā NATO nebūtu atturējusies piešķirt tai dalības rīcības plānu. Toties negribas pat iedomāties, kur pašlaik būtu Latvija, ja būtu palaidusi garām savu iespēju pievienoties aliansei 2004.gadā. Vai – ja būtu izlēmusi nesteigties ar pievienošanos Eiropas Savienībai. Gruzijā notiekošais parāda, cik bīstami ir atrasties “pelēkajā robežas zonā” starp Rietumiem un Krieviju.
Pašlaik atkal ir jāizvēlas – ieviest eiro vai tomēr pagaidīt. Tas diemžēl arī ir ģeopolitisks drošības jautājums. Laikā, kad Rietumi piekāpjas Krievijai savā politiskajā perifērijā, Latvijai ir jātiecas būt Eiropas valstu “kodolā”, un kopīgā valūta ir šā kodola viens no pamata elementiem. Jo vairāk Rietumu institūcijās un jo ciešāk būsim integrēti, jo vairāk mūsu drošība būs arī citu valstu pašu drošība.
Latvija arī ir demokrātiska valsts, bet tas nozīmē arī to, ka nevaram nešaubīdamies prognozēt, kādu parlamentu un valdību ievēlēsim tuvākā vai tālākā nākotnē. Cieša integrācija Rietumu pamatstruktūrās ir drošāka neatkarības garantija nekā politiķu paziņojumi vai likumu pantu grozījumi.
Komentāri (109)
mary75 07.10.2012. 09.13
Latiņina uzskata, ka visu demokrātiju lielākā nelaime ir arvien lielāks skaits cilvēku, kas balso par populistiem, par tiem, kas sola, ka, jāstrādā nebūs, visu garantēs valsts.
Taisni tā patreiz notika Gruzijā.
Un politiķi, nokļūstot pie varas, tā arī dara, maksā savam vēlētājam dāsnus pabalstus, kas rada arvien lielāku strādāt negribošu lumpeņu skaitu, līdz ar to, arī lielāku politiķu elektorālu atkarību no tiem, utt., izveidojas apburts loks, no kura visvairāk iegūst birokrātija, – jo vairāk jāatņem vieniem, un jādod citiem, jo vairāk birokrātu tam nepieciešams.
Tāpēc, viņa uzskata, nabadzīgās demokrātiskās valstīs valstīs reformas, praktiski, ir neiesp[ejamas, pie varas, beigās, nonāk antidemokrātiskie spēki.
Viņa ir par to, lai balsot ļautu tikai tiem, kas valstij nodokļos samaksā vairāk, nekā saņem dažādos pabalstos.
Bet, tā ka tas, saprotams, nebūtu iespējams dažādu iemeslu dēļ, viņa domā, varētu ļaut vēlētājam izvēlēties – vai nu saņem uz rokas kādu nelielu naudas summu, vai balsot, lumpeņi, kas balso par populistiem, izvēlētos naudu, un balsotu tikai atbildīgi cilvēki.
Skaidrs, viss tas ir krievu radikālo liberāļu, ko Latiņina pārtstāv, sapnis, reāli tas nav iespējams, bet, zināms pamats tādam viedoklim ir.
Kas att. uz Latviju – Latvijā elektorāts, tomēr, ir visai atbildīgs, ja pēc reformām atkal nobalsoja par Dombrovska valdībi, diem’žēl, situācija šeit ir daudz sarežģītāka citu, visiem zināmu, iemeslu dēļ.
18
kreëstliv > mary75 07.10.2012. 10.24
Ko tad jau reliģiskus simbolus sākas aizskart?
Tas ir ortodoksālais krusts.
Interesanti, ka tikai tā var pamatot šīs valūtas ieviešanu – ar reliģisku simbolu aizskaršanu, brīnums, ka šādi komentāri vispār netiek dzēsti.
0
Sandris Maziks > mary75 08.10.2012. 09.21
Fikseris
“Bush juniors pateica, ka Putins esot goda vīrs.”
Katra gimene pa kroplim.
Starp demokratiem bija ari isti goda viri, ka Trumens. Afro-negeris Baraks Huseins noteikti nav to starpa.
0
Sandris Maziks > mary75 07.10.2012. 11.58
Fikseris
“ASV demokrāti ir sakarīgāki par republikāņiem.’
Vai garīgo un fizisko kropli, Rūzveltu, kurš indistrializēja krieviju un līdz zobiem apbruņoja Staļinu, kas bija par pamatu drausmīgajam WWII un nodevēju Kenediju, kura dēļ gandrīz sākās WWIII, arī uzskati par sakarīgiem?
0
Sandris Maziks > mary75 07.10.2012. 09.54
rinķī apkārt
“Par sirpi un āmuru būtu jāsoda un ļoti smagi”
Ar sirpi pa pautiem un āmuru pa galvu.
Ne tikai sirpis un āmurs, bet arī vēl tādi absolūtā ļaunuma atribūti kā krievijas karogs, krievu valoda un viņu sakropļotais(pārsvītrotais) krusts.
0
Nika > mary75 07.10.2012. 20.21
Ko tad Reigans izdarīja? Iedeva bankām lielāku varu? Drīzāk Gorbačovs un Jeļcins spēlēja lielāku lomu PSRS sabrukumā un Latvijas neatkarības atgūšanā. Būtu toreiz Putins bijis pie stūres, nevis tie abi, būtu sācis šaut latviešus un Reigans uz to tikai noskatītos.
0
Sandris Maziks > mary75 07.10.2012. 12.49
Fikseris
Savu personīgo ambīciju, vai saistību pret fašistisko krieviju dēļ, Kenedijs aizliedza izlidot kubiešu lidmašīnām, kam bija jāpiesedz kubas patriotu desants Cūkas līcī, ko viņi bija par savu naudu no ASV nopirkuši un paši izremontējuši. Fidels desantu izkāva un kad nostiprinājās tā vara atļāva krievam Kubā izvietot savas raķetes. Ne jau seksa skandālu dēļ viņu nošāva kā suni.
Rūzvelts nodeva ne tikai Latviju, bet visu cilvēci. Pateicoties viņam,
Staļinam ne tikai bija iespēja uzsākt WWII, bet viņš vainīgs arī tā netaisnīgā iznākuma, kuras sekas šodien izcieš miljardi pasaules iedzīvotāju.
Izcilākais ASV prezidents Reigans pamatīgi iedragāja “ļaunuma impēriju” un vēl viens viņam līdzīgs to izbeigtu uz visiem laikiem, neatstājot pat liecības, ka tāda reiz smirdējusi un apdraudējusi cilvēces pastāvēšanu.
0
Sandris Maziks > mary75 07.10.2012. 13.03
Fikseris
“Pērkonkrusts arī ir reliģisks simbols.”
Pērkonkrusts bija sabiedriski politiska organizācija, kura izmantoja Baltu senseno svētuma simbolu, ugunskrustu.
0
Sandris Maziks > mary75 07.10.2012. 10.30
Econ
“Tas ir ortodoksālais krusts.”
Tā vārdā ir miljoniem nevainīgu cilvēku zvēriski noslepkavots un slepkavošana turpinās joprojām. Paskaties uz tiem jebkādas cilvēcības pazīmes zaudējušiem plānprātiņiem!!!
http://www.youtube.com/watch?feature=player_embedded&v=wM0M6s9MA_s
Reliģiskais simbols ir ugunskrusts.
0
Sandris Maziks > mary75 07.10.2012. 22.22
Fikseris
“Ko tad Reigans izdarīja?”
Putins pazino, ka psrs izjuksana ir lielaka tragedija, bet Reigans, kurs stajoties amata apsolija atstat krievus bez biksem, un to paveica, “neko”. Reigans ir krievu visvairak nemiletais ASV prezidents. Republikani nepatik krievijai, ASV dzivojosiem afro-negeriem un pediniem.
0
Nika > mary75 07.10.2012. 12.13
#1 Es runāju par mūsdienu politiku
#2 Kenedijs nevis gandrīz uzsāka trešo pasaules karu, bet par mata tiesu no tā izvairījās. Ja mūsdienu republikāņu partija toreiz būtu valdījusi, WW3 būtu noticis.
#3 Rūzvelts nodeva Latviju, bet es īsti neredzu, ko viņš varēja darīt. ASV toreiz nebija tik stipri un jau izkāvās ar fričiem un japāņiem ne pa jokam. Nomest ā-bumbu maskavai? Būtu bijis jauki, bet mēs nevaram to gaidīt kā racionālu risinājumu.
Un tu laikam kaifo ar visu finanšu tirgus deregulāciju, ko republikāņi ir īstenojuši kopš Reigans pasludināja, ka “regulācija=komunisms”.
0
Sandris Maziks > mary75 07.10.2012. 22.27
Fikseris
“Būtu toreiz Putins bijis pie stūres…”
Butu likvideta krievija, jo toreiz, Gorbacovam esot pie varas, naivie Rietumi cereja uz krieviju ar cilvecisku seju.
0
Nika > mary75 08.10.2012. 06.57
Bush juniors pateica, ka Putins esot goda vīrs. Bush seniors nedeva Baltijas valstīm politisko atbalstu kamēr nebija pilnīgi skaidrs, ka PSRS ir sabrukusi. Republikāņi smuki runā pret krieviju, bet man kaut kā liekas, ka tie ir tikai vārdi.
Mums pašiem bija daudz lielāks nopelns PSRS sabrukumā nekā Reiganam.
0
Nika > mary75 07.10.2012. 11.34
ASV demokrāti ir sakarīgāki par republikāņiem. Dzīvojot Latvijā to varbūt grūti pieņemt, ņemot vērā krievijas jautājumu, bet republikāņi tiešām ir palikuši par fanātiskiem lunatiķiem. Var droši teikt, ka lielākais drauds pasaules ekonomikai ir ASV republikāņu partija.
Runājot par sociālismu- tas eksistē Francijā, skandināvu valstīs, bet ne ASV. Obama un demokrāti ir labējāki par Latvijas labējām partijām. Īstais sociālisms ASV ir tas, ko republikāņi dod bagātajiem amerikāņiem un bankām. Tā bilde nav tik meln-balta.
Un islāmisti mums vēl noderēs :)) Kad ASV un NATO pametīs Afganistānu, islāmisti sāks krist virsū Krievijai. Kremlis to zin, tāpēc mums iet NATO tranzīts caur LV-RU uz ‘stānu.
0
buchamona > mary75 07.10.2012. 12.53
dzeris49. Visu var izdarīt, ja tauta mobilizējas un skaidri redz savu mērķi. Tos, kuri astoņdesmito gadu beigās runāja par to, ka Latvijai ir jāatjauno sava neatkarība un jāiestājas NATO, tā laika “reālpolitiķi” uzskatīja par jukušiem. Tā pat kā Brīvības cīņu laikā ļoti daudzi latvieši neticēja, ka ir iespējams dibināt vēl nebijušu valsti – Latvijas Republiku. Vienkārši ir jābeidz duļķot ūdens un jāpārkārto savi spēki jaunai cīņai :) Palasi Monteņa esejas. Viņš tur labi parāda, ka dzīvē viss ir iespējams :)
0
Nika > mary75 07.10.2012. 10.49
Pērkonkrusts arī ir reliģisks simbols.
0
mary75 > mary75 07.10.2012. 11.14
R.A. – tā ir, bet, ne visu, ko tu saki, iespējams izdarīt.
Un kaut kas līdzīgs jau notiek visā Eiropā, ne tikai Latvijā, musulmaņi saņem dāsnus pabalstus, un pilnīgi brīvi sēj naidu pret to valsti un to civilizāciju, kas viņus uztur, jo – vārda brīvība.
Un pēc tam visi viņi balso par franču socialistiem, ASV tādi balso par demokrātiem, kas,( socialisti), koķetējot ar viņiem, “socialā taisnīguma” vārda uzliek “bagātiem” 75% ienākuma nodokli, lai var turpināt masksāt šiem lielus pabalstus.
Un viņi grauj Eiropu no ikšspuses, izmantojot Eiropas liberālo likumdošanu.
Un, tā ka Latvija ir ES, tad arī parakstījuši daudzus līgumus un nedrīkst ierobežot ne izteiksmes, ne vārda, ne preses brīvību, no otras puses, Latvija bieži neizmanto pat tos līdzekļus, kas tai ir pieejami.
Atcerējos vēl, ko Latiņina piedāvā sakrā ar to musulmaņu ekspansiju un arvien lielākām prasībām – tā ka viņi ir ļoti lepni, un atklāti sludina, cik slikta ir Eiropa, un cik viņi paši ir pareizi un principiāli, “neaizvainot” tos ar Eiropas pabalstiem, ko tiem maksā, faktiski, tie, ko viņi pasludina par ienaidniekiem.
Latvija, attiecīgi, varētu “neaizvainot” ar algu to skolotāju, aizmirsu uzvārdu, kurš te sludina, kā viņam riebj šī valsts, es brīnos, kā viņš pats var saņemt to “fašistu” naudu, tik principiāls būdams.
It kā nepareizi tas ir, unj it kā vajadzīgas kāds izmaiņas visas ES līmenī, no otras puses – vārda brīvības ierobežojums varētu izrādīties daudz sliktāks variants, izskatās, neviens nesaprot, ko ar to visu darīt.
0
dace_ampermane > mary75 07.10.2012. 11.31
krievi mūs padomju laikos čakarēja ar marksismu-ļeņinismu un Sibīriju un tagadējos, Latvijas laikos ar tramvaja brīvbiļetēm [un vienmēr viņiem izdodās, gan ne ar mani:)]
0
buchamona > mary75 07.10.2012. 09.46
Var jau Tavu domu paturpināt – Latvijā situācija ir sarežģītāka tādēļ, ka – Latvijā ir iemitinājušies mūsu valsts ienaidnieki, kuri, lai iznīcinātu Latvijas valsti, pielieto tās tiesības – “ieročus”, kurus viņiem, kā LR pilsoņiem, ir devusi Latvijas Republika :)Savā ziņā unikāla situācija :)
Ja vēlamies runāt par LR drošību, tad ir jāizbeidz ar visatļautību, kura valda Latvijā. Vienreiz jāparāda, ka mūsu likumi nav tikai gludi nostrādātas frāzes – piemēram aizliegums lietot PSRS simboliku. Par sirpi un āmuru būtu jāsoda un ļoti smagi, jo tas ir simboliski. Būtu ” jāpiegriež skābeklis” tiem LR strādājošajiem medijiem, kuri sistemātiski rīda savu auditoriju pret LR. Katru dienu, ja vien ir vēlēšanās, var atrast šajos medijos materiālu, kurš kurina naidu pret latviešu tautu, pret Latvijas valsti.
Un pēdējais laiks ir izsludināt “mobilizāciju” :) Jāsāk gatavoties pašvaldību vēlēšanām – cīņai par Rīgu. :) Ir jānoskaņo ļaudis uz pareizā viļņa – cīņai par Rīgu ir jākļūst par jaunu bermontiādi, ir jāiedzen tas SC elektorāts ar visiem viņu flangiem tur, kur viņam pienākas būt, tad LR arī būs drošībā.
Situāciju, kura šobrīd ir izveidojusies Latvijā, mēs paši esam radījuši ar savu mīkstsirdību. Es esam bijuši naivi ideālisti un esam pārpratuši jēdzienu – demokrātija. Tagad šīs kļūdas ir jālabo, pēdējais laiks.
0
inga_kokare 07.10.2012. 11.06
Nekādi lielie gudrīši nav arī Latvijas vēlētāji. Atcerēsimies kā panākumus guva Zīgerists, kurš par banāniem, nerunājot latviski pamatoti cerēja kļūt par prezidentu, stabilais atbalsts Lembergam, tādēļ nav vēl zināms, kā nostrādās Ušakova devīguma plāns un tukšā muldēšana par skolu remontiem (it kā skolas nebūtu remontētas visos laikos, pat pirms Ušakova senču dzimšanas).
1
Signija Aizpuriete > inga_kokare 07.10.2012. 11.13
——–
Īsāk, lūdzu, gudrīti – kas ir tie īstie demokrāti, par kuriem būtu jābalso?
p.s.
Kā var neticēt?
‘APZINOTIES ATBILDĪBU TAUTAS PRIEKŠĀ, MēS APŅEMAMIES:……..’
VIENOTĪBAS 11. Saeimas vēlēšanu programma
0
Nika 07.10.2012. 09.39
Redzēsim, cik ilgi tas Ivanišvili ar savu mākslīgo koalīciju noturēsies. Pirms gada reti kurš Gruzīns vispār zināja, kā tas Ivanišvili izskatās. Tagad visas kameras un žurnālisti būs viņam sejā. Pirmā intervija pēc vēlēšanām jau parādīja, ka viņš ir tipisks postpadomju 1990-jos naudu sagrābies sekls muļķis. Ja Gruzīniem ir kaut nedaudz smadzenes, viņi ātri to piefiksēs un Ivanišvili popularitāte kritīs kā SC valodas referendumā.
http://www.foreignpolicy.com/articles/2012/10/02/the_new_titan_of_tbilisi?page=0,0
5
+3
-16
Atbildēt
+1
-9
Atbildēt
+4
0
Atbildēt
+8
-1
Atbildēt
+17
0
Atbildēt
@Signija Aizpuriete > Nika 07.10.2012. 10.32
———
Gruzīniem ir vīns un minerālūdens Boržomi, tikai ‘bez-smadzeņu’ students no ASV lielāko eksporta tirgus-valsti vēlējās 2008.g. augustā ar ieročiem ietekmēt. Pārrēķinājās, tagad nu neveiksmīgais politikānis saakašvilli brīnās par zaudējumu vēlēšanās.
Par gruzīniem uztraukties nevajag – viņiem piemīt ‘nelikumīgā prieka jeb dzīves talants’, kas ļāvis un ļauj izdzīvot rietumniekiem nepanesamos apstākļos:
‘(..)Талант незаконной радости или талант жизни – он действительно одна из исторических ценностей культуры. Ну есть, есть у грузин талант радости. Незаконной радости, в самом деле, потому что ничего нет для того. чтобы она была, или все есть, чтобы ее не было. А из бутылки вина и куска хлеба можно сделать пир. Он инсценируется. Никто не чувствует причин, чтобы пировать, а мы говорим – неужели, чтобы пировать, нужна причина? Мы есть, и мы есть вопреки всему, понимаете? И поэтому я, например, могу знать, что одиночество какое-то – это быть одиноким и т.д., но я не могу сделать себя тяжестью для окружающих. Жалобой или мрачностью, тяжестью – не могу.
Мы, грузины, – воздух, мы не земля. И это окупается.
М.К.Мамардашвили ‘”Одиночество-моя профессия…” (Интервью в записи Улдиса Тиронса (Рига) Весна. 1990 г.)
http://philosophy.ru/library/mmk/odinoch.html
0
marmed > Nika 07.10.2012. 10.12
Miša bija daudz simpātiskāks, kad ēda savu šlipsi :D
0
Guntars Čače > Nika 07.10.2012. 18.13
Bisana koalīciju noturēs tāpat, kā to izveidoja – ar lielu naudu no kaimiņvalsts.
0
Guntars Čače > Nika 07.10.2012. 18.15
Piemirsu piebilst svarīgu lietu – liberāla demokrātija ir pilnīgi bezspēcīga pret naudas varu. Gruzīni nav pirmie, kas par to pārliecinās.
0
Nika > Nika 07.10.2012. 10.21
Miša reāli valsti vadīja. 9 gadus. Redzēsim, vai tas otrs vispār spēs valdību izveidot. Viena lieta ir demonizēt prezidentu, kurš pie varas bijis gadiem ilgi. Cita lieta- reāli valdīt.
Sakašvili partija joprojām ir populārākā Grūzijā. Ivanišvili koalīcija sastāv no 9 ļoti dažādām partijām. Dzīvosim- redzēsim :))
0