Pērn mājsaimniecības ir palielinājušas izdevumus sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem
Latvijas iedzīvotāji pērn krietni mazāk uzturā lietojuši Latvijas ēdienkartei tradicionālo kartupeli – šo bumbuļu patēriņš 2011.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājies visvairāk – par deviņiem kilogramiem uz personu. Centrālā statistikas pārvalde (CSP) to skaidro ar kartupeļu patēriņa cenu straujo pieaugumu 2011.gadā – par 35%.
Kartupeļu patēriņš 10 gadu laikā vidēji uz mājsaimniecības locekli gadā samazinājies no 115,7 kg 2002.gadā līdz 78,3 kg 2011.gadā, liecina CSP dati.
2011.gadā mājsaimniecības visvairāk tērējušas līdzekļus gaļai un tās izstrādājumiem – izdevumi tiem vidēji mēnesī sasniedza Ls 12 uz katru mājsaimniecības locekli, pienam un piena produktiem – Ls 8, maizei un graudaugu izstrādājumiem – Ls 8, kā arī dārzeņiem – Ls 7.
Saskaņā ar Mājsaimniecību budžetu apsekojuma datiem 2011.gadā viens iedzīvotājs vidēji patērēja 49 litrus piena, 14 kg siera un biezpiena, 198 olas, kā arī 21 kg svaigas cūkgaļas, 22 kg desu izstrādājumu un kūpinājumu, 12 kg svaigas mājputnu gaļas.
No augļiem visvairāk tika lietoti āboli – 14 kg, citrusaugļi – 9 kg un banāni – 6 kg. Savukārt svaigu zivju patēriņš bija vien seši kilogrami gadā.
CSP novērojusi, ka mājsaimniecību patēriņā pērn nedaudz ir samazinājies cūkgaļas, liellopu gaļas, pilnpiena un raudzēto piena produktu patēriņš mājsaimniecībās.
Savukārt 2011.gadā vairāk nekā iepriekšējā gadā mājsaimniecības uzturā ir patērējušas mājputnu gaļu, visu veidu maizi, konditorejas izstrādājumus, pienu ar samazinātu tauku saturu, tomātus, gurķus, kāpostus, kā arī augļus.
Vērojot izmaiņas pārtikas produktu patēriņā pēdējo 10 gadu laikā, var secināt, ka uzturā tiek lietoti mazāk tādi pārtikas produkti kā maize, liellopu gaļa, pilnpiens, cukurs, kartupeļi, bet vairāk – mājputnu gaļa, siers, jogurti, citrusaugļi, ķirbjaugi un pākšaugi, kā arī dzerts vairāk minerālūdens un limonādes.
Pērn mājsaimniecības ir palielinājušas izdevumus sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šie izdevumi palielinājušies par 19%. 2011.gadā mājsaimniecības maltītēm ārpus mājas tērēja vidēji 4,2% (2010.gadā – 3,7%) no kopējiem patēriņa izdevumiem.
Tomēr jāsecina, ka pirms ekonomiskās krīzes mājsaimniecības gan pārtikas pirkšanai, gan maltītēm ārpus mājas tērēja vairāk.
Komentāri (6)
Elīna Krivicka 08.08.2012. 18.13
Izlīdzi zemniekam darbos, dabūsi maisu kartupeļu vismaz… tā statistika ir tik aplama, cik vien aplama var būt.
0
grislits 08.08.2012. 09.35
Par tiem kartupeļiem – vai statistikā tiek ieskaitīti tirgū tirgotie kartupeļi? Un vēl jau daudzi pērk no pazīstamiem zemniekiem, un tie kartupeļi jau nu gan visticamāk statistikā neskaitās.
0
grislits 08.08.2012. 09.33
Gribi teikt, ka divās dienās apēd 3-4 kg gaļas?! Tā neko sev.
bet ja nopietni, tad vienā ēdienreizē aptuveni 250gr gaļas vajag. Cena gaļai vidēji būs 3 ls, jo visu laiku ir visādas atlaides veikalos, un šķinķi vai kakla karbonādi var nopirkt zem 3 Ls. Arī tirgū šiem pašiem izstrādājumiem būs ap 3 ls kilogramā cena. Un ne jau vienmēr ēd karbonādes, ēd arī cauraugušu gaļu, ribiņas, malto gaļu (kotletes u.tml.), aknas (kas arī pie gaļas ieskaitīti noteikti), kas viss maksā lētāk. Vidējais varētu pat noslīdēt uz 2.50 Ls/kg. Tātad mēnesī par 12 Ls sanāk sanāk ap 4-5 kg gaļas vienam cilvēkam. Tātad, ja rēķinām 250gr viena ēdienreize un ja gaļu ēd vienreiz dienā, sanāk 16-20 dienas. Es nedomāju, ka es īpaši biežāk ēdu tīru gaļu. Vēl jau ir gaļas izstrādājumi (desas, cīsiņi u.tml.), zivis u.t.t., kas pie gaļas diez vai ieskaitīti. Tā kā vidēji 4-5kg gaļas uz cilvēku mēnesī, neskaitot desas, zivis u.tml. manuprāt ir tīri normāli.
0