Budžeta deficīta un inflācijas kāpums atkal var liegt Lietuvai ieviest eiro tāpat kā pirms pieciem gadiem. Turklāt tagad draud arī eksporta panīkums ES krīzes dēļ
Palielināt pensijas un vienlaikus budžeta deficītu nav prātīgākais veids, kā reaģēt uz eirozonā briestošajām nepatikšanām, tomēr tieši to patlaban dara Lietuva. Iemesls izsakāms vienā vārdā: vēlēšanas. Pirms šoruden gaidāmajām Seima vēlēšanām politiķi nav gatavi radikāliem lēmumiem. Tas nozīmē, ka Lietuvas oficiāli deklarētais mērķis pēc diviem gadiem kļūt par eirozonas valsti var izkūpēt gaisā tāpat kā 2007.gadā, kad inflācijas līmenis par mata tiesu pārsniedza Māstrihtas kritērijus. Ne velti Valsts prezidente Daļa Grībauskaite publiski atzinusi, ka eiro ieviešana 2014.gadā nav reāla, bet Lietuvas Bankas prezidents Vits Vasiļausks paudis personīgo viedokli, ka tas ir ļoti apšaubāmi.
Naudas medības
Galvenais dzinējspēks, kas palīdzēja Lietuvas ekonomikai izkulties no 2009.gada krīzes, bija eksporta pieaugums. Jau ilgāku laiku Lietuvas galvenais ārējais tirgus ir Eiropas Savienība, pērn tajā pārdoti aptuveni 60% no visas eksportētās produkcijas. Nav šaubu, ka ekonomiskā situācija Eiropā vislielākajā mērā ietekmēs arī Lietuvas tautsaimniecību un valsts budžetu.
Visu rudeni skanējušās šausmu runas, ka ES ir nonākusi bezdibeņa malā, sabiedējušas arī Lietuvas Finanšu ministrijas prognozētājus, kuri nu lēš, ka 2012.gadā samazināsies pieprasījums pēc Lietuvas eksporta, bet IKP pieaugums sasniegs tikai 2,5%, lai gan agrāk tika prognozēts 4,7% pieaugums. Tālākā matemātika bija skarba – krītoties ieņēmumiem, Lietuvas valsts budžetā pietrūktu aptuveni miljards litu (200 miljoni latu), un politiķi steigšus sāka meklēt iespējas, kā šo caurumu aizbāzt. Tomēr Lietuvas valdības plāni joprojām balstās uz labāko no visiem iespējamajiem ES ekonomikas scenārijiem. Un arī ar šādu scenāriju ES un līdz ar to arī Lietuvas IKP var augt lēnāk, nekā tiek uzskatīts patlaban. Gada laikā var izrādīties, ka budžets būs jākoriģē atkal, jātaupa vēl vairāk. Pirms vēlēšanām šādu lēmumu pieņemšana ir maz ticama, tāpēc var izrādīties, ka jaunā valdība attopas – valsts tuvojas bezdibeņa malai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.