Dzīvoklī ielien zaglis, bet tur papagailis: «Jānītis visu redz! Jānītis visu redz!» Zaglis uzmet putnubūrim dvieli. Papagailis: «Bet Jānītis neesmu es! Jānītis ir bulterjers!»
«Hallo, mīļā? Klausies, man tāda lieta…»
«Sveiks, dārgais! Labi, ka piezvanīji. Te ir brīnišķīgi! Kāda jūra! Kāda pludmale! Meitiņas negrib no ūdens līst laukā! Žēl, ka nevarēji braukt mums līdzi! Tu pēc mums ilgojies?»
«Ne pārā… Protams, ilgojos! Klau, mīļā, pelmeņi beigušies.»
«Apskaties ledusskapī, varbūt vēl kaut kas ir palicis?»
«Vairs nekā nav. Tukšs.»
«Mans nabadziņš! No darba vēlu pārnāci? Un visi veikali jau ciet? Uzvāri vismaz buljonu.»
«Hmm… Kā to dara?»
«Ielej katliņā ūdeni, kad sāks vārīties, iemet dažus kubiciņus. Atradīsi?»
«Protams, atradīšu.»
Pēc trīs stundām: «Hallo, mīļā? Atvaino, ka pamodināju! Es nolauzu zobu.»
«Kā?»
«Ar kubiciņu. Es jau trīs stundas vāru, bet tie aizvien peld pa virsu. Tikai burti ir izšķīduši.»
«Kādi burti?!»
«A, B, C, D, E…»
«Paga, paga, kur tu tos atradi?»
«Meitu istabā. Uz grīdas mētājās.»
Augstākās klases celtņa vadītājs izņēma savu puiku no bērnudārza, nepametot darba vietu.
Briežiem – jo lielāki ragi, jo skaistāks tēviņš. Cilvēkiem – jo vīriešiem lielāki ragi, jo skaistāka mātīte.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.