EK rosina kriminalizēt krāpšanos ar ES fondu līdzekļiem

EK ierosinājums radītu vienotas tiesību normas visā Eiropas Savienībā

Eiropas Komisija (EK) trešdien ierosināja direktīvu, kuras mērķis ir kriminalizēt krāpšanos ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem, ziņo LETA/EUObserver. Par nopietniem pārkāpumiem minimālais cietumsods būs seši mēneši.

“ES nauda nedrīkst nonākt noziedznieku kabatās. Ir ļoti svarīgi ieviest augstākā standarta krimināllikumu normas, lai aizsargātu mūsu nodokļu maksātāju naudu,” skaidroja ES tieslietu komisāre Viviana Redinga.

Pašlaik ES dalībvalstīs ir spēkā dažādas “krāpniecības” definīcijas un atšķirīgs tiesiskais regulējums šajā jomā. Atsevišķās valstīs krāpšanās ar ES fondu līdzekļiem nav kriminālpārkāpums, bet citās par šādām darbībām tiek piespriests pat 12 gadu cietumsods. Balstoties uz nacionālajām tiesību normām, policija, prokuratūra un tiesneši lemj, vai iejaukties, lai aizsargātu ES fondu līdzekļus.

Taču pat tajās valstīs, kurās ir pieņemts tiesiskais regulējums šajā jomā, ar ES līdzekļu izkrāpšanu saistītajās lietās notiesāšanas rādītājs svārstās robežās no 14% līdz pat 80%. Dažos gadījumos lietas tiek ierosinātas vienīgi tad, ja krāpšanās ar ES fondu līdzekļiem pastrādāta tikai konkrētajā valstī.

EK ierosinājums radītu vienotas tiesību normas visā ES, un tā mērķis ir nepieļaut, ka noziedznieki uzdarbojas tajās dalībvalstīs, kuras šobrīd par šādiem pārkāpumiem nesoda. “Krāpniekiem nebūtu jāļauj izmukt no tiesāšanas un sankcijām tikai ģeogrāfiskās vietas dēļ,” uzsver bloka nodokļu komisārs Aļģirds Šemeta.

EK rosinātajā direktīvā krāpšanās definēta kā korupcija, fondu līdzekļu neatbilstošs izlietojums, naudas atmazgāšana vai publisko iepirkumu konkursu kavēšana, šādi radot negatīvu ietekmi uz ES budžetu.

Nacionālās un reģionālās varasiestādes pārvalda 90% ES budžeta līdzekļu bez pastiprinātas uzraudzības.

Eiropas birojs krāpšanas apkarošanai 3.jūlijā paziņoja, ka lielākās problēmas saistītas tieši ar ES fondu pārvaldību nacionālajās un reģionālajās institūcijās. 2010.gadā EK atklāja 600 krāpniecības gadījumus.

Daļā gadījumu ES fondu saņēmēji bija snieguši nepatiesu informāciju, bet citos nacionālās amatpersonas bija pieņēmušas kukuļus apmaiņā pret uzvaru iepirkumos.

“Mūsu mērķis ir skaidrs – nodrošināt, lai krāpšanās ar ES budžeta līdzekļiem nepaliek nesodīta un tiek ietaupīta nodokļu maksātāju nauda,” uzsvēra Redinga.