‘’DNB bankas” prezidents: ir pamats piesardzīgam optimismam

Latvijā trūkst politikas plaisas mazināšanai starp turīgajiem un nabagajiem

Latvijai ir pamats piesardzīgam optimismam par ekonomisko un finanšu augšupeju, jo redzam, ka makroekonomiskie rādītāji uzlabojas, cilvēku uzkrājumi bankās palielinās, aug ekonomiskā un kreditēšanas aktivitāte, tā intervijā Latvijas Radio 1 šodien pauda ‘’DNB bankas” prezidents Andris Ozoliņš. Savukārt piesardzību rada problēmas eirozonā.

Bankas vadītājs uzskata, ka cilvēki aptaujās par savu maciņu biezumu runā piesardzīgāk nekā uzvedas veikalos. Piemēram, vakar viņš vienā no Rīgas lielveikaliem novērojis tūkstošiem pircēju ar piekrautiem groziem. ‘’Mums ir vidusšķira, kas jūtas pietiekami stabili, ir pārtikušais slānis un nabadzīgie. Uztrauc kas cits – starpība starp pirmajiem un pēdējiem desmit procentiem [ienākumu ziņā] ir 70-80%. Latvijā trūkst prātīgas sociāldemokrātiskas pozīcijas, un pārsteigums, ka par to runā nevis mūsu valdība, bet Starptautiskais Valūtas fonds,” vērtē Ozoliņš.

Finansists atzīst, ka piesardzīgums ir jūtams nākamā gada budžeta projektā, bet nav īstas pārliecības, ka stabilitāte saglabāsies. Viņš gan teic – var valdību saprast, jo ‘’tiek dzēsti mazie ugunsgrēki” – atjaunojamo energoresursu nozarē, ar pasažieru vilcieniem utml.

Taujāts par pievienošanos eirozonai, Ozoliņš iesaka šo soli vērtēt pēc gada. ‘’Jāvērtē, kas notiek eirozonā – kādas valstis tur piedalās, kādas iestājušās, kādas izstājušās. Kāda ir valstu disciplīna, kā disciplinētās valstis, piemēram, Igaunija, Somija, Nīderlande, uzņemas atbildību par nedisciplinētām valstīm,” pauž bankas vadītājs, ‘’pēc gada paskatīsimies, kas tas eiro ir un saglabāsim sev manevra iespējas. Mums jābūt finansiāli atbildīgiem un jāsakārto sava finanšu māja. Latvija ir Eiropas valsts, un mūsu vērtības ir Eiropas vērtības, bet arī Eiropā ir valstis, kas nav eirozonā.”

Latvijas Bankas un valdības konsekvento virzību uz eiro ieviešanu Ozoliņš vērtē pozitīvi. Komunikācijā par eiro ‘’var gribēt vienmēr vairāk”, bet kopumā tā esot pietiekama. Referendumu par iestāšanos eirozonā, pēc Ozoliņa domām, nevajag rīkot, tiesības izlemt tauta deleģējusi deputātiem Saeimā.