Algoto pagaidu darbu daudz par maz

Kopumā pieprasījums pēc pagaidu algotajiem darbiem ir piecas reizes lielāks nekā piedāvājums

Lai arī bezdarba līmenis Latvijā samazinās, dodot cerību, ka vairāk cilvēku atrod darbu, joprojām ir garas rindas uz pašvaldību pagaidu algotajiem darbiem, kas no šā gada aizstāj tā saukto simts latu programmu, ziņo BNS, kas aptaujājusi pašvaldības.

Algoti pagaidu darbi ir mazkvalificēti darbi, kuros iesaista bezdarbniekus, kas vēlas strādāt, bet dažādu iemeslu, piemēram, sociālās mobilitātes trūkuma, grūtību pielāgoties darba tirgus prasībām dēļ piemērotu pastāvīgu darbu nevar atrast. Pagaidu darbos var iesaistīties cilvēki, kas Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) kā bezdarbnieki ir reģistrējušies vismaz pusgadu un nesaņem bezdarbnieka pabalstu vai vecuma pensiju.

Saskaņā ar NVA informāciju kopumā algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos jau ir nodarbināti 5023 bezdarbnieki, taču vēlmi strādāt un tādējādi pašlaik gaida rindu uz šo darbu 25 772 bezdarbnieki. Tādējādi kopumā pieprasījums pēc pagaidu algotajiem darbiem ir piecas reizes lielāks nekā piedāvājums.

Latgalē pašvaldības ir izveidojušas 1888 algotas pagaidu darbavietas, Kurzemē – 880, Vidzemē – 726, Rīgas reģionā – 700 un Zemgalē – 675.

NVA Rīgas filiālē februāra sākumā bezdarbniekiem piedāvāja 892 vietas algoto pagaidu sabiedrisko darbu programmā. Lielākoties bezdarbniekiem programmas ietvaros piedāvātie darbi ir teritorijas un telpu uzkopšana, kā arī remontdarbu veikšana. NVA gan atzina, ka rindā uz iespēju kādu laiku veikt pagaidu sabiedriskos darbus gaida vēl aptuveni 2000 cilvēku. Tādējādi tikai aptuveni viena trešdaļa no gribētājiem var tikt pie šiem darbiem uz četriem mēnešiem.

Savukārt Valmierā programmas ietvaros pašlaik nodrošināta iespēja strādāt 140 cilvēkiem, bet vēl aptuveni 120 cilvēku gaida savu iespēju rindā. Bezdarbniekiem vienā no Vidzemes lielākajām pilsētām tiek piedāvāts veikt dažādus āra darbus, ielu tīrīšanu, palīgdarbus pie remontiem, kā arī aprūpēt vecus cilvēkus pansionātos.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Daugavpils filiālē aģentūra BNS uzzināja, ka pašlaik pilsētā tiek nodarbināti 227 bezdarbnieki, taču rindā gaidā vēl 2,4 tūkstoši iedzīvotāju, kuri ilgstoši ir bez darba. Vietas uz pagaidu darbiem tiek piešķirtas rindas kārtībā.

Daugavpils filiālē informēja, ka vidējais bezdarbnieks, kuru nodarbina pagaidu darbos, ir aptuveni 50 gadu vecs un ieguvis pamata vai vidējo izglītību. Esot arī tādi, kuriem ir augstākā izglītība, taču darbu nav izdevies atrast.

No pagaidu darbiem Daugavpilī vairās un nelabprāt tajos iesaistās gados jauni cilvēki – iemesls ir salīdzinoši zemais atalgojums, turklāt jaunieši īpaši nevēlas pildīt sētnieka vai kāda cita mazkvalificēta darbinieka pienākumus. Pēc NVA Daugavpils filiāles novērotā, pilsētā visgrūtāk darbu atrast ir tieši cilvēkiem, kuri ir vecāki par 40 gadiem.

NVA Jelgavas filiāles vadītājs Māris Narvils BNS pastāstīja, ka pilsētā pašlaik pagaidu darbos iesaistīti 50 bezdarbnieki, taču rindā uz iespēju veikt pagaidu darbus un saņemt 100 latu mēnesī gaida vēl 503 cilvēki. Arī Jelgavā vidējais iedzīvotājs, kurš ilgstoši ir bez darba un vēlas iesaistīties pagaidu darbos, ir vecumā no 40 līdz 50 gadiem ar pamata vai vidējo izglītību. “Šie cilvēki bez darba ir ilgstoši, lielākā daļa – 99% – no tiem bija nodarbināti iepriekšējā programmā,” klāstīja Narvils.

Savukārt Rēzeknes pilsētas domē BNS uzzināja, ka pašlaik pilsētā pagaidu darbos tiek nodarbināts 121 bezdarbnieks, bet rindā uz darbiem gaida 680 personu. Arī Rēzeknē bezdarbnieki pārsvarā nodarbojas ar teritorijas sakopšanas un labiekārtošanas darbiem – tīra ielas, izglītības iestāžu teritorijas un veic citus mazkvalificētus darbus.

Liepājā pašvaldības algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos patlaban nodarbināti 216 cilvēki, bet 943 izteikuši vēlmi iesaistīties tajos, sacīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Liepājas filiāles pārstāve Sandra Nīmane. Kopumā pašvaldība pagaidu algotajos sabiedriskajos darbos plāno nodarbināt 350 cilvēku, taču pagaidām līdzekļi piešķirti tikai 216 darbinieku algošanai.

Ventspils pilsētā un novadā patlaban algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos vēlas iesaistīties aptuveni 400 cilvēku. Ventspils bija prasījusi piešķirt 145 vietas pilsētā, bet saņēma pagaidām tikai finansējumu 87, savukārt novadam prasītas 52 vietas, no kurām saņemta 31.

No šā gada janvāra ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu bezdarbnieki var veikt pagaidu mazkvalificētus sabiedriskos darbus līdz četriem mēnešiem, ik mēnesi saņemot 100 latu. Šim nolūkam Eiropas Komisija un valdība ir apstiprinājusi 14 miljonu latu Eiropas Sociālā fonda finansējuma piešķiršanu.