Borovojs: Putins zaudējis aukstasinību

Krievijas sabiedriskās organizācijas “Krievijas demokrātiskā savienība” līderi Valērija Novodvorska un Konstantīns Borovojs sarunā ar portāla “Ir” komentētāju Askoldu Rodinu.

Raksturojiet, lūdzu, dažos vārdos organizāciju, kuru pārstāvat.

V.N. – Savienībā apvienojušies cilvēki, kas savulaik veicināja PSRS sabrukumu, vienlaikus cīnoties par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarību. Mēs sapratām – ja nu kam ir izredzes izcīnīt demokrātiju, tad Baltijai. Demokrātiskā savienība iestājās par jūsu un mūsu brīvību. Mūsu brīvība pameta mūs diezgan ātri – desmit gadu laikā, bet jūsu brīvība ir kopā ar jums, un tas priecē, un ir apliecinājums tam, ko es savā mūžā esmu izdarījusi.

Ceturtajā februārī, kad Maskavā notika plašs pret Vladimiru Putinu vērsts mītiņš, jūs vienlaikus rīkojāt savu. Kāpēc?

V.N. – Tāpēc, ka mēs gribējām organizēt godīgu mītiņu, rietumnieciski orientētiem cilvēkiem, kas nebiedrojas ar komunistiem un fašistiem, bet ir par Krievijas attīstības eiropeisko variantu. Pieteicām trīsdesmit tūkstošus cilvēku, atnāca gan aptuveni tūkstotis. Gaidījām Maskavas nacionālo minoritāšu pārstāvjus un to, kas palicis pāri no demokrātiskajām kustībām. Tos, kas 1993.gadā aizstāvēja Borisu Jeļcinu. Jā, sanāca tikai aptuveni tūkstotis cilvēku, taču mēs vismaz ar tīru sirdsapziņu apliecinājām savu pretputinisko, antikomunistisko un antifašistisko nostāju. Tika pieņemta ļoti laba rezolūcija, un cilvēki, kas nevarēja ierasties, varēja uzzināt par mūsu protestu.

Tātad patiesībā gaidītie trīsdesmit tūkstoši jūs nesadzirdēja.

K.B. – Paralēlajā mītiņā sanāca 120 tūkstoši cilvēku, pēc citām aplēsēm – pat visi 200 tūkstoši. Tur bija emocionāls pacēlums, var pat teikt – virpulis. Tam tūkstotim cilvēku, kas atnāca uz mūsu mītiņu, bija jāizdara loģisks slēdziens – pret Putinu, bet ne kopā ar nacistiem un boļševikiem. Tas ir sarežģītāk. Es zinu, ka Maskavā notikuši mītiņi, kuros piedalījušies simts, un pat tikai 50 demokrātiski noskaņoti cilvēki. Tūkstotis patiesībā nebūt nav maz.

Tagadējo Krieviju nevar saukt par demokrātisku valsti. Taču šābrīža “klibais” prezidents Dmitrijs Medvedevs nācis klajā ar dažām iniciatīvām – atgriezties pie vēlētiem gubernatoriem, vienkāršot politisko partiju reģistrāciju. Vai pastāv iespēja, ka šīs ieceres tiks īstenotas?

K.B. – Ir izskanējis, ka tās tiks realizētas pēc 4.martā paredzētajām prezidenta vēlēšanām.

V.N. – Visticamāk, ka tās vispār netiks īstenotas vai arī īstenotas ar tādu pašu galarezultātu, kāds ir visām Krievijas “demokrātiskajām institūcijām”. Krievijā pastāv “neatkarīgas” tiesas, kas patiesībā nav neatkarīgas, parlaments, kas “nav vieta politiskām diskusijām” (tas ir spārnotais bijušā Domes spīkera Borisa Grizlova teiciens – red.), ir daudz politisko partiju, neviena no kurām nav politiska partija. Ja jaunās prezidenta iniciatīvas arī tiks realizētas, tad tieši tāpat, kā viss tikko minētais.

Vai gaidāma Krievijas prezidenta vēlēšanu otrā kārta, vai arī Putins “ielēks” amatā jau pirmajā?

K.B. – Gandrīz visi eksperti uzskata, ka Putins darīs visu iespējamo, lai otrās kārtas nebūtu, lai pietiktu ar pirmo. Otrajai kārtai būtu jānotiek trīs nedēļas pēc pirmās, un atmosfēra Krievijā mainās ļoti ātri. Putinam tas nozīmē, ka nav pieļaujama otrā kārta.

Jūs domājat, ka būs viltojumi?

K.B. – Viltošana sāksies jau pirms vēlēšanām.

Un videonovērošana?

K.B. – Tā neko nedos. Saprotiet, pēc Domes vēlēšanām tika iesniegti apmēram divdesmi tūkstoši sūdzību un neviena nav ņemta vērā. Un tas nekas, ka vēlēšanu komisijas darbinieki parakstīja protokolu ar vieniem skaitļiem, bet “uz augšu” aizgāja protokols ar citiem skaitļiem. Videokameru uzfilmētais tiesās netiek uzskatīts par pierādījumu. Falsifikāciju tehnoloģijas ir labi izstrādātas. Mēdz pat gadīties, ka komisijas priekšsēdētājs paķer urnu un zīmogu, un laižas lapās. Lai vēlreiz pārskaitītu.

Lielākā daļa kandidātu ir “laika gaitā pārbaudīti” ļaudis, tumšais zirdziņš ir tikai viens – miljardieris Mihails Prohorovs.

Viņš nav nekāds tumšais zirdziņš. Savu pusotru procentu balsu jau dabūs, taču pašlaik viņš patiesībā aģitē balsot par Putinu. Prohorovs nav konkurents, viņš ir noalgota marionete. Prohorovs ir ļoti atkarīgs cilvēks, viņš vajadzīgs formālai kandidātu skaita kuplināšanai, lai vēlēšanas izskatītos kaut cik demokrātiskas.

V.N. – Klaji falsificētas vēlēšanas varētu būt signāls – ne jau fašistiem vai komunistiem – bet izmisušiem cilvēkiem, kas vēl atceras Borisa Jeļcina laikus. Putins ir satrūcies, tāpēc mūs nolād un lamā. Un tomēr inteliģences pārstāvji, minēšu kaut vai rakstnieku Strugacki un aktieri Basilašvili, nāca ar aicinājumu balsot par “Jabloko” līderi Grigoriju Javļinski. Tas ir viens no faktiem, kas stiprinājis Putina vēlmi uzvarēt jau pirmajā kārtā.

Vai pēc uzvaras vēlēšanās Putins ķersies pie “skrūvju pievilkšanas”?

K.B. – Jā, tā jau ir sākusies ar “uzmanības pievēršanu” radio “Eho Moskvi”. “Eho” ir varai ļoti paklausīgs instruments, kas ļauj imitēt liberālismu. Un tomēr pirms dažām dienām Putins ieteica “Eho” īpašniekam “Gazprom” parevidēt radio direktoru padomi, un tas tika nekavējoties izdarīts. Ir vairāki notikumu tālākās attīstības scenāriji, taču ļoti iespējams, ka šis radio pārstās eksistēt. Šis scenārijs var palikt uz papīra, ja būs pamats domāt, ka tas izraisīs plašus protestus. Putins uzskata, ka “ielas prasību” izpildīšana nozīmē varas vājuma izpausmi. Vienīgais varas nostiprināšanas līdzeklis Putinam ir represijas. Krievija jau tāpat ir policejiska valsts. Un nav vajadzīgs nekāds ārkārtas stāvoklis, pietiks ar vēršanos pret opozīcijas līderiem. Droši vien tiks izprovocētas kaut kādas sadursmes, sekos tiesas prāvas un reāli ieslodzījuma gadi, teiksim, tam pašam Borisam Ņemcovam.

V.N. – Ņemcovam nav biznesa, ko viņam varētu atņemt, taču, lai tiesātu par masu nekārtību rīkošanu, tās vispirms jāizprovocē. Un vispār – ir par vēlu dzert šampanieti, kad nieres sākušas streikot. Ir taču internets.

K.B. – Arī internetu var kontrolēt, un, cik zināms, šāds lēmums jau ir pieņemts, vienkārši tā sekas vēl nav jūtamas. No provaideriem tiks prasīta atbildība par to, ko dara viņu klienti. Atkārtošu, Putins zaudējis aukstasinību, un grūti pateikt, ko no viņa var sagaidīt. Taču ir skaidrs, ka Krievijas represīvo iestāžu resursi ir krietni ierobežotāki, nekā tas bija PSRS laikā, tātad arī iespējas ir mazākas. Krieviju gaida diezgan ilgs un mokošs pārejas process. Kā tas attīstīsies, to grūti prognozēt. Tomēr ir skaidrs, ka nekādas piekāpšanās demokratizācijas virzienā no Putina nav gaidāmas.

Jūs vēl būsiet Latvijā, kad šeit notiks referendums. Kā jūs, no malas skatoties, vērtējat šo pasākumu?

V.N. – Tas ir mēģinājums atgūt teikšanu pār Latviju, un jācer, ka saprātīgi domājošie Latvijas pilsoņi pateiks skaidru “pret”. Iespējams, tas padarīs Kremli prātīgāku.