Piecos mēnešos budžetā izveidojies 31,7 miljonu latu pārpalikums

Labāku situāciju visos budžetos galvenokārt noteikusi labāka nodokļu un nenodokļu ieņēmumu izpilde

Maijā otro mēnesi pēc kārtas konsolidētajā kopbudžetā bija pārpalikums, līdz ar to piecos mēnešos izveidojies 31,7 miljonu latu pārpalikums, liecina Finanšu ministrijas (FM) sniegtā informācija. Piecos mēnešos ieņēmumi veidoja 2,175 miljardus latu, bet izdevumi – 2,143 miljardus latu.

Maijā kopbudžeta pārpalikums sasniedza 55,2 miljonus latu, savukārt aprīlī tas bija 20,4 miljoni latu, raksta LETA.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, šā gada pirmajos piecos mēnešos kopbudžeta bilance uzlabojusies par 259,4 miljoniem latu, ko noteica lielāks pārpalikums pašvaldību budžetā – 78,7 miljoni latu – un zemāks deficīts valsts konsolidētajā budžetā – 47 miljoni latu -, ieskaitot atvasinātās publiskās personas, kā arī ziedojumus un dāvinājumus.

Labāku situāciju visos budžetos galvenokārt noteica labāka nodokļu un nenodokļu ieņēmumu izpilde, bet izdevumu pieaugums saglabājās mērens, skaidro FM.

Salīdzinājumā ar 2011.gada pirmajiem pieciem mēnešiem kopējie nodokļu ieņēmumi, ieskaitot iemaksas fondēto pensiju shēmā, šā gada pirmajos piecos mēnešos pieauga par 14,5% un kopumā bija 1,756 miljardi latu. Labvēlīga ekonomiskā situācija, kā arī nodokļu administrēšanas uzlabošana joprojām sekmēja pieaugumu visu nodokļu ieņēmumos, it īpaši pievienotās vērtības nodoklim – par 86,4 miljoniem latu – un iedzīvotāju ienākuma nodoklim (IIN) – par 31 miljonu latu, kā arī ieņēmumi no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām bija par 50,7 miljoniem latu lielāki.

Pašvaldību budžetā, ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, šā gada pirmajos piecos mēnešos bija vērojama labvēlīga situācija un kopš gada sākuma katru mēnesi saglabājās pārpalikums.

FM gan norāda, ka pārpalikums šā gada maijā bija zemāks salīdzinājumā ar šā gada pirmo trīs mēnešu datiem, ko pamatā ietekmēja augstāki izdevumi maijā. Lielākais pārpalikums šā gada pirmajos piecos mēnešos bija izveidojies Rīgas pilsētas budžetā, kur tas bija 33,3 miljoni latu jeb par 8,6 miljoniem latu vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.

Pašvaldību naudas līdzekļu un noguldījumu atlikums kopš šā gada sākuma palielinājās par 45 miljoniem latu un 2012.gada maija beigās bija 302,8 miljoni latu. Pirmajos piecos mēnešos pašvaldību budžeta ieņēmumi veidoja 571,5 miljonus latu un salīdzinājumā ar 2011.gada attiecīgo periodu tie palielinājās par 4,7%.

Analizējot pašvaldību budžeta ieņēmumu struktūru, lielākos ieņēmumus parasti nodrošina ieņēmumi no IIN, kā arī saņemtie transferti no valsts budžeta. Šā gada pirmajos piecos mēnešos salīdzinājumā ar 2011.gada attiecīgo periodu ieņēmumi no IIN palielinājās par 18,9 miljoniem latu jeb 7,3%, savukārt ieņēmumi no transfertiem samazinājās par 4,3 miljoniem latu jeb 2,6%. Pozitīvās izmaiņas ieņēmumos no IIN ir skaidrojamas ar darba samaksas un citu ar nodokli apliekamo ienākumu palielināšanos, kā arī darba ņēmēju skaita pieaugumu.

Šogad piecos mēnešos, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, pašvaldību budžetā par 6,6 miljoniem latu jeb 11% pieauga nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi, sasniedzot 67 miljonus latu. To daļēji ietekmēja izmaiņas, kas stājās spēkā šā gada sākumā – ar nodokli apliekamās bāzes paplašināšana un pašvaldībām dotā iespēja pašām noteikt piemērošanas nosacījumus pieauguma ierobežojuma apmēram attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli par zemi.

Pašvaldību budžeta izdevumi šā gada pirmajos piecos mēnešos bija 492,8 miljoni latu, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga lēnāk nekā ieņēmumi, proti, par 1,4%. Analizējot atsevišķas izdevumu pozīcijas, FM secina, ka izdevumi par 5,9 miljoniem latu jeb 8,4% pieauga kapitālajiem izdevumiem, par 4,0 miljoniem latu jeb 3,2% – precēm un pakalpojumiem, par 2,7 miljoniem latu jeb 1,7% – atalgojumam. Taču izdevumi sociālajiem pabalstiem samazinājās par 8,1 miljonu latu jeb 19,6% visu pabalstu veidos.