Piektdien stājies spēkā jaunais valodu politikas likums
Ukrainā stājies spēkā valodu politikas likums, kurš nodrošina oficiālu statusu krievu valodai virknē valsts reģionu, atsaucoties uz aģentūru “RIA Novosti”, vēsta portāls Delfi.lv. Piektdien likums publicēts oficiālajā laikrakstā “Ukrainas Balss”, kas nozīmē tā oficiālu stāšanos spēkā.
Trešdien likumu parakstīja Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs, kura apstiprinājums bija vajadzīgs tā ieviešanai. Opozicionāri iepriekš protestēja pret jauno valodas likumu, paužot bažas par krievu valodas dominanci un pārsvaru pār ukraiņu valodu, taču mītiņi Kijevā tika izgaiņāti un pēc tam aizliegti.
Jau vēstīts, ka 3. jūlijā pieņemtais likums, kas nosaka valsts valodu politikas pamatus, paredz, ka valsts valoda Ukrainā ir ukraiņu, tomēr tas arī nosaka reģionālās valodas un mazākumtautību valodas statusa piešķiršanu armēņu, baltkrievu, bulgāru, gagauzu, grieķu, karaīmu, krievu, Krimas tatāru, krimčaku, moldāvu, poļu, romu (čigānu), rumāņu, rusīnu, slovāku, ungāru un vācu valodai, kā arī jidišam.
Likums paredz, ka katrai no šīm valodām ir piešķirams reģionālās vai mazākumtautības valodas statuss, ja konkrētajā teritorijā šajā valodā runājošo skaits veido vismaz 10% no iedzīvotāju kopskaita. Ar vietējās pašvaldības lēmumu atsevišķos gadījumos, ņemot vērā apstākļus, mazākumtautības statusu var piešķirt arī tad, ja konkrētajā teritorijā valodā runājošo īpatsvars vietējā sabiedrībā ir mazāks par 10%.
Saskaņā ar šo likumu krievu valoda iegūs reģionālās valodas statusu rajonos, kur tā ir dzimtā vismaz 10% iedzīvotāju. Tā tas ir 13 no 27 Ukrainas administratīvajām teritorijām.
Pēc tam, kad parlaments jūlija sākumā likumu pieņēma, Kijevas centrā sākās protesti un notika protestētāju sadursmes ar policiju. Maijā, likuma apspriešanas laikā parlamentā starp dažādu frakciju deputātiem izcēlās masu kautiņš.
Jau rakstīts, ka valodas jautājums ir šķēlis Ukrainas sabiedrību visu pēcpadomju laiku. Pārsvarā krievvalodīgo apdzīvotā valsts austrumu daļa veido Ukrainas rūpniecības pamatu, un tai ir ciešas kultūras un politiskās saites ar Krieviju. Lielākoties ukrainiski runājošo apdzīvotie valsts rietumi tradicionāli ir nacionālistiskāk noskaņoti un bija lielākais ‘’oranžās revolūcijas” balsts 2004.gadā.
Komentāri (34)
buchamona 10.08.2012. 14.52
Ukraina ar saviem politiskajiem procesiem ir kā tāds greizs spogulis, kurā varam aplūkot visus ” melnos” scenārijus, kas vien ir iespējami – arī Latvijā. Pilsonības nulles variant, īpašs statuss krievu valodai, SC politisko simpātiju materializēšanās mūsu ārpolitikā – no tā visa mēs esam tikai viena soļa attālumā. Pietiek kaut kur, kaut uz mirkli kļūdīties – un tajā pašā mirklī Latvijā notiks neatgriezniskas izmaiņas, kas reizē arī būs latviešu tautas gala sākums
7
Egitazz > buchamona 10.08.2012. 17.22
ja valstī sen puse runā krievu valodā un sen tur dzīvo, kādas analoģijas ar Latviju?
ja Krimu Ukrainai uzdāvināja Hruščevs, nu būtu ārkārtīgi naivi tagad gaidīt, ka tagad tur visi runās ukraiņu valodā. Un kā viņi varētu būt Ukrainas nepilsoņi?
0
janazakovica > buchamona 10.08.2012. 15.47
tikai benderoviesi savos galienos iet maskaas..laikam baidaas no kada..
0
dace_roze_lmt_lv > buchamona 11.08.2012. 14.33
http://ic.pics.livejournal.com/komitetzaprava/32280874/364134/original.jpg
Не болтайте.
0
Lidija Apsīte > buchamona 11.08.2012. 22.52
“sen tur dzīvo” skan labi! max. no 1974.gada!, kad nozaga (!)savu pasi kolchoza priekšsēdētājam no seifa un devās “na komsomoļskije strojki”. Skaidrs, ka latvijā bija labāk, nekā apgūt BAMu (paskaidroju – “baikalo – amurskaja magistralj”; dzelzceļš, kas savienoja krievijas urālu daļū ar krievijas Tālajiem austrumiem (vladivostoku). Un arī tur krievi dzīvoja “jau sen” – kopš 1600.. kāda tur gada…, jo Jermaka vadībā no cietuma izbēgušie bandīti apd..irsa krūmus un (saskaņā ar krievijas vēsturi tā kļuva par “iskonno ruskije zemļi”) u.t.t. Īsak – krievi izgudroja ateju, bet paaudžu maiņas rezultātā aizmirsa kā to lietot; tāpēc mīž treprūmēs
0
Kaspars Špūle > buchamona 10.08.2012. 15.42
R.A.
Ja Jūs paskatītos Ļvovas televīziju, tad redzētu vienu, bet milzīgu pozitīvu atšķirību no Latvijas TV.
Ļvovas TV neviens – pat Janukoviča Reģionu partijas partijas pārstāvji! – neatļaujas ņirgāties par ukraiņu nacionālistiem, kamēr Latvijas plašsaziņas līdzekļos visādi nulles to dara rītā un vakarā.
Tā ka mēs šo un to varam pamācīties no ukraiņiem.
Piemēram:
http://bandershtat.org.ua
0
enjoy > buchamona 10.08.2012. 15.49
Žēl ukraiņu, bet gan jau viņi dabūs savu valodu atpakaļ pēc nākošajām vēlēšanām. Mums gan tas nāk par labu, jo, lai kādā lakstīgalas balsī Ždanoka nedziedātu, Ukraina ir ļoti uzskatāms arguments.
Nu nevar dot savas valsts atslēgu neuzticamiem ļautiņiem.
0
Kaspars Špūle > buchamona 10.08.2012. 17.47
Kolonist-okupant, vai tiešām neko neesi dzirdējis par Krimas Autonomo Republiku Ukrainas sastāvā? Par to, ka tur nevienam nepieprasa ukraiņu valodas zināšanas!
Ja ne, tad varbūt nevajag rakstīt par lietām, kuras nepārzini…
Bet, skandinot par to, ka “valstī puse runā krievu valodā”, der atcerēties par tādu lietu kā iedzīvotāju nomaiņa (ievešana no Krievijas). To sarkanā Krievija paveica pēc tam, kad lielu daļu Austrumukrainas iedzīvotāju 30. gados nomērdēja badā. Labi, ka vismaz Rietumukrainai netika klāt.
0
astra_ozo 10.08.2012. 21.46
Ukraina spilgti demonstrē, kas būtu noticis, ja mēs pakļautos kaunīgo latviešu idejai pieņemt LPSR pilsonības “likumu” vai citu pilsonības “0” variantu, par ko tā cīnījās latviešu rozā komunisti.
p.s. Paldies Dievam, ka bija Pilsoņu kongress (Māris Grīnblats u.c.), kas skaidroja krievu okupantu iebaidītajiem tautiešiem, ka IR bijusi LR okupācija un aiz tankiem iebraukušie ir nelikumīgi kolonisti.
0
austrisv 10.08.2012. 16.07
Jūtu līdz ukraiņiem,jo viņi savu valodu, vismaz Rietumukrainā, turēja un cerams, arī tūrēs milzu cieņā un godā! Latviešiem tikai pamācīties no rietumukraiņiem . Diezin, vai krievvalodīgie Rietumukrainā pat uzdrošināsies iepīkstēties krieviski!
1
+2
-13
Atbildēt
@Egitazz > austrisv 10.08.2012. 17.26
O jā, saldie sapni – krievi “iepīkstas” krieviski un pareizie patrioti uzreiz viņus..nošaus, lēģeros vai milzu sodu?
0