Muižnieces kriminālvajāšanu varēs sākt bez Saeimas piekrišanas

Ģenerālprokurors apmierināts ar deputātu šādu lēmumu

Saeimas Juridiskā komisija trešdien pēc konsultācijām ar ekspertiem nolēmusi, ka Ģenerālprokuratūra varēs sākt pilnvaras apturējušās Satversmes tiesas (ST) tiesneses Vinetas Muižnieces kriminālvajāšanu bez atsevišķa Saeimas balsojuma.

To trešdien pavēstīja Juridiskās komisijas priekšsēdētājas vietniece Inese Lībiņa-Egnere (ZRP), ziņo BNS. Viņa gan sacīja, ka Saeimai tuvākajā sēdē, iespējams, jau ceturtdien, būs jānolemj, ka parlaments šo jautājumu pēc būtības neskata.

Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš paskaidroja, ka šāds risinājums izvēlēts, jo Ģenerālprokuratūra ar lūgumu izvērtēt Saeimas balsojuma nepieciešamību bija vērsusies tieši Saeimā. Līdz ar to Saeimas deputātiem jāsniedz formāla atbilde uz šo lūgumu.

Savukārt Juridiskās komisijas sēdē ir secināts, ka Saeimas balsojums pēc būtības par Muižnieces izdošanu kriminālvajāšanai nav nepieciešams, jo Satversmes tiesas likums ļoti skaidri nosaka rīcību šādos gadījumos un tas nedublējas ne ar vienu citu likumu, sacīja Kusiņš.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers atzina, ka ir apmierināts ar Juridiskās komisijas lēmumu – tas laika ziņā mazliet aizkavēšot, bet kopumā netraucēšot pret Muižnieci ierosināt krimināllietas izmeklēšanu.

Jau vēstīts, ka iepriekš kriminālvajāšanas sākšanu pret Muižnieci atbalstīja ST tiesneši, kuri savā lēmumā ir norādījuši, ka Saeimas balsojums vairs nav nepieciešams, ņemot vērā Satversmes tiesas likumu.

Taču Kriminālprocesa likums paredz, ka prokuratūra apsūdzību tiesnesei neuzrādīs, kamēr no parlamenta nebūs saņemts Saeimas balsojuma rezultāts vai skaidrojums, ka šāds balsojums nav nepieciešams.

Ģenerālprokuratūra lūgusi izdot kriminālvajāšanai bijušo 9.Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju un pašlaik ST tiesneša pilnvaras apturējušo Muižnieci par dienesta viltojumu, lai apturētu Krimināllikuma grozījumu virzību saistībā ar partiju finansēšanas pārkāpumiem. Muižniece savu vainu neatzīst.

Kriminālprocesu pret Muižnieci šā gada 1.jūnijā sāka ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Kriminālprocess pret Muižnieci tika sākts pēc Krimināllikuma 327.panta 1.daļas – par dokumenta viltošanu vai par apzinātu viltota dokumenta izsniegšanu vai izmantošanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona. Par šādu noziedzīgu nodarījumu var sodīt ar arestu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 20 minimālajām mēnešalgām (4000 latu).