Fliku vaino „airBaltic” zaudējumos

Rīgas apgabaltiesa lietu par zaudējumu piedziņu pieņēma izskatīšanai 23.augustā

Par Bertolta Flika apzināti kaitnieciskām darbībām, pildot vienīgā valdes locekļa pienākumus Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā “airBaltic”, piemēram, par kompānijai neizdevīgu līgumu noslēgšanu un fiktīvu saistību uzņemšanos pret “Investbank” sākta tiesvedība Rīgas apgabaltiesā, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja “airBaltic” padomes priekšsēdētājs Andris Liepiņš.

Tiesvedība sākta arī par spontānu un nepamatotu aviokompānijas reisu atcelšanu bez savlaicīga brīdinājuma pasažieriem, ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu, slēdzot līgumus ar sev piederošām un saistītām kompānijām, kaitnieciskām manipulācijām ar “airBaltic” piederošām preču zīmēm, komerciāli jutīgu kompānijas un darbinieku datu nodošanu trešajām pusēm uz apšaubāmiem nosacījumiem, kā arī kaitējuma nodarīšanu aviosabiedrības reputācijai.

Lidsabiedrībā uzsver, ka visi šie darījumi ir radījuši zaudējumus aviosabiedrībai, kuru apjoms ir aprēķināts un nodots tiesas rīcībā.

Rīgas apgabaltiesa lietu par zaudējumu piedziņu pieņēma izskatīšanai 23.augustā, tiesvedības dokumenti ir pieejami tikai tiesvedībā iesaistītajām pusēm un bez atbilstoša tiesas lēmuma netiek publiskoti trešajām pusēm.

Liepiņš atgādina, ka prasība tiesā ir virs 20 miljoniem latu, savukārt no apdrošinātāja – virs 50 miljoniem latu.

Kā ziņots, prasības celšana pret Fliku paredzēta saskaņā ar Komerclikuma 172.pantu – par “airBaltic” nodarītajiem zaudējumiem.

Fliks darbu lidsabiedrībā pēc toreizējo akcionāru – Latvijas valsts un SIA “Baltijas Aviācijas sistēmas” – vienošanās pameta pērn rudenī, kad kļuva skaidrs, ka lidsabiedrības zaudējumi ir sasnieguši rekordapjomus. 2011.gadā lidsabiedrība strādāja ar 83,45 miljoniem latu zaudējumiem.

Kā zināms, Fliks „airBaltic” vadīja gandrīz desmit gadus – no 2002. gada līdz pērnā gada oktobrim, kad, jau ilgstoši atrazdamies Vācijā, viņš galu galā 2011. gada 4. oktobrī atstāja ļoti ienesīgo amatu nacionālās lidsabiedrības vadībā. Pēc panāktās vienošanās par „airBaltic” turpmāko finansēšanu un pārvaldību varēja tikt izbeigts valstij neizdevīgais līgums. Toreizējā satiksmes ministra Aināra Šlesera parakstītais līgums paplašināja „airBaltic” valdes pilnvaras un Flika rokās nodeva kontroli pār visiem lielākajiem lidsabiedrības darījumiem, valsti kā akcionāri faktiski pazemojot tiktāl, ka tā nespēja ietekmēt lidsabiedrības lēmumus.

Augustā Maskavas Komerctiesa turpināja Krievijas bankas “AKB Investbank” prasības izskatīšanu par 13,5 miljonu eiro (9,49 miljonu latu) kredīta piedzīšanu no Latvijas aviokompānijas “airBaltic” un “Baltijas Aviācijas sistēmām” (BAS).

Savukārt pirmdien Rīgas apgabaltiesa slēgtā sēdē turpināja skatīt BAS prasību pret Satiksmes ministriju (SM), maksātnespējīgo a/s “Latvijas krājbanku” un Lietuvas “Snoras banku” par tiesību atzīšanu uz 47,2% nacionālās lidsabiedrības a/s “Air Baltic Corporation” (“airBaltic”) akciju.

Tiesa noraidīja pieteikumu par trešās personas iestāšanos lietā. Ņemot vērā, ka lietu skata slēgtās sēdēs, kas bija šī trešā persona, kura vēlējās lietā iestāties, nav zināms. Šodienas tiesas lēmumu desmit dienu laikā var pārsūdzēt, tādēļ arī nākamais lietas izskatīšanas datums vēl nav nozīmēts.

“airBaltic” ir akciju sabiedrība, kas dibināta 1995.gadā. Galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju. “airBaltic” flotē ir 32 lidmašīnas – sešas “Boeing 737-500”, astoņas “Boeing 737-300”, desmit “Fokker 50” un astoņas “Bombardier Q400Next Gen”.