Eksāmenu dēļ krīt Valsts pārbaudījumu departamenta direktore

Par skolēnu eksāmenu pārbaudījumu uzdevumu kvalitāti šaubas nezūd

No 1.jūlija Ingrīdu Kamarūti atbrīvos no Valsts izglītības satura centra (VISC) Valsts pārbaudījumu departamenta direktores pienākumu veikšanas un iecels par Valsts pārbaudījumu sagatavošanas nodaļas vadītāju, LETA informēja VISC sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Ilgaža.

Šāds lēmums pieņemts pēc disciplinārlietas izmeklēšanas pret VISC Valsts pārbaudījumu departamenta direktori Kamarūti par 9.klases angļu valodas eksāmena nepareizas vērtēšanas skalas ievietošanu elektroniskajā saziņas vietnē ar izglītības iestādēm.

Disciplinārlietas gaitā konstatēts, ka laikā, kad tika ievietota kļūdainā vērtēšanas skala, šī amatpersona atradās Saeimā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, lai informētu tās pārstāvjus par valsts pārbaudes darbu sesijas norisi, tāpēc nevarēja novērst šo kļūdu.

Disciplinārlietā noskaidrota vainīgā persona, kura pieļāva kļūdainās vērtēšanas skalas ievietošanu; vainīgais, kas VISC strādājis tikai četrus mēnešus, saukts pie disciplināratbildības. Ņemot vērā, ka darbinieks VISC strādā ļoti neilgu laiku, par pieļauto kļūdu ir izteikts rājiens.

VISC neatkarīgi no disciplinārlietu lēmumiem ir nolēmis veikt Valsts pārbaudījumu departamenta reorganizāciju un papildināt iekšējās kārtības, kas nosaka valsts pārbaudes darbu sagatavošanas, piegādes, vērtēšanas un citus procesus.

Jau ziņots, ka šāgada 31.maijā VISC vadītājs Guntis Vasiļevskis Kamarūti atstādināja no amata uz dienesta izmeklēšanas laiku, jo nepieredzējuši VISC tehniskie darbinieki pieļāva kļūdu 9.klases angļu un krievu valodas eksāmena sagatavošanā – skolām izsūtīja nepareizu rezultātu aprēķināšanas tabulu, tāpēc visā valstī bija jāpārvērtē 9.klases svešvalodu eksāmena darbi.

Vasiļevskis skaidroja, ka šīs tehniskās kļūdas dēļ galvenokārt cietušas nelielās skolas, kur ir mazs skolēnu skaits un kurās skolotāji eksāmenu darbus izlabojuši jau eksāmena norises dienā. VISC esot apzinājis lielās skolas un noskaidrojis, ka tās darbus laboja jau pēc pareizajām tabulām.

Kā ziņots, pēc kļūdu atklāšanas 9.klases angļu valodas eksāmena vērtēšanas tabulā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (Vienotība) rosināja Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītāju Vasiļevski izvērtēt valsts pārbaudījumu sagatavošanas nodaļas departamenta direktores atbilstību amatam.

Copy Paste no interneta

Kamēr noritēja VISC dienesta pārbaude par angļu valodas eksāmenu, Ir.lv pastkastītē iekrita 9.klases angļu valodas eksāmena pārbaudes darbi. Atklājās, ka eksāmena pārbaudījumos izmantoti fragmenti no angļu valodā iznākošu laikrakstu un žurnālu, kā arī daiļliteratūras interneta publikācijām.

Ir.lv. VISC vadītājam Guntim Vasiļevskim jautāja, vai tā ir laba prakse, ka eksāmenu saturs atrodams interneta portālos. Taču atbildi sniedza VISC vecākā referente Rita Kursīte, kura norādīja – tā ir starptautiski atzīta prakse, ka eksāmenu uzdevumu veidotāji, kā arī mācību grāmatu autori savā darbā izmanto oriģināltekstus, adaptējot tos eksāmena vajadzībām, nevis raksta jaunus tekstus.

Uzdevumu autori izvēlas tekstu, tad pielāgo to eksāmena vajadzībām un pēc tam veido uzdevumu jautājumus. „Internetā var atrast tikai tekstu, nevis visu eksāmena uzdevumu. Fakts, ka kāds skolēns pirms eksāmena varbūt kādreiz būtu lasījis tekstu, kas tiek izmantots eksāmena uzdevumā, nekādā veidā negarantē, ka viņš varēs veiksmīgāk nokārtot eksāmenu, jo uzdevuma jautājumi internetā nekad nav bijuši pieejami,” saka Kursīte.

Eksāmenu sagatavošanas process ilgst vairāk nekā gadu. Vispirms tiek izvēlēti teksti, tad tiek veidoti tiem atbilstoši uzdevumi, kuri tiek aprobēti dažādās Latvijas skolās, aprobācijas rezultāti tiek analizēti un atbilstoši tiem eksāmena uzdevumi tiek pilnveidoti. Pēc tam eksāmenu uzdevumus izpilda un pārbauda eksperti, un nepieciešamības gadījumā veic pēdējos labojumus.

Tomēr Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas docents Viktors Freibergs šo situāciju Ir.lv komentē neviennozīmīgi. „Ja ir noslēgti autortiesību līgumi, tad problēmu, lai eksāmenos iekļautu tekstus no interneta, nesaskatu. Angļu valodas tekstus rakstīt latvietim būtu neprāts,” saka Freibergs. Viņš gan piebilst, ka kopumā šāgada 9.klases eksāmenu teksti, viņaprāt, ir sarežģīti. „Iespējams, ka tas ir labi. Ja reiz tā notiek, izglītības līmenis ir audzis,” Ir.lv saka docents.

Pagājušajā gadā LU eksperti veica pilnu centralizētā angļu valodas eksāmena auditu, izmantojot kvalitatīvās un kvantitatīvās pētniecības metodes, ieskaitot jautājuma-atbildes teoriju un Raša analīzi. Galu galā tika atzīts, ka eksāmens ir drošs un teorētiski pamatots, tātad arī derīgs, jo pārbaudāmie valodas līmeņi atbilst Eiropas kopējās pamatnostādnēs uzskaitītajiem attiecīgo līmeņu tekstu tipiem, prasmju veidiem un valodas jomām, saka Kursīte.

Inkorporācija vai okupācija?

Tikmēr “Latvijas Avīze” ceturtdien vēsta par vēl kādu apšaubāmu lietu VISC veidotajos skolēnu pārbaudījumos. Proti, runa ir par 12.klases vēstures eksāmenā lietoto terminoloģiju, kurā termina “okupācija” vietā kādā uzdevumā tiek lietots “inkorporācija”, runājot par 1940.gadu Latvijā.

Kā noskaidrojusi avīze, VISC vēstures eksāmena uzdevumus veidojis kāds vēsturnieks, kura vārds, pēc VISC teiktā, esot ierobežotas pieejamības. Tieši vēsturnieka ziņā bijis pārbaudīt eksāmena terminoloģiju.

Savukārt Okupācijas muzeja darbinieks vēsturnieks Ritvars Jansons teicis, ka, viņaprāt, “dotā atbilde, ka Latvijas inkorporācija notika tikai 1940.gadā, ir nepareiza. 1944. un 1945.gadā, kad notika otrreizēja Latvijas okupācija, inkorporācijas process sākās pilnīgi no jauna.”

Tomēr Vēstures skolotāju biedrības priekšsēdētājs, vēstures grāmatu autors un arī bijušais VISC darbinieks Valdis Klišāns avīzei teicis, ka satraukumam te neesot pamata – skolēniem tāpat esot skaidrs, ka inkorporācija notikusi pēc okupācijas. “Mēs pārāk esam izvirzījuši okupācijas lozungu,” spriež Klišāns.