Meteorologs: Latvijai nedraud dzeramā ūdens trūkums, bet viesuļi

Latvijai globālās sasilšanas kontekstā jādomā, kā turpmāk tūrismā izmantot savu izdevīgo ģeogrāfisko novietojumu

Lai gan citur pasaulē un arī Eiropas dienvidos arvien jūtamāks kļūst tīra dzeramā ūdens ūdens, Latvijai tas pagaidām nedraud – labas kvalitātes dzeramais ūdens gandrīz visur nāk laukā no zemes. Toties mums jāsāk raizēties par virpuļstabiem, kas gaisa sasilšanas dēļ kļūs arvien biežāki un stiprāki, intervijā žurnālam “Lietišķā Diena” prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu nodaļas vadītājs Andris Vīksna.

Meteorologs nezīmē vien katastrofālu nākotnes ainu, bet arī norāda, ka Latvija var izmantot savu salīdzinoši izdevīgo ģeogrāfisko novietojumu, lai klimata pārmaiņu rezultātā pievilinātu tūristus: “Britu salas un Baltijas jūras reģions var kļūt par vienu no populārākajām tūrisma vietām Eiropas mērogā,” saka Vīksna.

“Domāju, ka mūsu tūrisma industrijai ir pēdējais laiks tam gatavoties. Mums jau tagad ir unikāla daba, bet šo potenciālu mēs paši neizmantojam. Latvieši sevi visnotaļ nereklamē – mums ir tāda mentalitāte. Bet resursu mums ir ievērojami vairāk nekā daudzām citām valstīm, un saistībā ar gaidāmajām dabas pārmaiņām mūsu tūrisma industrijai perspektīvā būs daudz, ko darīt, protams, neaizmirstot ilgtspējīgas attīstības principus,” skaidro Vīksna.

“Klimats tiešām mainās. Es neteiktu, ka ir novērojama krasa pasiltināšanās, bet gan ir klimata pārmaiņas. Dažādās pasaules vietās tas rada dažādus efektus. Dažreiz ir vairāk plūdu, dažviet – kļūst vēsāks. Ir arī dažas pasaules vietas, kur novērojami lieli sausumi, un tas vien liek domāt, ka jārunā ir par pārmaiņām, nevis tikai pasiltināšanos,” situāciju kopumā raksturo meteorologs.

Tajā pašā laikā Ziemeļeiropā ir vērojama vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās, un no tā nav izsprukusi arī Latvija, kur pēdējos 20 gados ir vērojams straujāks gaisa temperatūras kāpums. Īpaši šis temperatūras kāpums pie mums ir vērojams ziemā – periods ar pastāvīgu sniega segu kļūst aizvien īsāks, bet kopējais nokrišņu daudzums mainās nedaudz. Vasarās saule aktīvi sasilda zemes virsmu, kas palielināta mitruma apstākļos rada pietiekamu enerģiju, lai rastos lieli gubu mākoņi, kas savukārt nodrošina apstākļus, lai veidotos virpuļstabi.

Vīksna arī norāda, ka jāapbēdina snovbordisti un citu ziemas sporta veidu cienītāji – stabilā sniega sega kļūst mazāka un mazāka, un ir paredzams, ka tuvākajā laikā šis process turpināsies. Sniegs nekļūs par ļoti lielu retumu, bet tā sega būs aizvien mazāka, it sevišķi Kurzemē un citos reģionos, kas ir tuvāk jūrai.

Vaicāts par pasaules sasilšanas iemesliem, Vīksna ir piesardzīgs ar vienas teorijas izvirzīšanu un norāda – cilvēks domā, ka viņš daudz zina, bet realitātē, pat izmantojot pietiekami lielos datorresursus, atrast kopsakarības, kā kas kaut ko ietekmē, kā arī vēsturiski izpētīt līdz šim notikušās izmaiņas, ir ļoti grūti. Tāpēc, norāda intervijā Vīksna, pat līdz šim pasaulē nav vienota slēdziena, ka, piemēram, pie sasilšanas ir vainojama rūpniecības attīstība, lai arī varam fiksēt, ka gaisa temperatūra mūsu reģionā aug.