Nauda ēnā

Eiropas Komisija gatavojas cīņai pret nodokļu nemaksāšanu

Ēnu ekonomikas apkarošana ieņem pastāvīgu vietu Latvijas valdības darbu sarakstā. Kad krīzes laikā kāds vēlējās samazināt budžeta konsolidācijas apmērus, vienmēr pa rokai bija arguments, ka ienākumus varētu palielināt, ja efektīvāk cīnītos pret nodokļu nemaksāšanu. Valdības pagājušajā gadā pasūtītajā un šogad publiskotajā pētījumā par Latvijas konkurētspējas uzlabošanu, kuru veica Hārvarda Universitātes pasniedzējs Kristians Ketels un Latvijas domnīca BICEPS, ēnu ekonomikas samazināšana izvirzīta par vienu no trim galvenajām prioritātēm. Tagad veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība) cer piesaistīt veselības aprūpes sistēmas pakalpojumu saņemšanu pie nodokļu nomaksas, kā vienu no galvenajiem argumentiem minot, ka tas palīdzēs samazināt ēnu ekonomiku. Nesen Eiropas Komisija nāca klajā ar paziņojumu par gatavību sākt pastiprinātu cīņu pret ēnu ekonomiku un nodokļu nemaksāšanu, to sevišķi pamatojot ar nepieciešamību «fiskālās konsolidācijas laikos» atvieglot budžeta veidošanas politiku.

Konkrēti priekšlikumi, kuri varētu pārtapt par ES kopējo politiku, vēl tikai top, bet to skaitā varētu būt vienots ES nodokļu maksātāja numurs, kas ļautu valstīm labāk izsekot savu pilsoņu ekonomiskajām aktivitātēm citās dalībvalstīs; koordinēta sodu un sankciju politika, kas novērstu nodokļu maksātāju reģistrēšanos valstīs ar visiecietīgāko likumdošanu; un agresīvāka kopējā ES nostāja pret «zemo nodokļu paradīzēm», kurās nobēdzināti simtiem miljardu eiro.

Kā atzīst Ventspils Augstskolas mācību prorektors un Rīgas Ekonomikas augstskolas pētnieks Arnis Sauka, kurš veicis vairākus pētījumus par ēnu ekonomiku Latvijā, šis EK paziņojums «ir svarīgs signāls, ka ES cer nopietnāk pievērsties šīm problēmām, tomēr vēl būs jāiegulda liels analītisks un praktisks likumdošanas darbs, lai būtu rezultāti».