Baltkrievu opozicionārs un bijušais vēstnieks Latvijā Mihails Mariņičs auklē dēlu un tur īkšķus par pārmaiņām Krievijā
Mihailam klēpī rosās nepilnus piecus gadus vecais dēlēns, arī Mihails. «Viņš tagad ir mans lielākais dzīvesprieks. Pirms diviem gadiem piedzīvoju otro insultu, un ārsti man nedeva nekādas cerības. Ir grūti. Taču es esmu pastāvīgā kustībā. Šogad ar ģimeni automašīnā apceļojām Eiropu, parādījām Mišam piecpadsmit valstis.»
Kaut arī pazīstamākajam Baltkrievijas opozicionāram Mihailam Mariņičam 13.janvārī aprit jau 72 gadi un veselības problēmas neitralizējušas viņu kā politisku līderi, spara manam sarunbiedram netrūkst. Tiekamies kafejnīcā Minskas centrā.
Te, galvaspilsētā, Aleksandra Lukašenko pretinieki gada laikā kopš prezidenta vēlēšanām ir aizturēti daudzkārt – ne vien tad, kad skaļi pieprasījuši pārmaiņas, bet arī tad, ja nav bilduši ne vārda, kā vienīgo protesta formu izmantojot aplausus vai klusēšanu. Tie, kas 2010.gada decembrī pēc vēlēšanām sauca tautu ielās, joprojām atrodas ieslodzījumā. Vara nav kļuvusi vājāka. Tikko ieviests arī Lukašenko rīkojums, kas ierobežo protestu galveno dzinuli – internetu, atļaujot jebkādu mājaslapu uzturēšanu tikai Baltkrievijā reģistrētos serveros. Mariņičs uz to reaģē nīgri: «Tas gan ir mediju sacelts troksnis, Lukašenko rīkojums tika izdots jau pirms gada, tagad tikai stājās spēkā!» Protams, tas ietekmēs opozīcijas darbu, taču lielākais Lukašenko balsts joprojām ir valsts televīzijas propagandas mašīna. «Valsts kontrolētie mediji ir varas instruments numur viens! Dažām neatkarīgajām avīzēm nav liela auditorija un ietekme.» Piemēram, nesenos plašos protesta mītiņus Maskavā oficiālajā TV kanālā parādīja vien kā dažu simtu cilvēku pulcēšanos un nokomentēja – valsts varai ir jāaiztāv savas intereses pret dažiem izlēcējiem, kas to grib sagraut.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.