Redz, kur mani kivīši, par tiem man noņēma balli – Jolanta Eberharde rāda fotogrāfiju ar konkursa Latvijas lauku torte darbu. Pavārs Mārtiņš Sirmais šādas sacensības rīko otro gadu, viņas konkurenti laimi izmēģinājuši vienreiz, tikai Jolanta piedalījusies atkārtoti. Un 19 dalībnieku konkurencē atkal plūkusi laurus. Pagājušogad viņas torte kļuva par skatītāju simpātiju, šogad ieņēma otro vietu. Jolantu paklupinājuši, pēc žūrijas domām, nelatviskie augļi.
Bet Smiltenes novada Blomē, kur dzīvo Jolanta, viņa ir toršu primadonna. Telefons vienmēr karsts, meistardarbu fotogrāfijām Draugiem.lv trīs dienās jau 4882 skatījumi! Trīs, pat četrstāvīgas kāzu tortes ar cukura masas baložiem (baltie gulbji ar kopā saliktiem knābīšiem iziet no modes!), bildes demonstrē Jolanta. Kādai dāmai uz 40 gadu jubileju kāds izvēlējies uzrakstu 18gadīga meitene ar 22 gadu pieredzi, cita dāma pati sev 50.gadskārtā kārojusi kūku ar raganas attēlu. Cepējai jābūt informētai ne tikai par apkārtnes kāzām, bērēm un kristībām, bet arī par cilvēku hobijiem, autoritātēm, humora izjūtu. Piemēram, vietējā autoservisa kolektīvs pasūtījis torti ar uzrakstu Krīzīte Līzīte. «Neesot ko darīt, esot krīzīte. Gribot sevi iepriecināt,» atceras Jolanta. Smiltenes novads ir mednieku paradīze, vīriem tiek dāvinātas tortes ar mežacūku, briežu un bebru attēliem. Bērnu jubilejām zīmētas laikmetīgās nindzjas, šreki, bārbijas. «Vienīgais, kas nepatīk, – vecmeitu ballītēm cept locekļus. Tas ir tik pretdabiski, neiet kopā ar tortes būtību,» meistare solās šādus pasūtījumus vairs nepieņemt. Dzīvie ziedi uz tortēm arī nepatīk, Jolanta piekāpjas tikai tad, ja klients ļoti grib.
Kā nekā Eberhardes lepnums ir ne tikai starp čaganā biskvīta kārtām smērētās svaigi blenderētās dzērvenes un brūklenes, kam ziemā pievāra ābolus, bet arī smalkie vārītā krēma dekorējumi, gluži kā mežģīnes. Jolanta ir diplomēta šuvēja, konditorejas zināšanas iemācījusi dzīves skola. Cik vien viņa sevi atceras, apbrīnojusi latviešu lauku tortes. «Tā ir bērnības garša,» cepēja saka, piebilstot, ka savām kūkām neko nesver un nemēra. Pirmā torte, kas 15 gadu vecumā ar skolas pavāres padomu tapusi mammai uz 8.martu, gan ne tuvu nav līdzinājusies tagadējiem darinājumiem. Jolantas tortes kļuvušas labākas un labākas. Vienīgais lielais feileris gadījies pirms pieciem gadiem, kad vecākajam no pašas četriem dēliem bijusi 18 gadu jubileja. Mamma pa stāvajām kāpnēm nesusi torti no pirmā stāva ledusskapja uz otrā stāva virtuvi, lai kaut ko pielabotu, paklupusi un iekritusi kūkā ar seju. Tur jau varēja tapt smieklīgākais mājas video, iztēlojos situāciju. «Nebija neviena, kas filmē, viena pati smējos.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.