Bankas piekrita norakstīt 50% no Grieķijas obligāciju
Eiropas Savienības (ES) līderi ceturtdien samitā izstrādājuši plašu vienošanos izejai no eirozonas krīzes, pārliecinot bankas uzņemties lielus zaudējumus Grieķijas parādu nastas samazināšanai un palielinot Eiropas Finanšu stabilitātes fondu (EFSF) līdz vienam triljonam eiro.
Pieņemtie lēmumi “ir liels solis pretim spēcīgu ugunsmūru uzstādīšanai, lai novērstu krīzes izplatīšanos uz citām eirozonas valstīm”, paziņoja Francijas prezidents Nikolā Sarkozī.
Pēc teju desmit stundas ilgušajām sarunām privātās bankas piekrita norakstīt 50% no Grieķijas obligāciju, valsts parādu samazinot par 100 miljardiem eiro. Grieķijas parāds sasniedz 350 miljardus eiro, no kā tās parāds privātajām bankām ir ap 210 miljardi eiro, ziņo LETA/AFP.
Iepriekš bankas piekrita norakstīt 21% viņu īpašumā esošo Grieķijas parādsaistību, tādējādi palīdzot novērst valsts maksātnespēju. Taču kopš tā laika ekonomiskā situācija pasliktinājusies, tādēļ ES līderi bijuši spiesti lūgt bankām norakstīt Grieķijas parādus vēl lielākā apmērā.
Vienošanās ar bankām būtu jāpalīdz Grieķijas parādam līdz 2020.gadam sarukt no 160% no IKP līdz 120%.
Turklāt eirozonas līderi vienojās par jaunu palīdzības programmu Grieķijai apmaiņā pret stingriem taupības pasākumiem, kas aizvietos 109 miljardu eiro lielo kredītu palīdzības programmu, par kuru vienošanās tika panākta jūlijā. Tās apmērs līdz 2014.gada beigām būs līdz 100 miljardiem eiro un tajā bez ES piedalīsies arī SVF.
“Tas mums būs jauns sākums. Taču darbs ir jāturpina,” sacīja Grieķijas premjerministrs Georgs Papandreu. “Mēs esam izbēguši no maksātnespējas slazda. Tas bija izdzīvošanas jautājums.”
Četru punktu vienošanās paredz paaugstināt banku kapitāla pietiekamības prasības līdz 9%, kā arī apņemšanos padarīt stingrāku ekonomikas pārvaldību un fiskālo disciplīnu.
Kopējais naudas apjoms, kas nepieciešams banku rekapitalizācijai, varētu sasniegt 106 miljardus eiro un bankām rekapitalizācija jāveic līdz nākamā gada jūnijam. Kā preses konferencē pavēstīja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu, ES bankām līdz rekapitalizācijas programmas pabeigšanai aizliegs izmaksāt bonusus darbiniekiem un dividendes akcionāriem.
Saskaņā ar plānu, eirozona palielinās EFSF līdz vienam triljonam eiro, izmantojot elastīgu pieeju, lai nepalielinātu individuālas garantijas no valdībām.
ES līderi vienojās par divām izvēlēm, lai palielinātu EFSF, neprasot papildus garantijas no dalībvalstīm.
Pirmā izvēle ļauj EFSF investoru apdrošināšanu pret iespējamajiem zaudējumiem attiecībā uz finanšu grūtībās nonākušo valstu parādzīmēm, lai pārliecinātu investorus pirkt to parādzīmes un procentus noturētu zemā līmenī.
Otra izvēle paredz izveidot vēl vienu ar EFSF saistītu fondu privāto un publisko investoru piesaistei, tostarp valstis ārpus eirozonas. Šis investēšanas modelis varētu arī tikt sasaistīts ar SVF – šādu ideju, piemēram, atbalsta Krievija, kas iepriekš izteikusi vēlmi ieguldīt EFSF.
Kā paziņoja Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Žans Klods Trišē, eirozonas līderi pieņēmuši ārkārtīgi svarīgus lēmumus, lai atrisinātu eirozonas parādsaistību krīzi.
“Mēs esam pieņēmuši ārkārtīgi svarīgus lēmumus vairākos aspektos,” pavēstīja Trišē. “Tas viss tagad prasa daudz darba un daudz ātra darba.”
Savukārt Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarda pauda apmierinātību ar panākto “ievērojamo progresu” eirozonas krīzes risināšanā.
“Es apsveicu eirozonas līderu šodien pieņemtos soļus pretim plaša satvara izveidei, lai stātos pretim krīzei reģionā, un mani iedrošina būtiskais progress virknē fronšu,” teikts Briselē izplatītajā Lagardas paziņojumā.
Attiecībā uz Grieķiju “panāktā vienošanās par galvenajiem privātā sektora iesaistīšanās parametriem ir vissvarīgākie, lai uzlabotu parādu ilgtspējību. Tā ir balstīta uz reālu Grieķijas ekonomikas novērtējumu un pienācīgu nastas dalīšanu starp privāto un valsts sektoru”, paziņoja Lagarda.
Komentāri (51)
astra_ozo 27.10.2011. 11.13
Vissmieklīgākais, ka paši grieķi uzskata, ka viņu krīzē ir vainojama ES un it īpaši eiro ieviešana…
3
mary75 > astra_ozo 27.10.2011. 14.16
Soross ir ungārs.
0
astra_ozo > astra_ozo 27.10.2011. 11.28
Vai tad Soross pats nav grieķis? Laikam būšu sajaucis ar Onasi… :)
0
tetrapack > astra_ozo 27.10.2011. 11.21
Un Soross arī?
0
janazakovica 27.10.2011. 11.29
te skaidri redzama griekijas socialistu pie varas esosaa politika uzperkam savu veletaju ar pabalstiem algaam un citu nenopelnitu naudu..bet aiz mums kaut udens pludi tiesi tas pats ko tagat Rigas domee isteno SC..lai butu pie varas par katru cenu..bet pec tam lai valsts bankrotee..ists socialistu rubika un zdanokas domasanas veids..kaa sunaa sirdii teica..vsjo vzatj i padelit.
1
garausiitis > janazakovica 27.10.2011. 11.31
RD patiesībā ir zināms piemērs.
0
mary75 27.10.2011. 11.05
Tādu iznākumu jau varēja gaidīt, un daudzi arī prognozēja, jo reāli Grieķija parādus atdod nespētu, un gremdēt valsti kurā radusies visa Eiropas civilizācija, nevienam roka necelsies, un arī izdevīgi tas nebūs.
Diezin vai pēc laiciņa kas līdzīgs nenotiks arī ar atlikušajiem 50%, un arī no tiem nenorakstīs pusi, kā raksta un stāsta par to Grieķiju, tā “taupības programma” tur tāda visai nosacīta, ierēdņu skaits nevis mazinās, bet, aug, skolotāju alga esot 2000 eiro, nodokļus tāpat nemaksā, utt.
Likumi, izskatās, visur vienādi – jo lielāks blēdis, jo lielākas iespējas tikt cauri sveikā, jo tas, ka Grieķija blēdījusies, nevienam nav noslēpums
UN zaudējums vācu un franču bankām, dabiski, kompensēs iedzīvotāji, kas tad vēl.
Tas viss, plus vēl dažādi maksājumi, dažāda attieksme pret valstīm, to dalīšana 1 un 2 šķirā, bezatbildības un izšķērdības atbalstīšana, birokrātijas diktāts, tirgus ekonomikas likumu ignorēšana, neko labu par šīs sistēmas perspektīvām neliecina.
2
+1
0
Atbildēt
+6
-1
Atbildēt
@Aivars Krauklis > mary75 27.10.2011. 19.17
Nedomāju, ka vakardienas lēmumi būtu saistāmi ar Grieķijas vēsturi un tēriņus varētu attaisnot kaut kādiem senākiem nopelniem.
Šodien „gremdēt valsti kurā radusies visa Eiropas civilizācija” nav iespējams tādu vienkāršu iemeslu dēļ, ka antīkā Grieķija nebija valsts, un mūsdienu grieķiem ar to Grieķiju nav nekāda sakara, ne kultūras, ne etnogrāfiska un pat ne antropoloģiska, kopīga ir tikai daļa aizņemtās teritorijas un līdzīgs alfabēts. Par to, kā un kāpēc tie antīkie nonāca no Perikla līdz Demētrijam te nav vērts pīkstēt, jo tagadējo senčos nav ne viena, ne otra. Ir etniski raibs veidojums, kura spēja cik necik ilgstoši pašiem sevi pārvaldīt dabā nav novērota. Tagadējā klaunāde ar melīgo taupības imitāciju tur nav nekas jauns. Tāpēc tērēt resursus tieši Grieķijas paštaisīto parādu lāpīšanai nav nekādas jēgas, diemžēl slaisti ir pamanījušies parādus saveidot valūtā, par kuras segumu pašiem nav jārūpējas.
Vēl sliktāk, ka grieķiem ir gara radinieki, daļa jau zināmi, dažu, piemēram, pie mums tik populārās sociāldemokrātiskās Norvēģijas valsts parādu pat nav pieņemts pieminēt. Kreisie tak par tautu rūpējas un parādus taisa „sociālo programmu” dēļ, kā nu par tiem ko ļaunu teiksi. Maksās gan tos parādus tie, kas strādā, slikti tā pasaule iekārtota, nu galīgi nesociālistiski.
0
Agnese Lûse > mary75 27.10.2011. 11.19
Redzot Grieķijas patstāvīgos melus,kā arī Grieķijas vēlmi,likt visai Eiropai maksāt par saviem meliem un trekniem gadiem,tad saprotams kapēc Anglijā un citās valsīs mostas idejas par izstāšanos no ES ! Man liekas ka Grieķijai būtu jābankrotē,kā savu laik Argentīna,lai saprastu,ka laiks dzīvot par pašu līdzekļiem un ka laiks ir beidzot strādāt nevis “fiestot” !!!
0