Sprūdža uzņēmuma sūdzība ST liek mainīt likuma normu

Uzņēmuma apstrīdētā Publisko iepirkumu likuma norma atzīta par neatbilstošu Satversmes 91.pantam

Satversmes tiesa (ST) pēc vides un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža uzņēmuma SIA “HansaWorld Latvia” pieteikuma ceturtdien atzina par neatbilstošu Satversmei Publisko iepirkumu likuma normu, kas ierobežo nodokļus maksājošo iepirkuma procedūru kandidātu un pretendentu tiesības.

ST vērtēja Publisko iepirkumu likuma 39.panta pirmās daļas 6.punktu, kas noteic pretendentu izslēgšanas nosacījumu publiskajos iepirkumos, nosakot, ka pretendentu izslēdz no dalības iepirkuma procedūrā, ja pretendenta darba ņēmēju mēneša vidējie darba ienākumi noteiktajā laika posmā ir mazāki par 70% no attiecīgās nozares darba ņēmēju vidējiem darba ienākumiem valstī, ziņo LETA.

Kā informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līga Pauliņa, ST atzinusi apstrīdēto normu par neatbilstošu Satversmes 91.pantam, kas paredz personu vienlīdzību likuma un tiesas priekšā.

ST nolēma, ka apstrīdētā norma zaudē spēku 2012.gada 1.martā. Šāds termiņš noteikts, lai sniegtu likumdevējam iespējas pilnveidot apstrīdētajā normā ietverto tiesisko regulējumu, paredzot mehānismu, kas nepārsniegtu apstrīdētās normas leģitīmo mērķi un neaizskartu nodokļus maksājošo pretendentu tiesības. Tādejādi ST atzinusi par piemērotāko risinājumu normas atzīšanu par spēkā neesošu ar brīdi nākotnē.

ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Lieta tika skatīta rakstveida procesā – bez procesa dalībnieku piedalīšanās. ST vērtēja šīs normas atbilstību Satversmes 91. un 105.pantam, kas paredz personu vienlīdzību likuma un tiesas priekšā un garantē tiesības uz īpašumu.

“HansaWorld Latvia” pieteikumā ST norādījusi, ka apstrīdētā norma aizskar tās īpašuma tiesības, jo ierobežo ekonomiskās intereses veikt saimniecisko darbību un gūt peļņu valsts un pašvaldību iepirkumu tirgū.

Tāpat apstrīdētā norma nepamatoti paredz nevienlīdzīgu attieksmi pret atsevišķiem pakalpojumu sniedzējiem, kas piedalās publiskajos iepirkumos, uzskata pieteikuma iesniedzējs.

Turklāt apstrīdētā norma esot pieņemta, lai sekmētu tā saucamo aplokšņu algu izskaušanu, tomēr ne visi uzņēmumi, kuru darbinieku vidējie darba ienākumi nesasniedz 70% no vidējās algas nozarē, maksā aplokšņu algas.

Iemesli zemākam atalgojumam varot būt dažādi, piemēram, uzņēmums ir nesen nodibināts un nevar atļauties maksāt darbiniekiem tādas algas kā nozares vadošie uzņēmumi, uzņēmumā strādā nepilna laika darbinieki, uzņēmums izmanto ārpakalpojumus, piemēram, speciālisti sniedz pakalpojumus kā pašnodarbinātie, norādījusi “HansaWorld Latvia”.