Demokrātijas lāči virs Minskas

Lukašenko režīmam tīk pilni cietumi

Pats par sevi tas bija tikai amizants notikums. Jūlija pirmajās dienās divi zviedri, vīrietis un sieviete – abi strādā kādā reklāmas studijā, nelielā lidmašīnā nelegāli šķērsoja Lietuvas un Baltkrievijas robežu. Summāri atrodoties robežpārkāpēju statusā aptuveni pusotru stundu – lidmašīna bez starpgadījumiem atgriezās, no kurienes nākusi, – viņi savu kravu – turpat tūkstoti plīša lācīšu – “palaida brīvībā” virs nelielas pierobežas pilsētiņas un kādā no Minskas nomalēm. Lācīšus rotāja demokrātiju atbalstoši lozungi.

Baltkrievijas varas iestādēm notikušais, dabiski, nepatika. Militāristi ziņoja, ka 4.jūlijā nav fiksēta nesankcionēta valsts robežas šķērsošana, bet Pretgaisa aizsardzības spēku pavēlnieks ziņas par “brīvības lāčiem” nodēvēja par “simtprocentīgu provokāciju”, kas veikta pret Baltkrieviju “ar ārzemju speciālo dienestu atbalstu”. Ko citu lai teiktu ģenerālis, kas pirms pāris nedēļām no paša prezidenta Aleksandra Lukašenko rokas saņēmis medaļu “Par nevainojamu dienestu”?

Plīša lācītis bez cilvēka palīdzības neprot tikt pāri robežai. Teorētiski tos varēja ievest tūristi, tikai nav bijis liela tūristu pieplūduma, turklāt vienādu, lozungiem rotātu lācīšu invāziju būtu pamanījuši muitnieki vai robežsargi. Baltkrievijā šāda versija pat netiek izskatīta.

Te, protams, var izdarīt vienu otru secinājumu par Baltkrievijas pretgaisa aizsardzības sistēmu, kuru Lukašenko palaikam – parasti sarunas karstumā – dēvējis par Krievijas gaisa telpas aizsardzības priekšposteni. Nāk atmiņā šoks, ko piedzīvoja PSRS militāristi, kad knapi pilngadīgs vācu jaunietis, amatieris ar nelielu pieredzi, 1987.gada vasarā sporta lidmašīnā pacēlās gaisā Somijā, bet finišēja Maskavas Sarkanajā laukumā. Nupat kaut kas līdzīgs iznācis diviem zviedru lidotājiem, arī amatieriem. Režīmam nevēlamos lāčus neizdevās padarīt par nebijušiem. Lukašenko izveidojis speciālu komisiju, kas pārbaudīs visas Pretgaisa aizsardzības daļas. Pirms 25 gadiem Padomju Savienībā “ripoja” ģenerāļu galvas. Droši vien kaut kas līdzīgs sagaidāms Baltkrievijā. Tikai pretgaisa aizsardzības efektivitāte vai mazspēja – tā ir Lukašenko režīma problēma.

Taču samilzusi cita problēma, kuru grūti uzskatīt tikai par Baltkrievijas iekšējo lietu. Lācīša attēls ar visiem “kaitīgajiem lozungiem” parādījās internetā, apliecinot, ka nav pamata runāt par “provokāciju” un “ārzemju speciālo dienestu” visuresošo ļauno roku. Baltkrievijas čekisti ātri uzgāja vainīgo – kādu Minskas studentu. Viņu aizturēja uz desmit diennaktīm. Aizturēšanas termiņš beidzās pirmdien. Nav zināms, vai tas pagarināts, taču no čekistu rezidences students nav iznācis. Aviācijas ģenerāļiem savs darbs un maize, čekistiem – savs.

Noskaidrojies, ka to, kā kolēģiem sokas debesīs, no zemes vērojuši divi citi zviedri, kas pilnīgi legāli bija ieradušies Baltkrievijā pirms pāris dienām. Apmetušies nevis viesnīcā, bet noīrējuši nelielu dzīvokli. Dzīvokļa īpašnieks nonācis turpat, kur students – VDK izolatorā. Protams, var gadīties, ka abus izlaidīs, bet aizturēšanas pavilkšana garumā tikai ilustrē uzskatu – ilgāk pasēdēs, ilgāk atcerēsies. Tomēr var būt, un tas šķiet ticamāk, ka čekisti, nospļaujoties par to, kas notiks ar ģenerāļiem, piesaistot divus baltkrievus četriem zviedriem, “pierādot”, ka viņi darbojušies koordinēti, uzceps lietu “kā konfekti”. Baltkrievijas Kriminālkodeksā ir pants par tīšu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu organizētā grupā. Par to pienākas ieslodzījums no trim līdz septiņiem gadiem, konfiscējot īpašumu vai bez konfiskācijas.

Jau pagājušajā nedēļā zviedri izvietoja internetā Lukašenko adresētu vēstuli, kurā teikts, ka savā akcijā viņi netika iesaistījuši nevienu Baltkrievijas pilsoni. Tā noteikti ir taisnība kaut vai tāpēc vien, ka akciju varēja īstenot saviem spēkiem, nebija nekādas vajadzības pēc baltkrievu palīgspēkiem. Apsveicama rīcība, tikai tā paliks bez sekām. Ir novērots, ka autoritāriem režīmiem nepiemīt nosliece kļūt viedākiem, bet gan paranoidālākiem.