Raidījums: “Hipotēku bankas” pārdošana var nest lielus zaudējumus

Par darījumu runāts ar Eiropas Komisiju, bet bez panākumiem

Valsts AS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” (“Hipotēku banka”) komercdaļas pārdošana var nest vairāk nekā 110 miljonus latu lielus zaudējumus, svētdien vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Valdības piesaistītais konsultants “SEB Enskilda” izstrādājis divus scenārijus, ar ko valstij jārēķinās banku pārdodot pa daļām. Un tie abi sola zaudējumus. Ja ar bankas pārdošanu veiksies labi, tad zaudējumi būs gandrīz 28 miljoni latu, pesimistiskajā scenārijā zaudējumi var sasniegt gandrīz 110,8 miljonus latu, ziņo raidījums.

Latvijas Banka uzskata, ka krīzes laika vienošanos vajadzēja censties mainīt, jo šogad “Hipotēku banka” atkopās un sāka strādāt ar peļņu. Finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) apgalvo, ka viņa padotie esot mēģinājuši runāt ar Eiropas Komisiju, bet bez panākumiem.

Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) uzskata, ka ar Eiropas Komisiju strīdēties vairs nav laika. Lēmuma pieņemšana valdībā tapusi pārāk ilgi, komisijai solīts darbus paveikt vēl šogad un tāpēc ir jāsteidzas, “pretējā gadījumā iestājas represijas, kas var novest pie bankas piespiedu pārdošanas ātri – par jebkuru cenu. Alternatīvais scenārijs ir daudz negatīvāks”.

Kā ziņots, novembra sākumā valdība slēgtajā sēdes daļā panāca vienošanos par “Hipotēku bankas” komercdaļas pārdošanas stratēģiju.

Valdības piesaistītā konsultanta “SEB Enskilda” pārstāvis Mārtiņš Krūtainis informēja, ka bankas komercdaļa tiks pārdota, sadalot to sešās paketēs. Tiks pārdoti gan aktīvi, gan saistības. Paketes veidotas, lai būtu maksimāli interesantas investoriem un varētu saņemt labāko cenas piedāvājumu, ziņo LETA.

Sešas paketes veido “Hipotēku bankas” meitasuzņēmumi “HipoNIA”, “Hipolīzings”, “Hipo fondi”, aktīvi, kas varētu interesēt uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem orientējošās universālās bankas, aktīvi, kas varētu interesēt uz lielākiem klientiem orientējošās bankas, kā arī aktīvi, kas varētu interesēt investorus, kas orientējas uz nekustamo īpašumu.

Ja par kādiem aktīviem netiks saņemta apmierinoša cena, pastāv iespēja tos nepārdot, bet gan pārnest uz Privatizācijas aģentūru, paturot valsts īpašumā. Taču netiekot vērtēta iespēja kādu no daļām nepiedāvāt tirgū, teica Krūtainis.

Visu procesu esot plānots noslēgt līdz 2012.gada otrajai pusei. Pēc viņa vārdiem, sākotnējos piedāvājumus plānots saņemt līdz gada beigām, savukārt līdz nākamā gada pavasarim plānots noslēgt līgumus ar investoriem.

Jau ziņots, ka saskaņā ar “Hipotēku bankas” iepriekš ziņoto tās komercaizdevumu portfelis 2010.gada 31.decembrī bija 349,7 miljoni latu jeb 59% no bankas kopējā 594,2 miljonus latu lielā kredītportfeļa.

16.jūnijā par “Hipotēku bankas” komercdaļas pārdošanas konsultantu tika izraudzīts “SEB grupas” konsultāciju uzņēmums “SEB Enskilda”, kas jau iepriekš konsultēja “Hipotēku bankas” pārveides procesu.

“Hipotēku banka” dibināta 1993.gadā kā valsts komercbanka. Bankas prioritāte ir atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmējiem un ekonomiskās aktivitātes veicināšana visos Latvijas reģionos. “Hipotēku bankas” koncernā darbojas meitasuzņēmumi “Hipolīzings”, “Hipo fondi”, “HipoNIA” un “Riska investīciju sabiedrība”.

Saskaņā ar Latvijas Komercbanku asociācijas datiem “Hipotēku bankas” tirgus daļa banku sektora kopējos aktīvos pagājušā gada nogalē bijusi 3,7%, ierindojot banku 8.vietā starp 29 bankām.